Jūras spēki dienestā aicina sievietes

NBS
Sargs.lv
Jūras spēki, sievietes armijā
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Patlaban profesionālā dienesta karavīru vidū sieviešu īpatsvars pārsniedz 15%. Lai arī lielākā daļa izvēlas dienēt Sauszemes spēkos, sievietes ir vajadzīgas arī dienestam Gaisa un Jūras spēkos. Portāls “Sargs.lv” tikās ar trim sievietēm no Jūras spēkiem, lai noskaidrotu viņu motivāciju savu dienestu saistīt tieši ar jūru.

Ar Jūras spēkos dienošajām sievietēm tiekamies īsu brīdi pēc nokāpšanas krastā no mīnu kuģa M-06 “Tālivaldis”. Iepriekšējie četrarpus mēneši pavadīti NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas dežūrā, kuras laikā mūsu partnervalstu ūdeņos, galvenokārt Baltijas jūrā, meklētas un iznīcinātas jūras dzelmē esošās mīnas no Pirmā un Otrā pasaules kara.

Lai arī kuģa ienākšana Liepājas ostā stiprā vēja dēļ bijusi visai trauksmaina, viņas ir smaidīgas un optimisma pilnas – tuvojoties mājām, vētra vairs neesot tik svarīga. Lai gan dežūras laikā piedzīvoti arī ekstremālāki laikapstākļi.

“Tas ir tad, kad stāvi pie kartes un mēģini atzīmēt kuģa pozīciju, un domā – lai tikai netīšām neiedur rokā. Jo stabili nostāvēt nav iespējams, kājas ir špagatā, priekšmeti krīt uz visām pusēm. Jā, tādus brīžus mēs arī piedzīvojām,” stāsta virsleitnante Annija Paulauska.

Viņa ir kuģa “Tālivaldis” Navigācijas komandas komandiere. Tas nozīmē darbu ar papīra kartēm un navigācijas iekārtām, kā arī vakts stūrmaņa pienākumus. “Vakts laikā dodu vakts virsniekam ieteicamos virzienus, saku, kad būs pagrieziens, kā arī par ziņošanas vietām, kad kuģis šķērso konkrētu sektoru. Bija brīži, kad uzdevumi nebija tik sarežģīti, tad pildīju arī vakts virsnieka pienākumus. Protams, ja ir kāda nestandarta situācija, piemēram, ļoti slikti laikapstākļi, kuģa komandieris vienmēr ir tuvumā un palīdz,” saka virsleitnante A. Paulauska.

Jūras spēkos kā virsniece viņa ir kopš 2017. gada. Pēc vidusskolas nešauboties zinājusi, kurā virzienā doties. “Noteikti tāpēc, ka mani vecāki un vecvecāki ir dienējuši Latvijas bruņotajos spēkos. Tas arī man bija kā papildu grūdiens profesijas izvēlē. Tā kā pati esmu liepājniece, tad bija loģiski, ka tiem ir jābūt Jūras spēkiem. Mana sirds pieder Liepājai,” pauž virsleitnante A. Paulauska.

Uz jautājumu, kā ir būt skaitliskā mazākumā, kad pārējie apkalpes locekļi ir vīrieši, viņa atbild – mēs jau šeit bijām četras. Ja gadījās kādas problēmas, savā starpā izrunājāmies kā meitenes, nomierinājāmies un varēja iet strādāt tālāk.  

Jūras spēki, sievietes armijā

Attēlā no kreisās: Jūras spēku dižmatroze Kitija Brizga, leitnante Māra Vilnīte un virsleitnante Annija Paulauska. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Savukārt leitnante Māra Vilnīte pirms profesionālā dienesta aktīvi darbojusies Zemessardzē. “Gribēju turpināt militāro jomu un arī mācīties. Iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, nolēmu, ka Jūras spēki būs tuvāk mājām, jo arī esmu liepājniece. Lai gan ne vienmēr tas tā ir, piemēram, tagad prom no mājām bijām gandrīz piecus mēnešus,” stāsta leitnante M. Vilnīte.

Viņa ir Ieroču komandas komandiere, kuras atbildībā bija visi kuģa “Tālivaldis” ieroči un munīcija. NATO pretmīnu grupas dežūras laikā notika arī mācību šaušana, un leitnante Vilnīte rūpējās, lai visiem posteņiem ir pietiekami daudz munīcijas. “Daļēji piedalījos arī jūrā atrasto mīnu spridzināšanā, kas notiek sadarbībā ar ūdenslīdēju komandu. Viņi ir tie, kuri reāli dodas dzelmē."

"Reizēm mīnas tiek spridzinātas ar kuģa zemūdens robotu, tajā procesā vairāk iesaistās mana un operāciju komanda. Robots tiek vadīts līdz mīnai, kur noliek sprāgstvielu, un manis vadītā komanda to detonē. Taču šajā procesā iesaistās visa kuģa apkalpe, neviens tajā brīdī neguļ,” saka leitnante M. Vilnīte.

Tikmēr dižmatrozes Kitijas Brizgas pienākumi, darbojoties Elektromehāniskajā komandā kā iekārtu operatorei, bija nodrošināt, lai visi tehniskie līdzekļi uz kuģa darbojas nevainojami. “Vienkāršiem vārdiem sakot – ja kāda caurule pārplīst, mums tā jāsalabo. [..] Mani vienmēr ir interesējušas mazliet ekstrēmas lietas. Savukārt tehniku iepazinu jau bērnībā, jo tētis ir automehāniķis. Visas šīs prasmes tagad varu apvienot savā dienestā,” stāsta dižmatroze K. Brizga.

Lai arī skaitliski vairāk sieviešu dien tieši Sauszemes spēkos, arī Jūras spēki aicina dienestā daiļā dzimuma pārstāves. Kā iepriekš portālam “Sargs.lv” norādījis bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš – “Man ir pārliecība, ka sievietes armijā nes tikai pozitīvas tendences. Tajās vienībās, kurās dien sievietes, vīrieši ir motivētāki, disciplīna ir augstāka, tādējādi arī visas vienības kaujas spējas ir augstākas. Tas ir galvenais, kāpēc es gribētu redzēt vairāk sieviešu armijā.” Tas attiecas arī uz Jūras spēkiem.

Ģenerālleitnants L. Kalniņš arī novērojis, ka sievietēm bruņotajos spēkos īpaši labi padodas ilgstoši pildīt tādus uzdevumus, kuros nepieciešamas augstas koncentrēšanās un uzmanības spējas. Šīs prasmes noder, piemēram, strādājot ar sakaru un novērošanas sistēmām, kā arī veicot citus pienākumus Sauszemes, Jūras un Gaisa spēkos.

Dalies ar šo ziņu