Aktuāli

Jāmeklē risinājumi cilvēku piesaistīšanai, lai Zemessardze arī turpmāk celtu kaujas spējas

NBS
Sargs.lv
Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Lai Zemessardze daudz sekmīgāk spētu nodrošināt ilgtermiņa attīstības plānos paredzētos jauno spēju attīstības projektus, tai aktīvi jādomā par jauno zemessargu piesaisti, savukārt, jau dienošie zemessargi jāmotivē aktīvi apmeklēt mācības, lai tādējādi spētu celt kopējo Zemessardzes attīstības līmeni. Valsts kontrole (VK) nesen veiktajā efektivitātes revīzijas ziņojumā norāda – tieši personāla jautājums nākotnē var būt izšķirošais Zemessardzes spēju attīstības ziņā.

Ar revīzijas rezultātiem šīs nedēļas nogalē VK iepazīstināja visu Zemessardzes vienību komandierus, kā arī pārstāvjus no Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas vadības. 

VK secinājusi, ka laika posmā kopš 2014. gada, kad par mērķi tika nosprausta būtiska Zemessardzes kaujas spēju palielināšana, to attīstībā ieguldīti vērienīgi līdzekļi, tomēr, vai mērķi sasniegti pilnībā, to pašlaik ir grūti novērtēt. VK pārstāvji uzsver-  ieplūstot arvien lielākiem līdzekļiem un strauji mainoties ģeopolitiskajai situācijai, sākotnēji Zemessardzei dotie uzdevumi tikuši vairākkārt koriģēti, savukārt, lai varētu izmērīt nospraustos spēju attīstības projektus līdz šim aizvadītais attīstības periods bijis par īsu.

Vienlaikus VK eksperti atzīst – kopējā Zemessardzes apgāde ir uzlabojusies. Ja pirms 2014. gada dienests tika finansēts uz izdzīvošanas spēju robežas, tad pēdējos gados ievērojami uzlabojusies materiāltehnisko līdzekļu apgāde, kā arī aizsākti bruņojuma iepirkuma projekti. 

Image
bildwe
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Arī valsts piešķirto finanšu līdzekļu izlietojamības uzskaites ziņā Zemessardze var rādīt pozitīvu piemēru daudzām Valsts un pašvaldības iestādēm.

Vienlaikus VK dara bažīgu Zemessardzes personālsastāva jautājumi. Lai gan kopš 2014. gada, kad Zemessardzei tika piešķirts finansējums vajadzīgajā apjoā, ieguldījumi attīstībā bijuši pastāvīgi. Personālsastāvs šo gadu laikā aizvien saglabājies pie atzīmes, kas nedaudz pārsniedz 8000 aktīvos zemessargus.

VK pārstāvji vērš uzamību, ka nepalielinot zemessargu skaitu, iespējams, apgūtināti var izrādīties jaunie attīstības projekti.

“Mūsu bažas ir tās, ka, iespējams, ir sasniegts maksimālais cilvēku iesaistes līmenis. Jādomā, kā šos skaitļus palielināt. Valsts aizsardzības koncepcijā ir nosprausts mērķis 12 000 zemessargi. Mūsuprāt, uz šo mērķi jāraugās piesardzīgi, iespējams, mainot pieeju, vienkāršojot cilvēku iesaisti un personāla apmācību,” sarunā ar portālu “Sargs.lv” sacīja VK padomes locekle Ilze Grīnhofa.

Viņa piebilda, ka pārdomas raisa arī atsevišķu zemessargu mācību apmeklējuma rādītāji, kas liecina, ka daļa no kopējā personāla uz mācībām nākusi retāk nekā piecas reizes gadā.

“Ir bažas par to, cik reāli ir ambiciozie mērķi par atsevišķu spēju ieviešanu, ja atsevišķi cilvēki ir spējīgi uz nodarbībām atnākt tikai piecas dienas gadā. Rodas jautājums - cik nopietnu tehniku šādi mācoties var apgūt? Tāpēc es iestājos par kombinētām spējām – zemessargu un profesionālo karavīru vienībām Zemessardzes sastāvā, kādas jau šobrīd izveidotas Latgales un Vidzemes brigādēs,” atzina VK pārstāve.

