Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības divizionam – 20

NBS
Sargs.lv
Image
roka
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pirms vairāk nekā 20 gadiem maza Gaisa spēku karavīru grupa devās uz Zviedriju, lai apgūtu pavisam jaunu spēju, kas tagad kļuvusi par vienu no būtiskākajiem Latvijas aizsardzības elementiem. Šodien savu 20. gadadienu atzīmē Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības divizions.

Gaisa spēku komandieris pulkvežleitnants Viesturs Masulis stāsta – liels nopelns Pretgaisa aizsardzības diviziona izveidošanā ir Zviedrijas bruņotajiem spēkiem. Pulkvežleitnants atceras, ka tajā laikā Zviedrijā tika slēgti vairāki pretgaisa pulki, līdz ar to Baltijas valstīm tika piedāvātas viņu pretgaisa aizsardzības ieroči AAA-48 un tehnika. Latvija labprāt piekrita pievienoties projektam, un 2000. gada 1. martā tika dibināts Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības divizions.

masulis

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Lai apgūtu jauno spēju - pretgaisa aizsardzību un uzsāktu apmācību par zenītartilērijas AAA-48 kaujas tehniku, apmācībā uz Zviedriju devās septiņi Gaisa spēku karavīri. Mazās grupas sastāvā bija arī tagadējais Gaisa spēku komandieris pulkvežleitnants V. Masulis.

“Biju tikko no Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas iznācis leitnants, kurš sāka dienestu jaunizveidotā vienībā – Pretgaisa aizsardzības divizions. Mums nebija ne mazākās izpratnes par pretgaisa aizsardzību. Ar pirmo braucienu uz Zviedriju spērām arī pirmos soļus. Pamazām sākām apgūt spējas, iegūt pieredzi. Zīmīgi, ka apmācības ilga deviņus mēnešus. Atbraucām atpakaļ un var teikt – tad arī dzima pretgaisa spēja,” atmiņās dalās pulkvežleitnants V. Masulis.

2000.gada septembrī Pretgaisa aizsardzības divizions no Zviedrijas bruņotajiem spēkiem saņēma pretgaisa aizsardzības sistēmu AAA - 48 – novērošanas radarus PS-70, uguns vadības sistēmas CIG-790 un 40 mm lielgabalus L-70.

Iespējams, kāds smīkņāja, ka no Zviedrijas esam ieguvuši novecojušu ekipējumu, bet es uzskatu, ka tas bija svarīgs un stratēģiski pareizs lēmums, jo iekļuvām pretgaisa saimē un sākām attīstīt šo spēju valstiski.
masulis
Gaisa spēku komandieris
pulkvežleitnants Viesturs Masulis

Pretgaisa aizsardzības diviziona virsseržants štāba virsseržants Vairis Kraševskis, kurš vienībai pievienojās, kad Latvija atteicās no obligātā dienesta, stāsta – apmācība notikusi ļoti ciešā sadarbībā ar Zviedrijas bruņotajiem spēkiem un ieroču ražotājiem. Apmācība notikusi ļoti intensīvi un jau 2001. gadā Šķēdes poligonā notikušas pirmās starptautiskās pretgaisa aizsardzības diviziona mācības “Baltic Zentih”.

lauksis

Foto:Raimonds Lauskis

“Mums bija iespēja mācīties, protams, bija arī tehniskas kļūmes, bet blakus bija zviedri. Mēs no viņiem paņēmām viņu pieredzes. Ja nebūtu viņi, mēs noteikti nebūtu tik zinoši šodien. Bija viņu instruktori, rūpnīcu pārstāvji, kas mums, tehniķiem, tajā laikā bija ļoti labs atbalsts,” norāda V. Kraševskis.

Lai uzlabotu Pretgaisa aizsardzības diviziona kaujas spējas, 2004.gada maijā tika pieņemts lēmums iegādāties tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu. Savukārt novembrī tika noslēgts līgums ar Zviedrijas bruņotajiem spēkiem un ražotājfirmām par sadarbību RBS-70 raķešu sistēmas ieviešanā un Pretgaisa aizsardzības diviziona personāla apmācību divu gadu laikā. Tika uzsākta Pretgaisa aizsardzības diviziona pakāpeniska pāreja uz RBS - 70 raķešu sistēmas ieročiem. 

RBS

Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Pretgaisa aizsardzības diviziona komandieris pulkvežleitnants Juris Skudra uzsver - starpvalstu līgumam par bruņutehnikas iegādi līdztekus notika speciālistu apmācība un nodrošinājums. “Speciālistu iemaņas un sapratne par gaisa telpas menedžēšanu un gaisa kauju bija radusies. Protams, nākot jauniem ieročiem, rodas jauna izpratne un iemaņas. Militārā joma, manuprāt, ir tā, kas attīstās visstraujāk. Tas nozīmē, ka pretgaisa jomā ir jāspēj tikt līdzi visām tendencēm, kas ir blakus kaimiņvalstīs un sabiedrotajiem. Mums ir jābūt gana moderniem, lai spētu dzīvot vienā komandķēdē.”

