Noslēdzies vērienīgs Apvienoto reaģēšanas spēku integrētais militārais vingrinājums Baltijas jūrā, kurā Latvijas Jūras spēki piedalījās kopā ar sabiedrotajiem no Lielbritānijas, Dānijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas, veicinot atturēšanu un sekmējot drošību Baltijas jūras reģionā.
Apvienotie reaģēšanas spēki integrēto militāro vingrinājumu Baltijas jūrā uzsāka 4. martā, Dānijas un Lielbritānijas apgādes kuģiem nogādājot militāros transportlīdzekļus un ekipējumu NATO paplašinātās klātbūtnes Igaunijā kaujas grupai, un turpināja trīs nedēļas, sešu valstu bruņoto spēku kuģiem, gaisa kuģiem un militārajam personālam veicot virkni uzdevumu plašā Baltijas jūras teritorijā.
Latvija vingrinājumā iesaistījās 8. un 9. martā, Jūras spēku patruļkuģim P-08 “Jelgava” kopā ar Dānijas fregati “HDMS Niels Juel” un Lietuvas Jūras spēku pretmīnu kuģi “Kuršis” Latvijas ūdeņos veicot jūrniecības elementu, pretgaisa aizsardzības un praktiskās šaušanas treniņus.
Tāpat 15. martā Jūras spēku Patruļkuģu eskadras štāba un apgādes kuģis A-90 “Varonis” Latvijas ūdeņos veica praktiskos kaujas šaušanas treniņus un jūrniecības treniņus kopā ar Lielbritānijas kara kuģi HMS F 239 “Richmond”.
Militārā vingrinājuma aktivitātes Baltijas jūrā vadīja Dānijas jūras spēku fregate “HDMS Niels Juel” un Zviedrijas jūras spēku korvete “HSwMS Karlstad”. Lielbritānija militārajā vingrinājumā piedalījās ar fregatēm “HMS Northumberland”, “HMS Richmond” un diviem apgādes kuģiem, Igaunijas Jūras spēki – ar kuģi “Wambola” un Lietuvas Jūras spēki – ar pretmīnu kuģi “Kuršis”.
Vingrinājuma norisē atbalstu sniedza arī vairāku valstu gaisa kuģi, tostarp, Dānijas iznīcinātāji “F-16”, Zviedrijas iznīcinātāji “Gripen” un Lielbritānijas Karalisko Gaisa spēku daudzfunkcionālās jūras patruļlidmašīnas “Poseidon P8A”.
Jau vēstīts, ka 21. un 22. februārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks Londonā, Lielbritānijā piedalījās Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu sanāksmē, kurā aizsardzības ministri vienojās organizēt integrētus militārus vingrinājumus Ziemeļeiropā gan uz sauszemes, gan sabiedroto gaisa telpā, gan jūras teritorijā ar mērķi veicināt atturēšanu un apliecināt Apvienoto reaģēšanas spēku solidaritāti, kaujas spējas un gatavību sadarboties, lai veicinātu drošību un stabilitāti reģionā.
Jau ziņots, ka 14. un 15. martā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Londonā, Lielbritānijā piedalījās Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu līderu sanāksmē, kurā līderi vienojās par tālāko Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu sadarbību, gan stiprinot spēju kopīgi sadarboties, gan arī apliecinot gatavību aizstāvēt savu valstu un pilsoņu drošību no Ziemeļjūras līdz Baltijas jūrai.
Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014. gada septembrī tika uzsākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm.
2015. gada 30. novembrī Lielbritānijā septiņas valstis – Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija – parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017. gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija, savukārt 2021. gada aprīlī tai pievienojās Islande.
Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju un citām šī spēku formējuma dalībvalstīm, kā arī bruņoto spēku kopējo spēju attīstība, regulāri piedaloties starptautiskajās militārajās mācībās, attīstot praktisko partnerību un jaunas kaujas spējas.
