Zemessargs Daina Kārkliņa: Zemessardze un bruņotie spēki sagatavo spēcīgus pilsoņus

NBS
Sargs.lv
Image
zemessargi
Ar Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli. Foto: D. Kārkliņas personīgais arhīvs

Dainu Kārkliņu jau kopš bērnības interesējušas profesijas, kuras ir ar augstāku riska pakāpi, un tas arī mudinājis viņu jau pamatskolas laikā iestāties Jaunsardzē. Tālākais lēmums – kļūt par zemessargu – bijis loģisks turpinājums, tāpēc jau kopš 2016. gada Daina paralēli studijām Vidzemes augstskolā ir arī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes zemessargs. Intervijā “Sargs.lv” viņa stāsta, ka uzsāktās militārās gaitas noteikti turpinās, jo dara to, kas sagādā prieku.

22 gadus vecā Daina Kārkliņa nāk no maza Vidzemes ciemata Igaunijas pierobežā. Jau pamatskolas laikā viņa izlēma pievienoties Jaunsardzei un joprojām atceras kādu epizodi 3. klasē, kad bija jāuzzīmē sava nākotnes profesija. Daudzas meitenes sevi zīmējušas kā frizieres, šuvējas, modeles, bet Dainu šīs profesijas nekad nav uzrunājušas. Viņa sevi uzzīmējusi kā kosmonauti vai policisti.

Image
Daina Kārkliņa
Foto: D. Kārkliņas personīgais arhīvs
Foto: D. Kārkliņas personīgais arhīvs
“Mani vienmēr interesējušas savā veidā neparastas profesijas. Sajūta, ka gribu darīt ko nozīmīgu, radās jau pamatskolas laikā.” Viņasprāt, tieši šīs sajūtas, viņu arī noveda pie lēmuma stāties Jaunsardzē, savukārt, sasniedzot pilngadību, šķitis tikai loģiski turpināt pilnveidot apgūto jau augstākā līmenī, kļūstot par zemessargu. Tagad Daina Zemessardzē ir civilmilitārās sadarbības speciāliste, un šajā pozīcijā praktiski var pielietot arī augstskolā gūtās zināšanas.

Rakstura rūdījums Jaunsardzē

Jaunsardzē Daina darbojās no 7. līdz 11. klasei, turklāt tur mācīto apguvusi ļoti ātri. “Viss, ko dzirdēju, izlasīju, praktiski iemācījos, palika prātā tikpat pamatīgi kā alfabēts. Laiks Jaunsardzē bija neatkārtojama pieredze. Ieguvu jaunus draugus, kuri līdzīgi domā, un vairums no viņiem šobrīd ir mani dienesta biedri. Jaunsardzes laikā iemācījos uz lietām paskatīties citādāk, tā stiprināja manu raksturu, kļuvu patstāvīgāka,” stāsta Daina.

Image
jaunsargi
Foto no D. Kārkliņas personīgā arhīva
Foto no D. Kārkliņas personīgā arhīva

Jaunsardzē apgūtas arī daudzas praktiskas iemaņas – glābšana uz ūdens, orientēšanās mežā, izdzīvošanas pamatprasmes, tas viss var noderēt gan ikdienā, gan ārkārtas situācijā.

“Tomēr vissvarīgākais, ko sniedz Jaunsardze, ir sevis pilnveidošana un sapratne par to, ko gribu. Ja agrāk biju kluss, kautrīgs bērns, tad tagad ir pretēji. Ja pamatskolas vecumā man teiktu, ka es studēšu komunikācijas zinātni, es tam neticētu,” saka D. Kārkliņa.

Viņa uzsver, ka par vērtīgajiem “pamatiem” liels paldies jāsaka viņas Jaunsardzes instruktoram  Ritvaram Leitenam. Viņš katru jaunsargu uztvēris nevis kā padsmitgadīgu bērnu, bet gan kā pieaugušo. Tas devis pārliecību, ka katrs Jaunsardzē ir gaidīts un atrodas īstajā vietā.

Kopīgas intereses draudzības pamatā

Daina savu draudzeni, arī tagadējo zemessargu, Leldi pirmo reizi satikusi Kājnieku skolas “Ēnu dienā” Alūksnē. Tajā laikā Lelde gan vēl nav bijusi jaunsargs, tomēr pēc pāris gadiem arī pievienojusies Jaunsardzei, kura abas meitenes sadraudzējušās.

“Tagad, braucot uz skolām stāstīt par dienestu Zemessardzē un rekrutēt potenciālos zemessargus, stāstām arī par to, cik laba komanda esam – ne tikai dienesta biedrenes un civilmilitārās sadarbības speciālistes Zemessardzē, bet arī studiju biedrenes Vidzemes augstskolā,” stāsta Daina.

Arī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 22. kājnieku bataljona pārstāvis atzīst, ka abas meitenes ļoti aktīvi iepriekš darbojās Jaunsardzē un tagad tikpat aktīvas ir Zemessardzē. Abas ieguvušas ne tikai militārās zināšanas, bet savā ziņā “saaugušas kopā”, darbojoties gan kā īstas kaujinieces, gan kā civilmilitārās sadarbības speciālistes.