Pulkvežleitnants J. Skudra stāsta par amizantu vienlaikus arī pozitīvu notikumu Zviedrijas vēstniecībā, kur bijuši arī Zviedrijas ieroču ražotājfirmas pārstāvji. “Viņi nāca ar diezgan interesantu atklāsmi – lai arī Zviedrija ir ieroču ražotājvalsts, to lietošanā lielākā pieredze ir Latvijai. Tā pārstāvji esot vaicājuši pēc padoma un atbalsta raķešu sistēmu lietošanā. Kas visnotaļ esot bijis pozitīvi un radījis arī gandarījumu, ka Latvija tiek uzskatīta kā vienlīdzīga un profesionāla ieroču izmantošanā.”

2006.gada maijā Pretgaisa aizsardzības diviziona vads sekmīgi piedalījās Starptautiskajās mācībās „ELITE-2006”, Vācijā. Tā bija pirmā reize, kad tika iegūta pieredze savas vienības izvēršanā un kaujas darbības veikšanā ārpus Latvijas robežām.

“Jaunās RBS – 70 raķešu sistēmas piesaistīja daudzus karavīrus, kas savukārt deva iespēju iesaistīties dažādās mācībās. Piemēram, vairākus gadus piedalījāmies mācībās “ELITE” Vācijā, kur katru gadu devāmies pilnveidot savas spējas cīņai pret iznīcinātājiem,” stāsta pulkvežleitnants V. Masulis.

bilde

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Gaisa spēku komandieris  dalās, ka sākotnēji diviziona uzdevums bija veikt svarīgu objektu aizsardzību. Pulkvežleitnants pauž, ka pēc laika nācis klāt arī papildus uzdevums sniegt pretgaisa atbalstu sauszemes spēku manevru vienībā. “Mēs sekojam līdzi sauszemes spēku karavīriem – kur viņi dodas uzdevumā un nodrošinām pretgaisa aizsardzību, lai būtu manevru brīvība un drošība. Divizions ir ļoti labi integrējušies un ir labā simbiozē ar sauszemes spēkiem,” uzsver Gaisa spēku komandieris.

Pretgaisa aizsardzības komandieris pulkvežleitnants J. Skudra norāda, ka divizions regulāri piedalās kopīgās apmācībās ar sauszemes spēkiem, tāpat, viņš arī uzsver, cik vitāli svarīga ir pretgaisa aizsardzība.

Tu vari uz sauszemes būt ļoti jaudīgs, bet ja tev nav spējas aizsargāties no gaisa, tu esi ļoti viegli ievainojams un redzams. Domāju – mēs ejam pareizā virzienā, jo mums ir jāuztur šī spēja. Mēs piedalāmies gandrīz visās sauszemes mācībās. Mums ir jābūt elastīgiem.
foto
Pretgaisa aizsardzības diviziona komandieris
pulkvežleitnants Juris Skudra

Pulkvežleitnants J. Skudra uzsver – Pārņemot vienību 2013. gadā, viņam esot ļoti palaimējies ar profesionālu un atsaucīgu vienību, sakot, ka saņem ļoti lielu atbalstu pretgaisa aizsardzības jautājumos. Viņš uzskata – būtiskākais šajā spējā ir karavīri, kas aiz tās stāv.

Pulkvežleitnantam arī piekrīt štāba virsseržants V. Kraševskis, sakot, ka personāls divizionā ir lielākais ieguvums, kas ir zelta vērts. Viņš dalās, ka tāpēc vienībā ļoti tiek domāts un strādāts pie kolektīva saliedēšanas, uzturot gan tradīcijas, gan arī organizējot dažādus pasākumus gan darba laikā, gan arī ārpus darba laika aktivitātes.

Kā būtiskāko tradīciju štāba virsseržants V. Karševkis norāda diviziona karavīru apbalvošanu četrās nominācijas: labākais kareivis, labākais instruktors, tehniķis un labākais virsnieks. Viņš stāsta, ka uzvarētājus nosaka paši karavīri iekšējā balsojumā, savukārt to apbalvošana notiek diviziona gadadienā. Štāba virsseržants akcentē, ka pēc tam uzvarētāju vārdi un uzvārdi tiek iegravēti plāksnē un novietoti diviziona telpās pie sienas.

pretgaisa

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Tāpat, mēs katru gadu organizējam kolektīva saliedēšanās pasākumus. Divas reizes gadā apmeklējam kādu vietu Latvijā, kur ir norisinājušies mūsu vēsturei svarīgi notikumi, piemēram, pieminot Latvijas Neatkarības kara notikumus,” dalās štāba virsseržants.

