Lai novērstu Krievijas draudus NATO austrumu flangam, tostarp Baltijas valstīm, vairāk par skaitliski lielākiem militāriem spēkiem ir nepieciešams daudzveidīgu spēju kopums atbilstošā gatavības līmenī, secināts Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras (FOI) jaunākajā ziņojumā. Tāpat svarīgs atturēšanas elements ir efektīva komandvadība un gudra plānošana īstermiņā, tai skaitā arī dažādu militāro mācību organizēšana, raksta Igaunijas nacionālais medijs “ERR.ee”.
Kā norāda aģentūras pētniecības direktora vietnieks un jaunākā pētījuma līdzautors Kristers Pallins (Krister Pallin), Rietumiem jāspēj ātri un ticami apkarot dažāda spektra draudus, kas ietver gan kopīgas operācijas uz sauszemes, jūrā un gaisā, kā arī kosmosā un kibertelpā. Palielinoties Krievijas draudiem, arī salīdzinoši nelieliem pasākumiem var būt labs atturēšanas efekts. Rietumu kolektīvo drošību bez lielām papildu izmaksām var stiprināt arī ar efektīvu komandvadību un plānošana, kā arī daudzveidīgu militāro mācību organizēšanu.
Lielākais militārais drauds NATO rietumu flangam šobrīd ir skaitliski lielie Krievijas bruņotie spēki, kas nozīmē, ka vajadzības gadījumā tie var reaģēt tūlītēji un dažādās formās.
Analizējot situāciju Baltijā, Skandināvijā, Polijā, Vācijā, Francijā un Lielbritānijā, kā arī ASV militāro spēku klātbūtni Eiropā, jau 2017. gada ziņojumā Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūra norādīja uz atšķirībām starp Ziemeļeiropas un Rietumeiropas aizsardzību, ierosinot – kamēr nav iespējams palielināt aizsardzības budžetu ilgtermiņā, daudz ko var panākt arī ar efektīvu īstermiņa plānošanu.
Tāpat kopš 2017. gada Polijā un visās trīs Baltijas valstīs ir izvietotas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, kuras cieši integrētas vietējo bruņoto spēku sastāvā.
Tajā pašā laikā zviedru aizsardzības pētnieki iesaka veidot ciešāku sadarbību un veicināt vienotību pašu valstu starpā, jo šobrīd Eiropas aizsardzība balstoties galvenokārt uz ASV pleciem. Tāpēc Eiropas sabiedrotajiem jāuzņemas lielāka atbildība par kolektīvo aizsardzību.
Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras eksperti paredz ka tuvākajā nākotnē Krievijas militāro spēju attīstība nedaudz mazināsies, sasniedzot sava veido plato situāciju. Ņemot vērā, ka daudzas Eiropas valstis kopš 2014. gada savus aizsardzības budžetus ievērojami palielināja, tagad ir labs brīdis vairāk uzmanības pievērst pašreizējo spēku struktūru sakārtošanai.
Jāpiebilst, ka pati Zviedrija nav NATO dalībvalsts.