Aktuāli

JFO un JTAC specialitātes pieprasa augstu motivāciju nemitīgi pilnveidoties

NBS
Sargs.lv
Image
bilde
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs jeb JFO un gaisa atbalsta kontrolieris jeb JTAC ir divas elitāras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ļoti būtiskas specialitātes. Lai kvalificētos par JFO un JTAC speciālistiem, karavīriem nepieciešams absolvēt šīm jomām speciāli paredzētu skolu Vācijā. Šogad trīs Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Artilērijas diviziona karavīri, demonstrējot izcilas akadēmiskās un praktiskās zināšanas, atzīti par skolas labākajiem kursantiem. Karavīri uzsver - šīs specialitātes pieprasa nemitīgu zināšanu atjaunošanu un papildināšanu, kā arī augstu motivāciju pašizglītoties.

Apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs ir elitāra specialitāte, kas saistīta ar netiešo uguns korekciju. Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Artilērijas diviziona JFO dižkareivis Salvis stāsta – specialitāte primāri sniedz efektīvu netiešās uguns atbalstu, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavo datus gaisa kuģa pilotam vai JTAC, kurš ir tiešā atbildībā par gaisa kuģi.

“JFO (Joint Fire Observer) jeb apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs – ar “apvienotā uguns” tieši paskaidrots, ka JFO ir apmācīti un sertificēti kontrolēt artilēriju, kā arī lidmašīnu un kuģu artilēriju,” skaidro dižkareivis.

Image
bilde
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Runājot par JFO pienesumu bruņotajos spēkos, Artilērijas diviziona apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs kaprālis Artūrs norāda – Latvijā nav daudz JTAC (Joint Terminal Attack Controller) speciālistu. Līdz ar to ne vienmēr viņi var būt visur, kur nepieciešams. Tāpēc vajadzīgi daudzi kvalificēti un profesionāli apvienotā uguns atbalsta priekšējie novērotāji, kuri var atbalstīt JTAC.

Līdzīgi uzskata arī dižkareivis Salvis. Viņš saka – JFO ir tādi speciālisti, kuri spējīgi strādāt augsta stresa apstākļos, sniedzot atbalstu jebkurai bruņoto spēku apakšvienībai. Dižkareivis arī akcentē, ka gan caur šo, gan arī citām ar netiešo uguni saistītām specialitātēm tiek nodrošinātas ļoti spēcīgas sadarbības un starpvalstu speciālistu draudzības.

Savukārt nākamais līmenis aiz apvienotā uguns atbalsta priekšējā novērotāja ir gaisa atbalsta kontrolieris jeb JTAC – speciālists, kurš droši operāciju izpildē integrē visus izejošos uguns atbalsta veidus. “JTAC var kontrolēt vairākas platformas – artilēriju, mīnmetējus, lidaparātu un kuģu artilēriju, dodot atļauju šos ieročus izmantot,” skaidro artilērijas diviziona gaisa atbalsta kontrolieris kaprālis Viesturs.

Image
bilde
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Kaprālis akcentē, ka JFO ir kā rekvizīts, lai kļūtu par JTAC. Viņš skaidro, ka principā apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs zina to pašu, ko gaisa atbalsta kontrolieris. Atšķirība starp šīm specialitātēm – JTAC ir apmācīts speciālists, kuram ir tiesības palaist ieročus no lidmašīnas uz zemes, bet JFO nav kvalificēts to darīt.

“Protams, situācijās, kad uz zemes nav JATC, bet ir JFO, tad apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs var sazināties ar lidmašīnu un sniegt visu informāciju. Ja komandiera un pilota kopējais lēmums ir palaist ieročus, tikai tad to arī drīkst darīt bez JTAC klātbūtnes. Tas gan ir galējais lēmums kritiskās situācijās,” skaidro JTAC Viesturs.

Viņš arī izceļ gaisa atbalsta kontrolieru unikalitāti, norādot, ka JTAC ir vienīgie speciālisti bruņotajos spēkos, kuri ir kvalificēti pielietot gaisa kuģu letālos ieročus pret mērķi.

