Vairāk nekā 20 iznīcinātāji no NATO sabiedroto valstīm un partnervalstīm piedalās liela mēroga mācību vingrinājumā Baltijas gaisa telpā, vēsta “Defense Post”. Mācību norises centrs ir Emari gaisa spēku bāze Igaunijā, un tajās piedalās gaisa spēki no ASV, Lielbritānijas, Somijas, Vācijas, Francijas, Igaunijas un Nīderlandes. Vienlaikus Lielbritānija no Vācijas pārņēmusi NATO patrulēšanas misijas Baltijas valstu gaisa telpā atbalstu.
Mācību vingrinājumā piedalās iznīcinātāji “L-39 Albatross”, “F-15 Eagle”, “Eurofighter Typhoon”, “F/A-18 Hornet”, “Rafale” un “F-35 Lightning II”.
Mācību laikā lidmašīnu flote pielieto dažādas taktikas un procedūras, lai izpildītu sarežģītus uzdevumus cīņā par gaisa telpas kontroli. Mācību laikā iznīcinātājus pavadīja arī degvielas uzpildes lidmašīnas.
“Šajās mācībās tiek trenēta augstākā līmeņa sabiedroto un partneru spēju integrācija, palielinot mūsu kopējo uguns jaudu,” mācību norisi skaidroja Karalisko Gaisa spēku komandieris Skots Makols. “Septiņu valstu kaujas spēju apvienošana šāda mēroga mācībās tik īsā laika periodā ir apliecinājums mūsu elastībai un sadarbībai.”
Mācību ietvaros pēc ilgāka pārtraukuma pandēmijas dēļ Emari Gaisa spēku bāzē atgriezās arī Somijas Gaisa spēku pārstāvji, kas šobrīd jau kļuvuši par pilnvērtīgiem NATO sabiedrotajiem. Mācībās sadarbību trenēja arī britu un vācu “Eurofighter” vienības, kas izvietotas Igaunijā.
Marta izskaņā NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju Lietuvā ar astoņiem iznīcinātājiem pārņēma Portugāle un Rumānija.
NATO dalībvalstis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu rotācijas kārtībā veic no 2004. gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē. Kopš 2004. gada patrulēšana notiek no Šauļu aviobāzes Lietuvā, bet kopš 2014. gada atbalsta misija tiek veikta arī no Emari bāzes Igaunijā.
Krievijai turpinot karu Ukrainā, Baltijas valstīs izvietotie sabiedroto iznīcinātāji ne tikai reaģē uz Krievijas militāro lidaparātu nelikumīgu ielidošanu Baltijas valstu gaisa telpā, bet arī patrulē gaisa telpā Krievijas un Baltkrievijas robežas tuvumā.
Reaģējot uz Krievijas visaptverošo iebrukumu Ukrainā NATO kopš marta ir pastiprinājusi gaisa telpas aizsardzību, palielinājusi karavīru un iznīcinātāju skaitu.