Pabriks: Obligātā dienesta atjaunošana maksātu dārgi, bet ieguvums būtu apšaubāms

NBS
Sargs.lv
Image
karavīri
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Latvijā obligātā militārā dienesta atjaunošana izmaksātu ārkārtīgi dārgi, turklāt ieguvumi būtu apšaubāmi. Daudz ātrāk un vairāk pilsoņu valsts aizsardzībai var sagatavot visaptverošās valsts aizsardzības sistēma, tā intervijā aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Atjaunot Latvijā obligāto militāro dienestu mudināja ASV domnīcas “Jamestown Foundation” eksperts Ričards Hūkers (Richard D. Hooker). Savā publikācijā viņš uzsvēra, ka Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs ir nepietiekams iespējamai Krievijas agresijas atturēšanai. Tālab R. Hūkers mudina Latvijā atjaunot divu gadu obligāto militāro dienestu. Šī pieeja izraisījusi pretrunīgas diskusijas.

Vērtējot “Jamestown Foundation” pētījumu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzina – ar pētījuma autoru var strīdēties par vairākām lietām. Būtiskākā no tām – pētījumā nav ņemta vērā visaptverošās aizsardzības sistēmas, kā arī Valsts aizsardzības mācības ieviešana Latvijas skolās.

“Ja mēs ieviešam visaptverošās valsts aizsardzības sistēmu, tad lielā mērā mēs ar veiksmīgākām metodēm atrisināsim to pašu, ko viņi [“Jamestown Foundation”] piedāvā atrisināt ar vecajām metodēm, kas ir obligātais iesaukums. Te rezultāts, manuprāt, varētu būt precīzi tāds pats.”
Artis Pabriks
aizsardzības ministrs
Artis Pabriks

A. Pabriks skaidroja – mūsdienās obligātais militārais dienests izmaksā nesalīdzināmi vairāk, jo cilvēks uz diviem gadiem tiek izņemts no ekonomiskās aprites. Turklāt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vajadzēs vairāk instruktoru un virsnieku jauno kareivju apmācīšanai. Tāpat jāpārveido dienestam nepieciešamās infrastruktūra, būvējot daudz vairāk jaunu kazarmu un  pārveidojot esošās apgādes shēmas.   

“Galu galā tas efekts arī būtu apšaubāms! Kāpēc? Es pats esmu dienējis Padomju armijas obligātajā dienestā. Piemēram, zemessargi vidēji gadā dažādos treniņos pavada vismaz mēnesi. Savukārt obligātajā dienestā iesaucamais aktīvi tiktu gatavots divus gadus, taču šīs zināšanas pēcāk būtu jāuztur, ik gadu vai divus saucot cilvēku uz mācībām. Nedomāju, ka mēs ar saviem resursiem spēsim to nodrošināt. Savukārt, ja šie cilvēki būs izlaiduši pāris apmācību ciklus, viņi zināšanas būs jau aizmirsuši,” skaidroja ministrs.

Viņš arī atzina, ka rezerves karavīrus nebūs iespējams zibenīgi savākt, ja pēkšņi būs jāreaģē uz iebrukumu. “Šos cilvēkus mēs četrās vai astoņās stundās nesavāksim. Zemessargus mēs varam savākt un sagatavot īsākā laikā. Lai mobilizētu obligātajā dienestā dienējušos, vajadzēs divas līdz trīs nedēļas,” viņš sacīja.

A. Pabrika ieskatā Latvijai jāorientējas uz ļoti augstiem reaģēšanas spēkiem. Tāda ir  Zemessardze, kurā dienošajiem ir ļoti augsta motivācija. Šis spēks krīzes brīdī varētu būt daudz efektīvāks.

“Mums jāturpina investēt Zemessardzē, lai tā attīstītos vēl vairāk. Ja mēs varam iebrukuma gadījumā pretiniekam pretī nolikt ap 20 tūkstošiem vīru, kuri dien Zemessardzē un ir labi sagatavoti, tas ir ļoti labs spēks.”

“Tālākā perspektīvā mēs jau redzam visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas produktus –krīzei sagatavotus cilvēkus, kurus arī mēs varam iesaistīt valsts aizsardzībā. Nedomāju, ka krīzes apstākļos pat igauņi savu obligāto militāro dienestu varētu veiksmīgāk izmantot nekā mēs. Galu galā mēs pat varētu būt kaujas spējīgāki,” sacīja ministrs.

A. Pabriks arī piebilda, ja Latvija tomēr nolemtu par labu obligātā militārā dienesta atjaunošanai, tad tai būtu jāizvēlas Šveices vai Izraēlas sistēma, kur karaklausībai tiktu pakļauti abi dzimumi, pēc dienesta ik gadu papildu vienu līdz divas nedēļas gadā pavadot zināšanu atjaunošanas nometnēs. “Es nezinu, vai Latvijas sabiedrība tam ir morāli un galvenais – finansiāli gatava,” sprieda ministrs.

Dalies ar šo ziņu