Image
bilde
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Lai arī apvienotā uguns atbalsta priekšējā novērotāja un gaisa atbalsta kontroliera uzdevumi šķiet tikpat aizraujoši, cik atbildīgi, viņu ikdienas pienākumi būtiski neatšķiras no citu karavīru ikdienas. Vienīgais papildinājums ir JFO un JTAC kaujas spēju uzturēšana. Lai uzturētu šīs spējas, karavīri piedalās ne tikai militārajās mācībās Latvijā un ārvalstīs, bet arī individuālajā mācību procesā, apgūstot zināšanas no dokumentiem un grāmatām.  

“Zināšanu pilnveidošana lielā mērā notiek patstāvīgi. Primāri, meklējot dažādos resursos, kas ir mainījies, kas varētu mainīties pirms procedūru izmaiņas sagatavo vadība vai cita par to atbildīgā persona. Tāpat regulāri pārlasām dokumentus un grāmatas, kā arī studējam un izprotam ar specialitāti saistītos tehniskos aspektus,” stāsta JFO dižkareivis Salvis.

Arī gaisa atbalsta kontrolieris kaprālis Viesturs norāda, ka šīs specialitātes ir tās, kuras pieprasa regulāru zināšanu atkārtošanu un papildināšanu. Viņš stāsta – jāapgūst dažādas publikācijas un dokumentācijas, kurās aprakstīts viss, kas gaisa atbalsta kontrolierim būtu jāiegaumē no galvas.

“Šī nav tā specialitāte, kurā vienu reizi kaut ko apgūstam, un ar to pietiek uz visu mūžu. Šī joma pieprasa nemitīgu mācīšanos un jaunu iemaņu apgūšanu. Nav noslēpums, ka viss nepārtraukti mainās – izmantotie ieroči, sistēmas, kaut kas kļūst modernāks, iespējas palielinās, vai samazinās. Mums vienmēr jābūt zinošiem par specialitātē notiekošo. Tāpat arī detaļas un nianses, kas mums ir jāpārzina un jāpārvalda, regulāri ir jāatjauno,” saka JFO dižkareivis Salvis.

“Sargs.lv” intervētie karavīri gaisa atbalsta kontroliera un apvienotā uguns atbalsta priekšējā novērotāja kvalifikācijas ieguva vien pirms dažiem mēnešiem, lai gan profesionālajā dienestā viņi ir krietni ilgāku laiku.

Image
bilde
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Dižkareivis Salvis savas dienesta gaitas uzsāka Sauszemes spēku 1. mehanizētajā kājnieku bataljonā, kurā dienējis nepilnus piecus gadus. Sākotnēji viņam šī specialitāte nav bijusi padomā. Tad netīšu sakritību dēļ saskāries ar JFO. Tas  bijis viņa karavīra karjeras pagrieziena punkts.

“Atceros, satiku nu jau tagadējo kolēģi, kurš ļoti profesionāli paskaidroja, kas īsti JFO ir par brīnumu. Toreiz arī man nācās izsaukt atbalstu. Tas bija nozīmīgs punkt, jo sapratu – jā, šīs ir specialitāte, kuru vēlos apgūt arī es izkopjot tajā savu meistarību. Ar laiku mana pārliecība nostiprinājās, un soli pa solim esmu nokļuvis līdz šim punktam,” stāsta dižkareivis.

Arī tagadējais JTAC kaprālis Viesturs, kurš profesionālajā dienestā ir kopš 2011. gada ar savu pašreizējo specialitāti iepazinis nejauši. Viņš stāsta – 2013. gadā devies uz starptautisko operāciju Afganistānā. Tur karavīriem sniegts neliels ieskats arī par to, ko dara gaisa atbalsta kontrolieris. Tolaik viņš saprata, ka vēlas darboties šajā jomā darboties. Tolaik JTAC specialitāte bija piemērota instruktoru līmenim, bet tolaik dienestā viņš bijis vien nepilnus trīs gadus. Līdz instruktora pakāpei bijis tāls ceļš, tāpēc šī iecere atlikta  tālākai nākotnei. Pēdējos divus gadus viņš ir Artilērijas diviziona Gaisa atbalsta kontroles vienības karavīrs, kur pakāpeniski audzis no JFO līdz JTAC.

Savukārt apvienotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs kaprālis Artūrs jau mērķtiecīgi virzījies tieši uz šo specialitāti. Viņš stāsta, ka profesionālajā dienestā ir piecus gadus, bet pirms tam dienējis arī Zemessardzē Artilērijas bataljonā Daugavpilī, kur ieguvis gan vajadzīgās pamatzināšanas, gan pastiprinātu interesi par šo jomu. Uzsākot dienestu Sauszemes spēkos, pirmo gadu bijis kājnieks. Pēc tam pārgājis uz mīnmetēju vadu. Savukārt, kad rotā piedāvāta vieta priekšējā novērotāja vadā – pietecies neapdomājot. Tā soli pa solim kaprālis ieguvis priekšējā novērotāja jeb FO (Forward observer) kvalifikāciju un tagad arī JFO.

