Pulkvedis Mežors: Iznīcinātājs – redzamākais un dzirdamākais gaisa telpas aizsardzības posms

NBS
Sargs.lv
Aivars Mežors
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija

Katras suverēnas valsts viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir kontrolēt un nepieciešamības gadījumā aizsargāt ne tikai sauszemes un jūras, bet arī valsts gaisa telpas robežas. Ik pa brīdim Latvijas gaisa telpā ir manāmi iznīcinātāji, dažreiz satraucot iedzīvotāju prātus: „Kas notiek?”

Pulkvedis Mežors: Iznīcinātājs – redzamākais un dzirdamākais gaisa telpas aizsardzības posms

Lai atbildētu uz šo un daudziem citiem jautājumiem par iznīcinātāju lidojumiem un gaisa telpas aizsardzību, Sargs.lv uz sarunu aicināja Gaisa spēku aviācijas bāzes komandieri pulkvedi Aivaru Mežoru.

- Sakiet, lūdzu, kas tad mūsu gaisa telpā notiek?

Kopš esam iestājušies NATO, Latvijas gaisa telpa nepārtraukti tiek patrulēta. To dara mūsu sabiedrotie, norīkojot šī uzdevuma veikšanai savu Gaisa spēku lidmašīnas – iznīcinātājus. To paredz arī nacionālie normatīvie akti, proti, likuma „Par aviāciju” 116.pantā noteikts, ka valsts aizsardzības un drošības interesēs Latvijas Nacionālie bruņotie spēki var izmantot ārvalstu militārās aviācijas gaisa kuģus.

NATO operācijā iesaistītās gaisa telpas patrulēšanas lidmašīnas, kas veic kaujas izlidojumus, lai vizuāli identificētu valsts gaisa telpas robežas pārkāpējus, mainās ik pēc četriem mēnešiem, kas ir pietiekami ilgs uzturēšanās laiks Baltijas valstīs.

Katrai valstij, kas nosūta savus pilotus uz aviācijas bāzi Šauļos, ir mazliet atšķirīgs pilotu kvalifikācijas uzturēšanas termiņš katram atsevišķam vingrinājumam. Pilotam, zaudējot kādu no kvalifikācijām – lidojums formācijā, zemā augstumā, sliktos laika apstākļos vai navigācijas lidojums – nozīmē to, ka viņš zaudē pielaidi veikt kaujas izlidojumus. Tāpēc arī Baltijas valstu, tostarp Latvijas gaisa telpā notiek regulāri treniņlidojumi šo kvalifikāciju saglabāšanai, kas arī ir tas redzamākais un dzirdamākais gaisa telpas aizsardzības posms.

- Iedzīvotājuprāt, šie treniņlidojumi ir par zemu un par skaļu.

Lidojumi mūsu gaisa telpā notiek normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to iznīcinātāju radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam.

Vēl joprojām Latvijā netiek veikti zemie lidojumi. Izņēmums gan ir gaisa telpa virs Ādažu poligona, kur sadarbībā ar NATO Gaisa spēku pavēlniecību Ramšteinā notiek mūsu armijas speciālistu apmācība, izmantojot sabiedroto gaisa kuģus. Zemie lidojumi tur notiek arī Baltijas valstu un ASV kopīgajās mācībās „Saber Strike”. Arī mūsu helikopteri zemos lidojumus veic tikai virs Ādažu poligona.

Treniņlidojumus virsskaņas ātrumā patruļlidmašīnas veic ne zemāk par 10 kilometriem, līdz ar to radītais troksnis netraucē cilvēka komfortam.

Pieļauju, ka cilvēkiem ir nepieciešams kāds laiks, lai aprastu ar domu, ka gaisa patruļas ir visas sabiedrības labā, un patruļlidmašīnas, kuras ik pa reizei redzam, nodrošina mūsu valsts suverenitāti.

