"Sargs.lv" skaidro: ko paredz NATO 4. pants?

NATO
Sargs.lv/nato.int
NATO karogs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Ņemot vērā pieaugošo spriedzi starptautiskajā drošības vidē un biežos incidentus NATO austrumu flangā, arvien biežāk publiskajā telpā izskan atsauces uz Ziemeļatlantijas līguma 4. pantu. Tas ir mehānisms, kas ļauj jebkurai dalībvalstij sasaukt sabiedrotos uz konsultācijām, ja tā uzskata, ka apdraudēta ir tās teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība. Lai gan atšķirībā no 5. panta tas neparedz automātisku kolektīvo aizsardzību, 4. pants ir būtiska daļa NATO lēmumu pieņemšanas procesa un praktiski nozīmē, ka sabiedrotie vienojas par kopīgu skatījumu uz aktuālajiem draudiem.

 

"Puses kopīgi apspriedīsies, kad vien, pēc jebkuras Puses uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras Puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība."

 

Kā darbojas 4. pants

Kad dalībvalsts oficiāli aktivizē 4. pantu, jautājums nekavējoties nonāk NATO Ziemeļatlantijas padomes darba kārtībā. Tur sabiedrotie izvērtē apdraudējumu un var lemt par kopīgām darbībām – sākot no politiskas atbalsta paušanas līdz konkrētiem aizsardzības pasākumiem. Atšķirībā no 5. panta, kas paredz kolektīvo militāro atbildi, 4. pants ir instruments, kas uzsāk apspriešanu un koordināciju procesu ar sabiedrotajiem.

Šīs konsultācijas notiek gan formāli, gan neformāli. Tā kā visām dalībvalstīm ir pastāvīgas pārstāvniecības NATO galvenajā mītnē Briselē, valstis spēj sanākt kopā ļoti īsā laikā, lai vienotos par kopīgu pozīciju.

Vēsturiskie piemēri

Kopš NATO dibināšanas 1949. gadā 4. pants izmantots septiņas reizes:

  • 2003. gada februārī Turcija pieprasīja konsultācijas, bažoties par iespējamiem Irākas kara draudiem. NATO sniedza aizsardzības palīdzību un uzsāka operāciju "Display Deterrence".
  • 2012. gadā Turcija divas reizes sasauca padomi pēc incidentiem ar Sīriju – notriekta lidmašīna un nogalināti civiliedzīvotāji. NATO reaģēja, izvietojot "Patriot" raķešu sistēmas.
  • 2014. gada martā Polija aktivizēja 4. pantu, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā.
  • 2015. gadā Turcija pieprasīja konsultācijas pēc teroristu uzbrukumiem.
  • 2020. gada februārī Turcija sasauca padomi pēc tam, kad Sīrijas režīma un Krievijas aviācijas triecienos tika nogalināti Turcijas karavīri Idlibas provincē.
  • 2022. gada 24. februārī Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Slovākija pieprasīja konsultācijas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Konsultāciju politiskā nozīme

NATO 4. pants stiprina alianses politisko dimensiju, jo ļauj dalībvalstīm skaidri paust savu nostāju un veidot kopīgu nostāju par drošības situāciju. Šāds mehānisms darbojas arī kā preventīvs diplomātijas instruments – palīdzot novērst militāru eskalāciju.

Piemēram, 2012. gadā Turcijas lūgums nodrošināja konkrētu aizsardzību, bet 2022. gadā Austrumeiropas valstu reakcija kļuva par sākumu pastiprinātai NATO militārajai klātbūtnei Baltijā un Polijā.

Tātad NATO 4. pants ir instruments, kas ļauj jebkurai dalībvalstij pievērst sabiedroto uzmanību drošības apdraudējumiem un panākt vienotu reakciju. Tas nepārkāpj valstu suverenitāti, bet tieši pretēji – stiprina solidaritāti un dod iespēju laicīgi novērst militāru krīzi.

Dalies ar šo ziņu