Zemessardzē dara to, kas patīk

Daina Kārkliņa Zemessardzē dien kopš 2016. gada februāra. Pēc vidusskolas absolvēšanas bijis grūti izlemt – doties tālāk uz profesionālo dienestu vai uzsākt studijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Tomēr izlēmusi, ka vispirms nepieciešama augstākā izglītība civilajā dzīvē. Tāpēc studijas Vidzemes augstskolā apvienoja ar dienestu Zemessardzē.

Image
Zemessardze
Foto: D. Kārkliņas personīgais arhīvs
Foto: D. Kārkliņas personīgais arhīvs

Viņasprāt, pozitīvais Zemessardzē ir tas, ka tajā nepieciešami dažādu jomu speciālisti, un ļoti daudzas specialitātes sakrīt ar civilajā dzīvē iegūto izglītību un pieredzi.

 “Tā nu arī mana izvēlētā studiju programma ļoti labi saskan ar manu šī brīža specialitāti Zemessardzē. Principā augstskolā apgūto izmantoju dienestā un otrādāk,” saka D. Kārkliņa.

Daina arī nešauboties uzsver – viņa kā zemessargs ir redzējusi un piedalījusies tādos kursos un apmācībās, kādas daudziem zemessargiem nav pat sapņos rādījušies. Viņa stāsta, ka dienesta sākumposmā vairumā mācību bijusi vienīgā sieviete.

“Varbūt tieši tas palīdzēja man tikt no “zaļās taktikas” līdz “papīra taktikai”. Šobrīd es vairs neizjūtu nekādas grūtības. Ja vienīgi tad, kad mācības augstskolā ir ļoti saspringtas, un papildus ikdienā ir jāveic civilmilitārās sadarbības jomas pienākumi Zemessardzē,” stāsta Daina.

Zemessardzē nostiprinātas viņas komunikācijas prasmes, īpaši stresa apstākļos. Daina stāsta – kad nedēļu no vietas esi mežā ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, sāc saprast viņu untumus un veidu, kā ar labāk runāt, lai nerastos pārpratumi. Ne vienmēr balss pacelšana ir labākais instruments, kā panākt vēlamo rezultātu.

Savukārt pats svarīgākais – viņa dara to, kas viņa patīk, interesanti pavadot laiku. Dienesta gaitā sanāk sadarbojoties gan ar Latvijas karavīriem un zemessargiem, gan ar NATO sabiedroto spēku karavīriem, iegūstot kontaktus, kuri vienmēr noder.

Image
Zemessardze
Foto: D. Kārkliņas personīgais arhīvs
Foto: D. Kārkliņas personīgais arhīvs
“Gan Zemessardze, gan bruņotie spēki sagatavo un nostiprina ļoti spēcīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, kuri pratīs pastāvēt par sevi un citiem, nelocīsies kā nezāle vējā, bet stāvēs spēcīgi kā ozols vētras laikā. Ņemot vērā, ka katrs cilvēks ir ar savām iemaņām, pieredzi un izglītību, Zemessardzē ir vajadzīgi dažādu sfēru speciālisti,” saka Daina.

Runājot par nākotnes perspektīvām Zemessardzē, viņa norāda, ka vēl pāragri kalt konkrētus dzīves plānus, prioritāte šobrīd ir absolvēt augstskolu. Viņa gan piebilst, ka noteikti turpinās uzsākto ceļu militārajā jomā, jo nākotnē redz sevi vairāk kā militārpersonu, nevis civilpersonu. “Katram ir jādara savi darbi, es esmu izvēlējusies šo ceļu,” teic D. Kārkliņa.

Lielākais atbalstītājs – mazais brālis 

Dainas ģimene, uzzinot par lēmumu dienēt Zemessardzē, bijusi šokēta, tomēr pēc tam apradusi ar ideju un priecājusies. Par Dainas gaitām Zemessardzē ļoti lepojoties viņas mamma. “Kad iestājos Zemessardzē, mamma atklāja, ka tad, kad mani gaidīja, mans vectēvs esot teicis, ka būšot puika. Piedzimu es, bet daru zēnu lietas, lai gan Nacionālajos bruņotajos spēkos un Zemessardzē dien arī daudz sieviešu,” stāsta Daina.

Image
Zemessardze
Foto: D. Kārkliņas personīgais arhīvs
Foto: D. Kārkliņas personīgais arhīvs

 

Savukārt viņas lielākais fans esot mazais brālis. “Viņš vienmēr ir pirmais, kurš atskrien pie manis un jautā, kā man gāja mācībās. Tāpat arī katru reizi, kad viņš redz kādu karavīru vai zemessargu uz ielas vai pa TV – priecīgs uzreiz saka: “Re, kur tavējie!” Nešaubos, ka pēc pāris gadiem viņš būs mūsu rindās,” saka D. Kārkliņa.

Kā vienu no līdz šim lielākajiem ieguvumiem Zemessardzē Daina min garīgo spēku, kļuvusi komunikablāka un nosvērtāka.  “Esmu sapratusi, ka tā saucamā “miera osta” man ir mežs un “Jumpravas” plate. Zinu, ko vēlos, un mērķtiecīgi uz to virzos. Ja es nebūtu iestājusies Jaunsardzē un pēc tam Zemessardzē, tad es noteikti šobrīd kaut kur “dreifētu” pa pasauli, meklēdama savu vietu,” teic Daina.

Dalies ar šo ziņu