NATO hibrīddraudu apakšnodaļas vadītājs M. Rīle – NATO jābūt mākslīgā intelekta izpētes priekšgalā

NATO
Sargs.lv
Mākslīgais intelekts
Foto: Foto: Pixabay.com

Mūsdienās gan kibertelpa gan informatīvā telpa kļuvusi par vidi dažādu ietekmes un pat kaujas operāciju veikšanai. Lai aptvertu, konstatētu un izvērtētu visus ar to saistītos draudus, mūsdienās ar cilvēku spēkiem var izrādīties nepietiekami. Tomēr šādas iespējas sniedz mākslīgā intelekta attīstība. Kā sarunā ar “Sargs.lv” uzsver NATO Jauno drošības izaicinājumu nodaļas Enerģētikas drošības un hibrīdizaicinājumu apakšnodaļas vadītājs  Mihails Rīle (Michael Rühle), aliansei ir jākļūst par līderi šāda veida mākslīgo intelektu izstrādē un efektīvā pielietošanā.

M. Rīle jau sarunas sākumā uzsvēra - kibertelpa ir sfēra, kurā konflikts jau ir sācies – dažādas valstis tajā mēģina sasniegt savus stratēģiskos, militāros un operacionālos mērķus. Lai tam gatavotos, NATO 2016. gada Varšavas samitā atzina kibertelpu kā daļu no operāciju telpas, kurā Aliansei ir jāspēj sevi pasargāt tikpat efektīvi kā uz sauszemes, jūrā vai gaisā.

NATO ir iekļāvusi jaunizveidoto NATO Kibertelpas operāciju centru Alianses komandstruktūrā ar mērķi novērot kibertelpu un tos, kas konflikta vai krīzes gadījumā mēģinās to izmantot.

Mākslīgajam intelektiem ir plašas spējas mainīt vidi mums apkārt, tai skaitā drošības un aizsardzības sektoros. Hibrīddraudu kontekstā Automātiskās mācīšanās (Machine Learning) algoritmi jau tagad var tikt izvērsti, lai kontrolētu un izprastu dezinformācijas kampaņas, kā arī analizētu sabiedrības noskaņojumu un veiktu t.s. atvērto avotu (Open-Source) izlūkošanu. Kā jau minēts iepriekš, NATO attīsta savu Informācijas vides novērtēšanas (Information Environment Assessment) spēju un iekļauj savās struktūrās lielo datu analīzes iespējas.

Mākslīgā intelekta aplikācijas var palīdzēt analizēt un klasificēt kiberdraudus, kā arī atbalstīt lēmumu pieņemšanas procesu to draudu gadījumā. Ilgtermiņa perspektīvā Mākslīgā intelekta attīstība kibertelpā radīs gan jaunus draudus, gan jaunus veidus, kā stāties pretī draudiem. NATO dalībvalstīm būs jāatrodas šo atklājumu avangardā.

Raugoties no NATO perspektīvas, Alianses dalībvalstis sadarbojas ar NATO, ieviešot Mākslīgā intelekta algoritumus aizsardzības un drošības mērķiem. Tas prasīs jaunas investīcijas, jaunus ieguldījumus jaunus ekspertus paralēli jau eksistējošiem rīcībpolitikas ietvariem, konceptiem un doktrīnām, lai būtu iespējams attīstību veikt atbildīgi.

M. Rīle uzsver - Iespējamie ieguvumi solās būt bagātīgi, ja mums izdosies apsteigt savus potenciālos pretiniekus, vienlaikus izgāšanās izmaksas var būt nopietnas. Līdz ar to ieguldījumi Mākslīgā intelektā nozarē un pārliecība, ka mūsu drošības un aizsardzības ekspertiem ir pieejama labākie analīzes līdzekļi, ir jābūt NATO prioritātei.

Mihails Rīle (Michael Rühle) ir NATO Jauno drošības izaicinājumu nodaļas Enerģētikas drošības un hibrīdizaicinājumu apakšnodaļas (Hybrid Challenges and Energy Security section, NATO Emerging Security Challenges Division) vadītājs.

Dalies ar šo ziņu