Pulkvežleitnants J. Skudra viņu papildina, sakot, ka kolektīvs ir jāsaudzē un jāmīl – karavīrs visu laiku nevar skriet tikai pa poligonu, ir vajadzīgs līdzsvars. Viņš paskaidro, ka šādi pasākumi tiek organizēta, lai kolektīvs būtu iespējami saliedēts. “Kad notiek rotācijas un kolektīvā pievienojas jauni cilvēki, lai mēs viens otru iepazītu, cenšamies iesaistīt karavīrus iespējami vairākās aktivitātēs. Tā ir arī mana vīzija, ka piedalās visi. Ir pasākumi darba laikā, kur iegūstam ko jaunu, uzzinām no vēstures aspekta ko ļoti svarīgu – kurā ir ļoti liela pievienotā vērtība.”
Iekšienē, protams, ir karavīru joki, bet nekad neatļaujamies aizskart karavīra pašcieņu vai pazemot – nekādā gadījumā. Absolūti izslēgts. Esmu dienējis padomju armijā un to nekad nevēlos redzēt šeit. Zinu, ka šeit tā nekad arī nebūs. Tava vienība ir liela vērtība - kā ģimene. Mēs esam viens par otru atbildīgi un ir jārūpējas vienam par otru. Kaujas vienībā nevar būt citādāk, katrs ir svarīgs. Katrs cilvēks ir vērtība.
Vairis
Pretgaisa aizsardzības diviziona virsseržants
štāba virsseržants Vairis Kraševskis

Savukārt, runājot par nākotnes perspektīvu, Pretgaisa aizsardzības diviziona komandieris J. Skudra ar smaidu norāda, ka divizions visvairāk gaida savas štāba telpas, kas būšot lielākā gadadienas dāvana. “Mums beidzot būs sava ēka, savs štābs. Pagājušā gada beigās tika uzsākta jaunās ēkas būvniecība, savukārt to nodot plānots šī gada nogalē. Štābā plānots iekārtot simulatoru halli, kur varēsim trenēties gan individuālā, gan kolektīvā līmenī.”

Gaisa spēku komandieris uzsver, ka ļoti būtiska ir zemākā līmeņa pretgaisa komandvadības attīstība, lai Pretgaisa aizsardzības divizions spēj jebkurā Latvijas vietā brīvi operēt un kontrolēt ieročus. Tāpat, ļoti svarīga ir spēju stiprināšana tieši kinētiskajā sadaļā - vidējās darbības ieroču iegāde, kur tādā veidā tiek veidota daudzslāņu pretgaisa aizsardzība.

“Pretgaisa aizsardzības divizions viennozīmīgi ir neatņemama Gaisa spēku sastāvdaļa. Gaisa spēkus redzu kā viduslaiku bruņinieku, kur mūsu gaisa spēku radari ir bruņinieka acis, komandvadības gaisa operāciju centrs ir bruņinieka smadzenes, kas informāciju apstrādā un domā, savukārt sakaru sistēma ir bruņinieku centrālā nervu sistēma, kas dod kustību impulsu. Bruņiniekam rokās ir zobens, kas ir Pretgaisa aizsardzības divizions - kinētiskā sadaļa, viņš var veikt konkrētas darbības. Ja mums nebūtu diviziona, tad mums būtu bruņinieks bez zobena, kas, manuprāt, ir bezjēdzīgāka lieta uz zemes,” teic pulkvežleitnants V. Masulis.

Pulkvežleitnants akcentē – izņemot kādu elementu ārā, Gaisa spēki ir paralizēti, tāpēc Gaisa spēku komandieris divizionam gadadienā vēl nebeidzamu izaugsmi un zinātkāri, kā arī nepārtraukti pilnveidoties.

“Vēlu neaizmirst to labo, kas bijis šo 20 gadu laikā. Iespējami labu un pareizu attīstību visai vienībai. Karavīriem saglabāt cīņas sparu, dzīves prieku un kolektīva izjūtu. Saglabāt visu to labāko, ko divizions ieguvis šo gadu laikā. Skatīties tikai uz priekšu. Lai miers ir gan mājās, gan darbā un, lai karavīriem būtu vēlme nākt šeit dienēt un patiktu šeit atrasties. Katras cilvēks šeit ir zelta vērts,” saka pulkvežleitnants J. Skudra.

foto

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Katram karavīram karavīra veiksmi, veselību un kaujas garu. Lai karavīrs redz, ka viņam ir atbalsts, ka par viņu rūpējas,“ teic štāba virsseržants V. Kraševskis.

“Saules mūžu divizionam - ja divizionam tas būs, tad saules mūžs būs Gaisa spēkiem. Ja Gaisa spēkiem, tad arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un mūsu Latvijai, “ vēl pulkvežleitnants V. Masulis.

Dalies ar šo ziņu