29. decembrī Jūras spēku flotiles kuģis „Tālivaldis” beidza dežūru NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā. Savukārt NATO Reaģēšanas spēkiem deleģētā Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība dežūru alianses spēkos beigs 31. decembrī.
Latvijas karavīri nākamgad turpinās dienestu NATO spēkos; sāks dežūru arī ES Kaujas grupā
Kuģa „Tālivaldis” 45 karavīru lielā komanda dežūru sāka 6. augustā. Savukārt vēl viens flotiles virsnieks dienestu sāka 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas štābā uz Lietuvas štāba un apgādes kuģa „Jotvingis”.
NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas galvenais uzdevumus ir būt gataviem veikt pretmīnu darbību jūrā noteiktā gatavības laikā. Ikdienā grupas kuģi piedalās apmācībā, veic manevrēšanas vingrinājumus, kuģošanas treniņus, piedalās arī militārajās mācībās, kurās iznīcina mīnas. Kā viens no pakārtotajiem uzdevumiem ir patrulēšana, kuras laikā NATO klātbūtne tiek demonstrēta gan jūrā, gan krastā, ostu vizīšu laikā.
Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība dežūru NATO spēkos sāka šā gada 1. janvārī. Šogad vienība bija norīkota dežūrēt Tūlītējās reaģēšanas spēkos ar 10 dienu gatavību doties uz jebkuru vietu pasaulē, kur notiek kāda krīzes situācija.
Arī nākamgad vairāk nekā 80 Latvijas karavīru dienēs alianses spēkos. 1. janvārī dežūru, kas ilgs līdz pat gada beigām, NATO Reaģēšanas spēkos sāks Militārās policijas vienība 37 karavīru sastāvā, bet 1. jūlijā dežūru NATO 1.pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā sāks vēl viens Jūras spēku flotiles kuģis.
Savukārt ES Kaujas grupā 1. janvārī sešus mēnešu ilgu dežūru sāks vairāk nekā 160 Latvijas karavīru, kuri dienēs Zviedrijas vadītajā Ziemeļvalstu kaujas grupā, kura atrodoties dežūrā, tā būs spējīga desmit dienu laikā sākt militāru operāciju, kā arī uzturēt sevi vismaz 30 dienas bez papildu apgādes, bet līdz 120 dienām – ar papildu apgādi.
Zviedrijas vadītajā Kaujas grupā dienēs Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas, Somijas un Īrijas karavīri, veidojot 2400 karavīru lielu militāro formējumu.
Latvijas kontingentu veido aptuveni 160 karavīri – kājnieku rota ar kaujas atbalsta elementiem un štāba personālsastāvs desmit karavīru sastāvā. Latvijas karavīri dienesta pienākumus pildīs galvenokārt kaujas grupas ātrās reaģēšanas vienībā.
ES kaujas grupas galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES dalībvalstīm un citām valstīm, kas lūdz palīdzību, un kurās rodas krīzes situācija, kuru nav iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, vai arī, ja izceļas ārēji vai iekšēji militāri draudi, nemieri un konflikti.