Image
bilde
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Lai “Sargs.lv” intervētie karavīri iegūtu apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju vai gaisa atbalsta kontrolieru specialitāti, viņiem nepieciešams apgūt praktiskās un teorētiskās zināšanas šo specialitāšu militārās izglītības iestādē (USAFE Air Ground Operations School) netālu no Ramšteinas bāzes. Līdzīgus kursus piedāvā militārās izglītības iestādes Polijā, TACP TC (Tactical Air Control Party Training Center), kā arī USAFE AGOS Amerikas Savienotajās Valstīs.

Dižkareivis Salvis un kaprālis Artūrs JFO skolu absolvēja septembrī pēc divu nedēļu ilga intensīva darba. Karavīri stāsta, ka skolā apgūtas pamatzināšanas, kas nepieciešamas jebkurā amatā – juridiskie aspekti, doktrīnas, lai pārzinātu jomas likumiskos aspektus. Kursa laikā apgūta arī specifiska kartogrāfija, mērķu analīze un sagatavošana, komunikācija ar augstākā instancēm, kā arī kontrole, dažādu ieroču sistēmu savienošana viena uzdevuma veikšanai, piemēram, artilērijas izmantošana kopā ar helikopteriem un tas, kā šīs spējas labāk apvienot kaujas laukā.

Kaprālis ļoti atzinīgi vērtē izglītojošos kursu, norādot, ka viņam tas bija ļoti svarīgs. “Latvijā nav tik liela atbalsta kapacitāte, neskaitot artilēriju. Līdz ar to, sadarbojoties ar sabiedrotajiem, mums bija iespējas iegūt vērtīgas zināšanas praksē un sniegt viņiem atbalstu,” skaidro kaprālis Artūrs.

Savukārt dižkareivim kurss vēl vairāk izkristalizējis jomas specifiku un sniedzis būtisku atziņu – ja karavīram individuāli nav simtprocentīgas vēlmes ieguldīt darbu savu zināšanu pilnveidošanā, tad vajadzīgie rezultāti netiks sasniegti.

Turpretim kaprāļa Viestura gaisa atbalsta kontroliera kursi noritēja ilgāk. Uz skolu viņš devies jau februārī, tomēr Covid-19 dēļ apmācība uz laiku pārtraukta, tāpēc to absolvēja tikai augustā.

Runājot par to, kas ir lielākais ieguvums no apmācības, viņš norāda – jaunie draugi un kolēģi no citām valstīm. “Tas, ko kopumā darījām skolā, diži neatšķīrās no tā, ko darām Latvijā. Vienīgi skolā ir lielāks slogs, jo ir jāizpilda un jānokārto visas ieskaites. Tu nedrīksti izgāzties. Tas ir šis skolas radītais stresa faktors. Bez tā – viss notika tāpat kā Latvijā,” saka kaprālis Viesturs.

Image
bilde
Foto: virsseržants Gatis Indrevics/Aizsardzības ministrija
Foto: virsseržants Gatis Indrevics/Aizsardzības ministrija

Jāatzīmē, ka intervētajiem karavīriem par skolā demonstrēto izcilību zināšanu apguvē, kā arī par demonstrētajām spējām un augsto profesionalitāti praktiskajās nodarbībās piešķirts labāko kursantu nosaukums.

Dižkareivis Salvis atzīst, ka nevienā brīdī ko tādu sasniegt nav cerējis, jo, braucot uz skolu, klusībā vēlējies to vienkārši absolvēt. Piešķirtais statuss viņam sagādājis lielu prieku.

“Atceros - sauc vienu absolventu pēc otra. Gaidu savu vārdu, bet to nesauc un nesauc. Tad kā pēdējo, nosaucot manu vārdu, izsauc labāko kursantu. Sajūtas ir fantastiskas, kad aptver situāciju un saproti – esi atzīts kā labākais. Tajā brīdī tas ir neaprakstāmi,” daloties savās sajūtās, stāsta dižkareivis.