Uzsvēršu, ka visi iznīcinātāju lidojumi, kas notiek mūsu gaisa telpā, ir saskaņoti, līdz ar to tie atbilst tām prasībām, kādas jāievēro militārajiem gaisa kuģiem Latvijas gaisa telpā.

- Kā notiek saskaņošana un kādas ir šīs prasības?

Gan saskaņošanas kārtība, gan militāro gaisa kuģu lidojumu jeb operacionālās gaisa satiksmes prasības ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos „Kārtība, kādā militārās aviācijas gaisa kuģi veic lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā”, kas ir spēkā kopš 2006.gada.

Operacionālajai gaisa satiksmei ir vairāku veidu ierobežojumi: ātruma, augstuma, meteoroloģisko apstākļu, degvielas uzpildes gaisā, kaujas munīcijas pielietošanas un cita veida ierobežojumi.

Tie nepieciešami ne tikai lai regulētu militāro gaisa kuģu lidojumus, bet arī lai netraucētu un būtu droši civilo gaisa kuģu lidojumi un neapdraudētu iedzīvotājus un infrastruktūras objektus.

- Cik tad zemu mūsu gaisa telpā drīkst lidot patruļlidmašīnas?

Lidojot vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos ar labu horizontālo redzamību jeb vadot lidmašīnu, balstoties uz kartes lasījumu un orientieriem uz zemes, lidmašīna veic lidojumus ne zemāk par 150 metriem virs pārlidojamās virsmas vai šķēršļiem.

Virs apdzīvotām vietām, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10000, lidojuma augstums nedrīkst būt zemāks par 300 metriem virs augstākā šķēršļa, piemēram, augstceltnes, televīzijas vai sakaru torņa.

Savukārt lidojumus instrumentālos meteoroloģiskos (sliktos laika) apstākļos, kad pilots vada lidmašīnu, balstoties uz gaisa vadības dispečeru norādījumiem un borta instrumentu lasījumu, veic ne zemāk par 300 metriem virs augstākā šķēršļa.

- Iedzīvotāji ir arī satraukti par to, ka lidojumi notiekot, viņuprāt, virs bīstamiem objektiem – ostām, termināļiem. Vai drīkst lidot virs šādiem objektiem?

Zināmam riskam tiek pakļauts viss laikā, kad notiek lidojumi, un tāpēc ir noteikti ierobežojumi, kas mums stingri jāievēro.

Arī automašīna un ceļu satiksme skaitās paaugstināta riska situācija, taču tas nenozīmē, ka tādēļ cilvēki pārstās pārvietoties. Turklāt gaisa satiksmē ir daudz stingrāki un apjomīgāki noteikumi nekā uz zemes.

Latvija nav ne ar ko unikālāka par citām valstīm, kur regulāri notiek militārās aviācijas lidojumi, tostarp arī zemie lidojumi.

Protams, mums nav arī nekādu iemeslu apšaubīt ne pilotu, ne gaisa satiksmes vadības personāla profesionalitāti.

- Bet vai pieredzējušiem pilotiem ir nepieciešami treniņlidojumi?

Lai saglabātu kvalifikāciju, ikvienam pilotam, arī pieredzējušam, ir jānolido noteikts stundu skaitu un jāpilnveido iemaņas rīcībai dažādās taktiskajās situācijās, piemēram, cita gaisa kuģa pārtveršanā, sakaru nodibināšanā, eskortēšanā, piespiedu nosēdināšanā vai galējā rīcībā – kaujas darbībā.

Sabiedroto pilotiem, kas NATO gaisa telpas patrulēšanas operācijā lido mūsu gaisa telpā, tā vispirms ir jāizpēta, tāpēc jāveic arī navigācijas lidojumi formācijā pa divi.

- Kā sabiedrība var uzzināt par notiekošajiem treniņlidojumiem?

Starptautiskā prakse ir tāda, ka sabiedrībai informācija iepriekš tiek sniegta tikai par zemajiem lidojumiem, par to pat mēnesi iepriekš informējot militārās vienības interneta vietnē.

