Premjerministra Ulfa Kristersona administrācija līdz šim ir atteikusies nākt klajā ar alternatīvu rīcības plānu.
R. Erdogans ir vairākkārt draudējis bloķēt Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot Ziemeļvalsti, ka tā atsakās izdot Turcijai aizdomās turētos kurdu kaujiniekus. R. Erdogans arī nosauca Zviedriju par "valsti, kas ir maiga attiecībā uz terorismu".
Ziemeļvalstu valdības bija cerējušas pēc Viļņas samita sasaukt atsevišķas valstu aizsardzības ministru un bruņoto spēku vadītāju sanāksmes. Ierosinātajām tikšanās reizēm būtu vēsturiska nozīme, jo tās būtu pirmās tikšanās starp četrām Ziemeļvalstu NATO valstīm, kas kalpotu par platformu, lai veidotu vienotāku aizsardzības sadarbību, kas iepriekš nebija iespējams, ņemot vērā Somijas un Zviedrijas neitrālo statusu.
P. Hultkvists uzskata, ka Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības jeb NORDEFCO forumam ir iespējas ātri paplašināt savu lomu, jo īpaši, ja Zviedrija paliks esošajā statusā.
"Pamats spēcīgai Ziemeļvalstu sadarbībai jau pastāv NORDEFCO ietvaros, kur starp valstīm ir noslēgtas dažādas vienošanās," viņš teica. "Šo sadarbības līmeni var ievērojami attīstīt un padziļināt."
Turpretī Somijas iekļaušana NATO ir gaidāma tuvākajos mēnešos. Valdība paredz, ka tā nonāks Sabiedroto spēku apvienotās pavēlniecības štāba pakļautībā Brunsumā, Nīderlandē. Šī pavēlniecība ir atbildīga par NATO aizsardzību Eiropā uz ziemeļiem no Alpiem - operatīvo reģionu, kas aptver arī NATO sastāvā esošās Baltijas valstis un Baltijas jūras reģionu.
"Var paiet zināms laiks, līdz tiks rastas galīgās atbildes par izvietošanu," sacīja Somijas aizsardzības ministrs Anti Kaikkonens. "Ilgtermiņa risinājumi joprojām esam atvērti. Somija līdz šim ir veikusi sadarbību ar Brunsumu."
Norfolkā, Virdžīnijas štatā, atrodas ievērojams NATO štāba kontingents, tostarp alianses Sabiedroto spēku pavēlniecības transformācijas centrs, kas ir nākamās paaudzes tehnoloģiju un kaujas koncepciju centrs, kurā iesaistītas visas alianses dalībvalstis. Tur 2020. gadā tika atklāta arī operatīvā daļa - Apvienotā spēku pavēlniecība Norfolkā.
Turpmākās sarunas par aizsardzības sadarbības padziļināšanu Eiropas tālajos Ziemeļos var būt atkarīgas no Ziemeļvalstu valdību kolektīvās ilgtermiņa vēlmes pakļauties tieši Norfolkā bāzētajai struktūrai, nevis Eiropā bāzētajai komandstruktūrai.
Norvēģija un Dānija ir norādījušas, ka tās dod priekšroku dalībai Apvienotajā spēku pavēlniecībā Norfolkā, savukārt Somija un Zviedrija tam piekrīt, uzskatot, ka vienota Ziemeļvalstu pieeja ir būtiska, lai izveidotu spēcīgu aizsardzības spēju, kas maksimāli apvieno Ziemeļvalstu gaisa, sauszemes un jūras spēku resursus.
Norvēģijai, Zviedrijai, Dānijai un Somijai kopā ir 200-280 mūsdienīgu iznīcinātāju - gan esošie, gan pasūtītie -, tostarp "Saab JAS 39 Gripen" un "F-35" tipa lidaparāti.
