NATO ir vienojusies paplašināt ilgstošo Baltijas valstu gaisa patrulēšanas misiju, piešķirot tai plašākas pretgaisa aizsardzības funkcijas. Tas nozīmē, ka sabiedroto iznīcinātāju pilotiem Lietuvas, Latvijas un Igaunijas gaisa telpas aizsardzībā būs lielākas pilnvaras, tostarp iespēja iznīcināt objektus, kas rada tiešu apdraudējumu.
Par šādu lēmumu paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, vēsta aģentūra “Reuters”. Viņš norādījis, ka līdzšinējā Baltijas gaisa patrulēšanas misija pēc būtības bijusi paredzēta miera laika apstākļiem, kad iznīcinātāju uzdevums galvenokārt ir identificēt un pavadīt aizdomīgus vai potenciāli bīstamus gaisa kuģus.
“Pašreizējā gaisa patrulēšanas misija ir paredzēta miera laikam, kad iznīcinātāju reakcija nozīmē pavadīšanu. Tādējādi mēs parādām, ka ņemam vērā notikušos incidentus. Tas savā ziņā ir atturēšanas elements. Taču tas, kas notiek šodien, nav pilnībā mierīga vide,” uzsvēris G. Nausēda.
Baltijas gaisa patrulēšanas misija tika sākta 2004. gadā pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pievienošanās NATO, jo Baltijas valstīm nav savu kaujas lidmašīnu, kas spētu pastāvīgi nodrošināt gaisa telpas patrulēšanu. Sabiedroto iznīcinātāji rotācijas kārtībā dežurē reģionā, lai identificētu un nepieciešamības gadījumā pārtvertu lidaparātus, kas tuvojas NATO gaisa telpai vai darbojas tās tuvumā.
Pēc Krievijas 2014. gadā īstenotās Krimas aneksijas NATO gaisa patrulēšanas klātbūtne Baltijas reģionā tika pastiprināta. Sabiedroto iznīcinātāji regulāri tiek pacelti gaisā, lai identificētu un pavadītu Krievijas militārās lidmašīnas, kas lido starptautiskajos ūdeņos pie Baltijas valstu robežām — maršrutos no Kaļiņingradas apgabala līdz Somu līcim un Krievijas robežas tuvumam.
NATO lēmums paplašināt misijas uzdevumus pieņemts laikā, kad Baltijas reģiona drošības vide kļuvusi saspringtāka. Šogad virs Igaunijas un Latvijas tika notriekti bezpilota lidaparāti, kas, iespējams, bija Ukrainas izcelsmes un bija novirzījušies no kursa. NATO amatpersonas norādījušas, ka tie bijuši pirmie gadījumi, kad Baltijas gaisa patrulēšanas misijas lidmašīnas atklājušas uguni, aizsargājot alianses teritoriju.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna norādījis, ka atjaunotā misija nodrošinās lielāku elastību un ātrāku reakciju uz gaisa apdraudējumiem. Tas nozīmē, ka NATO spēki Baltijas reģionā būs gatavi ne tikai identificēt un pavadīt aizdomīgus objektus, bet arī rīkoties aktīvāk, ja tie radīs tiešu apdraudējumu sabiedroto teritorijai vai iedzīvotājiem.
Līdzšinējās gaisa patrulēšanas uzdevums galvenokārt bija brīdināt Krievijas militāros lidaparātus, pavadīt tos un pārliecināties, ka tie netuvojas Baltijas valstu gaisa telpai vai to nepārkāpj. Misijas paplašināšana līdz pretgaisa aizsardzības līmenim iezīmē būtisku NATO pieejas maiņu, ņemot vērā Krievijas radītos drošības riskus un pieaugošos incidentus alianses austrumu flangā.
