Igaunijas valdība veidos Aizsardzības spēku divīziju NATO sastāvā

NATO
Sargs.lv/ERR.ee
Augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēma HIMARS
Foto: Augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēma HIMARS Foto: Valmar Voolaid

Igaunijas valdība ceturtdien veica grozījumus Igaunijas Aizsardzības spēku statūtos, lai izveidotu divīzijas struktūru NATO ietvaros, par ko jūnijā tika panākta vienošanās alianses samitā Madridē.

Statūtu grozījumi piešķirs Igaunijas aizsardzības ministram pilnvaras iecelt divīzijas komandieri. Jaunajā divīzijā tiks iekļauta 1. kājnieku brigāde, 2. kājnieku brigāde, Loģistikas bataljons un Štāba nodrošinājuma bataljons, kā arī sabiedroto brigāde, kas saskaņā ar iepriekšējo vienošanos būs Lielbritānijas brigāde.

Divīzija būs regulāra struktūrvienība, kuras galvenā funkcija būs plānot un veikt militārās operācijas savā atbildības zonā ar tās sastāvā esošajām un uz laiku pakļautībā esošajām vienībām. Divīzijas darbības zona aptvers visu Igaunijas teritoriju.

"Šis ir vēsturisks lēmums, kas, no vienas puses, apliecina mūsu aizsardzības spēku attīstību, bet, no otras puses, arī mūsu integrāciju NATO," paziņojumā presei norāda aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs. "Divīzijas izveide ievērojami palielinās mūsu aizsardzības un pretošanās spējas."

Vajadzības gadījumā šo divīziju ar Aizsardzības spēku komandiera rīkojumu var iekļaut NATO komandķēdē.

Ceturtdien Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Igaunijas Aizsardzības spēki un ASV sadarbosies, lai izveidotu divīzijas struktūru Igaunijā, un ka Igaunija pievienosies slavenajai ASV programmai "Warfighter", kas ietver virkni mācību, kuru kulminācija ir galvenais mācību pasākums, kas nodrošinās sertifikāciju iesaistītajiem korpusa un divīzijas formējumiem.

Par šo sadarbību tika paziņots saistībā ar ziņu, ka ASV tuvākajās nedēļās uz Igauniju nosūtīs "M142" Augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu (HIMARS), kājnieku rotu, kā arī saistīto vadības un kontroles aprīkojumu un sistēmas.

Papildus nesenajiem ASV izvietojumiem, Igaunijā pašlaik atrodas arī Lielbritānijas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa "Estonia", kuras sastāvā ir Lielbritānijas, Francijas, Dānijas vienības un Islandes eksperti, kā arī Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija, ko pašlaik no Amari gaisa spēku bāzes veic Vācijas gaisa spēki.

Pašreizējie notikumi atspoguļo nepārtrauktos sabiedroto centienus palielināt aizsardzības spējas, lai nodrošinātu NATO teritorijas aizsardzību. Šie centieni ir divkāršoti, reaģējot uz Eiropas drošības vides pasliktināšanos un jo īpaši uz Krievijas neizprovocēto agresiju un brutālo karu pret Ukrainu.

Dalies ar šo ziņu