Šāda kārtība ir noteikta arī Latvijā. Latvijā zemie lidojumi gan nenotiek, ko arī apstiprina pašlaik bruņoto spēku mājaslapā ievietotā informācija.

Savukārt informāciju par tā saucamajiem „augstajiem” lidojumiem iedzīvotāji var ļoti operatīvi saņemt, jautājot par tiem, kādā no bruņoto spēku sociālajiem medijiem.

- Jūs minējāt, ka iznīcinātāji ir pēdējais posms gaisa telpas aizsardzībā. Kā tad to sargā Latvijā?

Lai nodrošinātu valsts gaisa telpas novērošanu un kontroli, izveidoti trīs radiotehniskie posteņi, kas atrodas Lielvārdē, Ventspilī un Rēzeknē.

Tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, arī Latvijā radiotehniskie posteņi ir apvienoti nacionālajā gaisa telpas kontroles centrā. Savukārt triju Baltijas valstu kontroles centri – Apvienotajā ziņošanas un kontroles centrā Karmelavā, Lietuvā, kas veido vienotu Baltijas valstu gaisa telpas kontroles sistēmu (BALTNET).

Tā ir iekļauta vienotajā NATO pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmā (NATINAMDS), kas izveidota pirms vairāk nekā 50 gadiem.

Gaisa telpas patrulēšanas operācijas atbalstā ir iesaistīti arī helikopteri „Mi-17”, kas nodrošina meklēšanas un glābšanas operācijas, ja rastos tāda nepieciešamība. Tas ir viens no NATO izvirzītajiem uzdevumiem pilnvērtīgai gaisa telpas patrulēšanai, lai nodrošinātu iznīcinātāju pilotu meklēšanu un glābšanu, ja patrulēšanas laikā iznīcinātāja pilotam nāktos veikt piespiedu nosēšanos gaisa kuģa defekta vai citas avārijas situācijas gadījumā jebkurā vietā valstī.

- Vai ir bijuši šādi precedenti?

Šogad ir bijuši divi gadījumi, kad tehnisku iemeslu dēļ patruļlidmašīnas ir veikušas piespiedu nosēšanos Tallinas un Rīgas lidostā. Nolaišanās notika bez starpgadījumiem, jo piloti ir sagatavoti rīcībai šādās situācijās.

- Patruļidmašīnas veic ne tikai treniņlidojumus, bet arī kaujas izlidojumus. Vai tādi ir bijuši?

Jā, kaujas izlidojumi ir bijuši, bet tie nav bijuši saistīti ar Latvijas gaisa telpas robežas pārkāpšanu.

Līdz šim kaujas izlidojumi ir notikuši tāpēc, ka, lidojot virs neitrālajiem ūdeņiem, Krievijas Bruņoto spēku lidmašīnas nav ievērojušas dažas no starptautiski pieņemtajām lidojumus regulējošām normām. Tāpēc iznīcinātājiem bija jāveic izlidojumi, lai vizuāli identificētu, ka lidojumus veic tieši šīs lidmašīnas, bet ne, piemēram, teroristu nolaupītas lidmašīnas.

Pēdējo reizi šādi izlidojumi notika 4. un 5. jūlijā, kad NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm patrulējošās lidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem identificēja vairākus Krievijas agrīnās brīdināšanas un vadības sistēmas lidmašīnu „A-50” lidojumus.

- Tātad mūsu gaisa telpa ir drošībā?

Jā! Latvijas, Baltijas un visas Alianses gaisa telpa ir drošībā, tāpēc aicinu iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajiem treniņlidojumiem, jo to mērķis ir svarīgs visiem mums – tā ir mūsu valsts drošība un neatkarība.

- Paldies!

 

Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operāciju NATO pilda kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pievienošanās aliansei 2004. gadā.

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pērn 8. februārī paziņoja par panākto vienošanos jautājumā par patrulēšanu NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm – turpmāk tai būs ilgtermiņa raksturs un tā ik pēc zināma laika tiks pārskatīta.

Dalies ar šo ziņu