Pentagons šonedēļ uzsācis iepriekš plānoto ASV militārās klātbūtnes Eiropā pārskatīšanu, kas varētu pavērt ceļu būtiskām pārmaiņām, Vašingtonai cenšoties arvien lielāku NATO kolektīvās aizsardzības sloga daļu nodot Eiropas sabiedrotajiem, vēsta ASV militārais izdevums “Stars and Stripes”.
Pentagona politikas jautājumu sekretāra vietnieks Elbridžs Kolbijs, kurš ir viens no ASV Aizsardzības departamenta vadošajiem stratēģiem, paziņoja par pārskatīšanas procesa sākšanu.
Pēc viņa teiktā, pārskatīšanas procesu koordinēs ASV Eiropas pavēlniecības komandieris un NATO Sabiedroto spēku augstākais komandieris Eiropā (SACEUR) ģenerālis Alekss Grinkevičs. Procesa laikā viņš cieši sadarbosies ar augstākajām Pentagona amatpersonām.
Par gaidāmo ASV bruņoto spēku klātbūtnes Eiropā pārskatīšanu ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets paziņoja jau jūnijā NATO aizsardzības ministru sanāksmē.
Toreiz viņš uzsvēra, ka sabiedrotie tiks vērtēti pēc to ieguldījuma kolektīvajā aizsardzībā, norādot, ka "dažas valstis" šo vērtējumu neizturēs, bet citas to izturēs "ar izcilību".
Pārskatīšana sākta neilgi pēc ASV prezidenta Donalda Trampa kritikas vairāku NATO sabiedroto virzienā saistībā ar to nostāju attiecībā uz ASV iesaisti konfliktā ar Irānu.
Pēc P. Hegseta teiktā, Pentagons izvērtēs, kuras valstis atbalsta ASV stratēģiskās prioritātes, kā arī nodrošina piekļuvi militārajām bāzēm un atļauj izmantot savu gaisa telpu militāro operāciju laikā.
D. Trampa otrās prezidentūras laikā Pentagons vairākkārt uzsvēris, ka Eiropas sabiedrotajiem jāuzņemas lielāka atbildība par kontinenta konvencionālo aizsardzību, kamēr ASV saglabās vadošo lomu NATO kodolattrurēšanas nodrošināšanā.
Būtiskākais faktors gaidāmajā izvērtējumā būs riska iespējamība, ka ASV vienlaikus varētu nākties iesaistīties konfliktā gan ar Ķīnu, gan krieviju. “Stars and Stripes” atgādina, ka vēl pērn ģenerālis A. Grinkevičs norādīja — šāda scenārija risks varētu kļūt aktuāls jau 2027. gadā.
"Mums būs nepieciešama ikviena bruņojuma, tehnikas un munīcijas vienība, kas ir mūsu rīcībā, lai spētu uzvarēt šādā konfliktā," sacīja ģenerālis A. Grinkevičs.
Pentagons pagaidām nav precizējis, cik plaša varētu būt ASV karaspēka samazināšana Eiropā, taču tiek pieļauts, ka tā varētu būt būtiska, ja Eiropas sabiedrotajiem būtu jāaizstāj līdzšinējās ASV militārās spējas kontinentā.
“Stars and Stripes” atgādina, ka ASV militārā klātbūtne Eiropā pēdējā gada laikā jau ir samazināta. Pērn oktobrī ASV armija pārtrauca rotācijas brigādes izvietošanu Rumānijā, savukārt maijā tika atcelta bruņotās brigādes rotācija uz Poliju.
Pentagons arī paziņojis par plānoto 5000 karavīru skaita samazināšanu Vācijā. Viens no šī lēmuma skartajiem spēku elementiem ir tālas darbības rādiusa uguns atbalsta vienība, kuru bija paredzēts izvietot Vācijā 2026. gadā.
Vienlaikus D. Tramps devis rīkojumu Pentagonam nosūtīt papildu 5000 karavīru uz Poliju, tomēr šis lēmums vēl nav īstenots. Lai palielinātu ASV spēku klātbūtni Polijā, Vašingtona varētu atjaunot karaspēka rotācijas vai pārvietot daļu vienību no Vācijas uz Poliju.