Apvietotā uguns atbalsta priekšējais novērotājs norāda, ka labākā kursanta statuss viņam devis motivāciju un iekšējo pārliecību par savām spējām – ka savu darbu var paveikt augstākā līmenī, nekā iecerēts.

Savukārt JFO kaprālis Artūrs norāda, ka būt labākajam bijis viņa mērķis. Viņš mācībām sācis gatavoties jau ilgi pirms to sākuma. “Es šim kursam gatavojos vairāk nekā gadu. Līdz ar to, aizbraucot uz skolu, man jau bija priekšzināšanas, salīdzinot ar citiem kursa biedriem. Viņiem, iespējams, bija mazliet grūtāk nekā man, tāpēc domāju, ka visticamāk būšu labākais kursants, ja vien pats nepieļaušu kļūdas,” saka kaprālis, piebilstot – tas bija tā vērts.

“Šāda atzinība dod spēku virzīties tālāk un sasniegt augstākos mērķus. Nākamais solis pēc JFO ir JTAC. Protams, līdz tam ir ilgi jāmācās un daudz jāapgūst, bet mana vēlme ir nākotnē kļūt par JTAC,” norāda kaprālis.

Tāda pati iecere ir arī apvienotā uguns atbalsta priekšējam novērotājam dižkareivis Salvim. Arī viņš nākotnē raugās uz gaisa atbalsta kontroliera specialitāti.

Image
bilde
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
“Tāds arī bija mans mērķis, kad sāku dienestu Artilērijas divizionā. Es nevienā mirklī nevēlos apiet izaugsmes pakāpienus, jo labi speciālisti sāk no nulles. Ja kaut ko nezina – mācās un ir gatavi sevi pilnveidot. Tāpēc šobrīd mans mērķis ir izkopt JFO vajadzīgās zināšanas, cik vien varu. Pēc tam virzīšos uz JTAC pusi. Ņemšu visas iespējas, kuras man sniegs dienests,” saka JFO dižkareivis Salvis.

Arī jau esošais gaisa atbalsta kontrolieris dalās ar savām sajūtām, iegūstot labākā kursanta statusu, un nākotnes plāniem. Kaprālis Viesturs atklāj, ka viņa dzīves devīze ir – ja kaut ko dari, tad dari to uz 110%. Arī kursā, lai iegūtu JTAC kvalifikāciju, viņš sekojis savai devīzei, tāpēc vienlaikus arī cerējis uz labākā kursanta statusu. Par to viņš, protams, izsaka lielu prieku, piebilstot – konkurence bijusi sīva.

“Iespējams, tas skan nedaudz iedomīgi, bet esmu to godam nopelnījis. Ja kāds cits to būtu dabūjis, tas nozīmētu, ka viņš būtu demonstrējis 120% sniegumu. Man gan tas nebūtu nekāds apbēdinājums, bet gan prieks par viņu. Tomēr, es gan neteiktu, ka šis statuss man sniedz papildus motivāciju. Nākot uz vienību, es biju gana motivēts un joprojām esmu. Protams, ir patīkami saņemt šādu atzinību, bet, ka tā stipri palielinātu manu motivāciju, manuprāt, nē – es tiešām vēlos pilnveidot sevi šajā specialitātē,” uzsver kaprālis Viesturs.

Pagaidām gan viņa ambīcija ir uzkrāt pietiekami daudz zināšanu. Kaprālis skaidro – nākotnē iespējams kļūt par instruktoru vai citu JTAC vērtētāju, bet, lai to sasniegtu vispirms vajadzīgs līdz galam pilnveidot sevi.

Image
bilde
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Savukārt, lai vispār kļūtu par apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju un pēc tam arī gaisa atbalsta kontrolieri, visi karavīri uzsver – cilvēkam jābūt augsti motivētam pilnveidoties, jo šīs specialitātes nav vieglas. Karavīram jābūt spējīgam strādāt un mācīties patstāvīgi, vienlaikus arī spējot sadarboties komandā, kas šajās specialitātēs ir īpaši svarīgi.

“Ja tu pats neko nedarīsi, tad neviens tev to neiemācīs. Tev, protams, parādīs, kā to izdarīt, bet, ja tu pats nepilnveidosies un neizmantosi tev iedotās zināšanas, tad kaut ko sasniegt šajā specialitātē būs ļoti grūti,” saka kaprālis Artūrs.

Dalies ar šo ziņu