Latvijā obligātā militārā dienesta atjaunošana izmaksātu ārkārtīgi dārgi, turklāt ieguvumi būtu apšaubāmi. Daudz ātrāk un vairāk pilsoņu valsts aizsardzībai var sagatavot visaptverošās valsts aizsardzības sistēma, tā intervijā aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Atjaunot Latvijā obligāto militāro dienestu mudināja ASV domnīcas “Jamestown Foundation” eksperts Ričards Hūkers (Richard D. Hooker). Savā publikācijā viņš uzsvēra, ka Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs ir nepietiekams iespējamai Krievijas agresijas atturēšanai. Tālab R. Hūkers mudina Latvijā atjaunot divu gadu obligāto militāro dienestu. Šī pieeja izraisījusi pretrunīgas diskusijas.
Vērtējot “Jamestown Foundation” pētījumu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzina – ar pētījuma autoru var strīdēties par vairākām lietām. Būtiskākā no tām – pētījumā nav ņemta vērā visaptverošās aizsardzības sistēmas, kā arī Valsts aizsardzības mācības ieviešana Latvijas skolās.
A. Pabriks skaidroja – mūsdienās obligātais militārais dienests izmaksā nesalīdzināmi vairāk, jo cilvēks uz diviem gadiem tiek izņemts no ekonomiskās aprites. Turklāt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vajadzēs vairāk instruktoru un virsnieku jauno kareivju apmācīšanai. Tāpat jāpārveido dienestam nepieciešamās infrastruktūra, būvējot daudz vairāk jaunu kazarmu un pārveidojot esošās apgādes shēmas.
Viņš arī atzina, ka rezerves karavīrus nebūs iespējams zibenīgi savākt, ja pēkšņi būs jāreaģē uz iebrukumu. “Šos cilvēkus mēs četrās vai astoņās stundās nesavāksim. Zemessargus mēs varam savākt un sagatavot īsākā laikā. Lai mobilizētu obligātajā dienestā dienējušos, vajadzēs divas līdz trīs nedēļas,” viņš sacīja.
A. Pabrika ieskatā Latvijai jāorientējas uz ļoti augstiem reaģēšanas spēkiem. Tāda ir Zemessardze, kurā dienošajiem ir ļoti augsta motivācija. Šis spēks krīzes brīdī varētu būt daudz efektīvāks.
“Tālākā perspektīvā mēs jau redzam visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas produktus –krīzei sagatavotus cilvēkus, kurus arī mēs varam iesaistīt valsts aizsardzībā. Nedomāju, ka krīzes apstākļos pat igauņi savu obligāto militāro dienestu varētu veiksmīgāk izmantot nekā mēs. Galu galā mēs pat varētu būt kaujas spējīgāki,” sacīja ministrs.
A. Pabriks arī piebilda, ja Latvija tomēr nolemtu par labu obligātā militārā dienesta atjaunošanai, tad tai būtu jāizvēlas Šveices vai Izraēlas sistēma, kur karaklausībai tiktu pakļauti abi dzimumi, pēc dienesta ik gadu papildu vienu līdz divas nedēļas gadā pavadot zināšanu atjaunošanas nometnēs. “Es nezinu, vai Latvijas sabiedrība tam ir morāli un galvenais – finansiāli gatava,” sprieda ministrs.