Lielvārdes militārajā lidlaukā dienesti trenē sadarbību aviokatastrofas seku novēršanā

Divu lidaparātu sadursme uz lidlauka skrejceļa ir viena no smagākajām iespējamajām katastrofām – liels skaits ievainoto un bojāgājušo, ugunsgrēks, atlūzas, izlijusi degviela, bākugunis, sirēnas, glābēji – baiss skats, gluži kā no Holivudas filmām, tikai skatāms reālajā dzīvē. Laimīgā kārtā šis ir tikai inscenējums – notiek ārkārtas situācijas mācības, kuru laikā militārās bāzes “Lielvārde” personāls trenē sadarbību ar glābšanas dienestiem.  

Mācībās piedalījās Gaisa spēki, Nodrošinājuma pavēlniecības 2. reģionālais nodrošinājuma centrs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Kā sarunā ar “Sargs.lv” norādīja viena no mācību plānotājiem, Gaisa spēku virsleitnante Krista Lunte, avārijas izspēlē tika izmantotas lidmašīnas L-410 un AN-2, kā arī iesaistīti aptuveni 30 cilvēki cietušo izspēlei. Tika inscenēts arī ugunsgrēks, ko dzēsa pirmie notikuma vietā ieradušies Gaisa spēku ugunsdzēsēji. Tiklīdz tika saņemts ziņojums par notikušo katastrofu, Gaisa spēku personāls izsauca gan VUGD, gan NMPD brigādes, kuru ierašanās šoreiz tika izspēlēta, balstoties reālajā iespējamajā reaģēšanas laikā.

“Tieši šāds scenārijs ar gaisa kuģu sadursmi ir izvēlēts tāpēc, ka militārā lidlauka ārkārtas situāciju pasākumu plānā ir kopumā astoņi scenāriji, bet tieši gaisa kuģu sadursme ir jātrenē katru gadu, un vienreiz divos gados ir jārīko liela apjoma ārkārtas situācijas mācības, iesaistot dažādus ārējos dienestus. Principā gaisa kuģi sadursme ir tāda situācija, kas šeit reāli var arī notikt ikdienas darbā,” uzsver virsleitnante.

Sākotnējos glābšanas darbus uz skrejceļa veica Gaisa spēku personāls – gan ugunsdzēsēji, gan mediķi, kas evakuēja cietušos no gaisa kuģiem un uzsāka to šķirošanu un palīdzības sniegšanu turpat uz lidlauka, gaidot glābšanas dienestu ierašanos.

“Šādas mācības ietver ļoti lielu darba apjomu tieši ugunsdzēsējiem, kas saistīts ar cietušo izglābšanu, iznešanu, un, protams, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, NMPD un citiem dienestiem, kuri piedalījās cilvēku glābšanā no gaisa kuģiem un veica arī drošības darbus gan pie degvielas noplūdes, gan pie degošās degvielas,” pēc mācību izspēles stāstīja kaprālis Arnis Uzijs no Gaisa spēku ugunsdzēsēju vienības.

Mācībās piedalījās ne vien glabēji un mediķi, bet arī plašs novērotāju un vērtētāju kopums no dažādiem dienestiem un iestādēm. Viņu uzdevums bija sekot līdzi tam, cik veiksmīgi glābējiem un koordinatoriem izdodas veikt savus pienākumus avārijas seku novēršanas laikā.

Kā norādīja virsleitnante Krista Lunte, šāda mēroga mācību plānošanu Gaisa spēki iesāka jau pirms pāris mēnešiem. Tika apzināti tie dienesti, kas varētu tikt iesaistīti mācībās, notika kopīgā koordinējošā sanāksme, kurā tika izrunāts mācību plāns un galvenie mācību mērķi, kādi būs ierobežojumi.

“Mums ļoti svarīga ir tieši sadarbība, un mums ir ļoti daudz novērotāju no dažādām sfērām – Valsts policijas, Civilās aviācijas aģentūras, Latvijas gaisa satiksmes, prokuratūras un citiem. Šādu ārkārtas situāciju mācību galvenais mērķis ir trenēt dienestu sadarbību. Mums ir svarīgi, lai NMPD un VUGD varētu koordinēt savu darbu kopā ar mūsu dienestiem,” piebilst mācību plānotāja.