Vienlaikus viņa atzina, ka, iespējams, retāk uz mācībām nākošajiem zemessargiem jāpieskaņo daudz vienkāršāka apmācību programma.

Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis portālam “Sargs.lv” atzina, ka VK revīzijā secinātais nav bijis pārsteigums. Vienlaikus VK secinājumi un ieteikumi ļaus daudz labāk strādāt pie personāla attīstības. Viņaprāt, daudzos reģionos zemessargiem nācies sevi īpaši motivēt dienestam, ņemot vērā, ka iepriekšējos gados nebija sakārtota infrastruktūra. Brigādes ģenerālis E. Leščinskis aizvien spēj nosaukt atsevišķus Zemessardzes bataljonus, kuros zemessargiem trūkst gan normālu apmācības telpu, gan noliktavu ekipējumam un ieročiem. Šī problēma gan tuvāko gadu laikā tiks novērsta, būtiskus ieguldījumus atvēlot infrastruktūrai. 

Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Strādāt plānots ar apmācību un attīstības organizatorisko procesu, paredzot daudz lielāku centralizāciju. Pozitīvu attīstības grūdienu dos arī Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā aizsāktā Zemessardzes vada komandieru sagatavošanas programma, kas jau nākamgad sola apmācītu virsnieku ieplūšanu Zemessardzes vienībās. 

Savukārt profesionālajās Zemessardzes vienībās Vidzemē un Latgalē plānots sākt darbu pie Zemessardzes jauno instruktoru sagatavošanas, kas ar laiku varēs papildināt citu vienību pieredzējušo instruktoru korpusu. 

“Skaidrs, ka visas nepilnības mēs uzreiz nenovērsīsim, bet saprātīgi un plānveidīgi mēs varam situāciju uzlabot. Tas nebūs rīt, nebūs parīt, bet ar katru nākamo gadu mēs redzēsim uzlabojumus,” sacīja brigādes ģenerālis E. Leščinskis.

Vienlaikus Zemessardzes komandieris atzina – rekrutēšanas griesti Zemessardzei nav sasniegt. Lai gan personālsastāvs ir jāpapildina, skaitliska zemessargu pavairošana nevar būt pašmērķis. Drīzāk jādomā par jau esošā personāla daudz labāku sagatavošanu, vajadzības gadījumā ieviešot dažādus nestandarta risinājumus. 

Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji atzīst, lai arī zemessargi ir augsti motivēta un patriotiska sabiedrības daļa, nereti viņi valsts aizsardzības uzdevumu izpildē spiesti ieguldīt krietni vairāk, nekā saņem pretī no valsts un sabiedrības. Lai gan kopumā sabiedrība pret Zemessardzi kā Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu attiecas pozitīvi, nepieciešams vēl vairāk stiprināt dienesta prestižu. Tāpat jādomā par papildus bonusiem aktīvākajiem zemessargiem un viņu darba devējiem, lai tos motivētu laist uz mācībām. 

Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos brigādes ģenerālis Georgs Kerlins portālam “Sargs.lv” atzina, ka pēc nesenā VK ziņojuma, sadarbojoties ar Zemessardzi un Aizsardzības ministriju,tiks domāts par papildus motivējošiem pasākumiem zemessargu un viņu darba devēju virzienā. 

“Kad mēs ar bonusiem būsim ieinteresējuši zemessargus un viņu darba devējus laist zemessargus uz mācībām, mums jāvienojas, ka šī brīvprātība virzās prognozējamības virzienā, kas apmierinātu visas puses. Tas nepieciešams, lai mēs varētu spert nākamo soli kvalitatīvas apmācības ziņā. Šis process mums ir jāpadara prognozējams, lai zemessargs var ieplānot, atnākt un arī mēs ar viņu varētu rēķināties,” sacīja brigādes ģenerālis G. Kerlins.

Dalies ar šo ziņu