Marta sākumā Latgales pusē, īpaši Daugavpils apkārtnē, radio klausītāji saskārās ar neparastu situāciju - frekvencē 107.7 FM, kas iepriekš tika izmantota Latvijas Radio 4 apraidei, pēkšņi sāka skanēt Baltkrievijas režīma propagandas saturs. Šis gadījums izraisīja plašu rezonansi un radīja virkni jautājumu. Vai kaimiņvalsts ir mērķtiecīgi pastiprinājusi savu raidītāju darbību, vai arī notikušais skaidrojams ar tehniskiem apstākļiem, kas saistīti ar radio frekvenču izmantošanu pierobežā?
Ņemot vērā sabiedrības satraukumu, atbildīgās institūcijas veica pārbaudes, lai izvērtētu situāciju. Kā skaidro valsts uzņēmuma “Elektroniskie sakari” eksperts Juris Rencis, sākotnējie pieņēmumi par iespējamu tehnisku ļaunprātīgu frekvences izmantošanu neapstiprinājās. Raidītāja darbība Baltkrievijas pusē nav būtiski mainījusies. Tas nozīmē, ka situācijas pamatā nav jaudas palielināšana vai jaunu tehnisku risinājumu ieviešana, bet gan citi faktori.
Radio frekvenču sistēma un pierobežas īpatnības
Radio frekvenču izmantošana balstās uz starptautisko vienošanos, kas regulē, kā dažādas valstis sadala FM diapazonu un kādos parametros drīkst darboties raidītāji. Šī vienošanās paredz, ka katrai stacijai tiek noteikta konkrēta frekvence, atrašanās vieta un jauda, lai nodrošinātu savstarpēju nepārklāšanos un netraucētu citu darbībai. Eiropas un plašākā reģiona valstis šos principus saskaņoja jau pagājušā gadsimta 80. gados, izveidojot vienotu frekvenču plānu.
Tomēr būtiski ir saprast, ka šī sistēma nenozīmē fizisku robežu signālu izplatībai. Radio viļņi neapstājas pie valstu robežām - tie izplatās atbilstoši fizikas likumiem. Tas nozīmē, ka pierobežā vienmēr pastāv iespēja uztvert kaimiņvalstu raidījumus, īpaši, ja raidītāji atrodas tuvu robežai. Latgales gadījumā šis efekts ir īpaši izteikts, jo Baltkrievijas Braslavas raidītājs atrodas nelielā attālumā no Latvijas teritorijas. Rezultātā signāls dabiskā veidā sasniedz Latvijas austrumu reģionus. Šāda situācija nav unikāla. Līdzīgas parādības novērojamas arī Latvijas ziemeļos, kur var uztvert Igaunijas stacijas.
Juris Rencis uzsver, ka šāda pārklāšanās ir neizbēgama, jo radio viļņus nav iespējams “apturēt” ar fiziskiem līdzekļiem. Līdz ar to jebkādi pieņēmumi par pilnīgu informatīvās telpas izolēšanu radio jomā nav reālistiski.
“Brīvās frekvences” efekts un uztveršanas iespējas
Viens no galvenajiem faktoriem, kas izskaidro, kāpēc Baltkrievijas saturs kļuva dzirdams tieši šajā frekvencē, ir Latvijas Radio 4 apraides pārtraukšana 107.7 FM. Kamēr vietējais raidītājs darbojas, tas ar savu jaudu dominē un faktiski aizsedz citus signālus tajā pašā frekvencē. Tas nozīmē, ka pat tad, ja kaimiņvalsts raidītājs fiziski darbojas un signāls sasniedz Latvijas teritoriju, klausītājs to ikdienā nedzird, jo vietējais signāls ir daudz spēcīgāks un stabilāks.
Situācija būtiski mainās brīdī, kad šis vietējais raidītājs tiek izslēgts. Frekvence kļūst relatīvi brīva, un tajā sāk “parādīties” citi signāli, kas iepriekš bija nomākti. Tas nenozīmē, ka Baltkrievijas signāls būtu kļuvis jaudīgāks - vienkārši pazūd dominējošais faktors Latvijas pusē. Rencis šo procesu skaidro kā klasisku radio uztveršanas īpatnību, kas saistīta ar signālu savstarpējo konkurenci vienā frekvencē.
Šis efekts īpaši izpaužas pierobežā, kur attālums līdz ārvalstu raidītājam ir salīdzinoši neliels. Taču ikdienas klausītājam svarīgi saprast - uztveršanas iespējas būtiski atšķiras atkarībā no izmantotās ierīces. Ar parastu radio aparātu telpās šāds signāls būs dzirdams ierobežotā teritorijā, galvenokārt dažus desmitus kilometru no robežas. Savukārt ar specializētām antenām un virziendarbības sistēmām iespējams uztvert signālus daudz tālāk.
Tieši šī atšķirība starp profesionālu un ikdienas uztveršanu bieži rada maldīgu priekšstatu, ka signāls ir plašāk izplatīts, nekā tas patiesībā ir. Atsevišķi gadījumi, kuros signāls uztverts lielākā attālumā, ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju lielākajai daļai klausītāju.
Riski, kam pakļauta informācijas telpa pierobežā
Lai gan tehniskajā līmenī situācija nav mainījusies, būtiska izmaiņa ir notikusi saturā - konkrētajā frekvencē Baltkrievijas puse ir nomainījusi programmu, izvēloties tajā izplatīt atšķirīgu, tostarp propagandisku saturu. Tas nozīmē, ka frekvence tiek izmantota apzināti, izvērtējot tās tehniskās priekšrocības un sasniedzamību konkrētā teritorijā. Citiem vārdiem sakot, runa nav par jaunu raidītāju vai jaudu palielināšanu, bet par jau esoša resursa izmantošanu citam mērķim.
Juris Rencis skaidro, ka šādos gadījumos frekvences izvēle parasti balstās uz praktiskiem apsvērumiem - cik lielu teritoriju iespējams nosegt, cik stabils ir signāls un cik efektīvi var sasniegt konkrētu auditoriju. Tas nozīmē, ka arī šajā gadījumā primārais mērķis, visticamāk, ir pašu teritorija, nevis ārvalstu informatīvā telpa, pat ja signāls objektīvi ir uztverams arī Latvijā.
Vienlaikus šis gadījums izgaismo arī plašāku drošības kontekstu. Informācijas telpa, īpaši pierobežā, nekad nav pilnībā izolēta, un radio kā tehnoloģija to vēl vairāk pastiprina. Atšķirībā no digitālajiem kanāliem, kurus iespējams ierobežot vai kontrolēt, radio apraide izplatās nepārtraukti, un to nevar selektīvi “atslēgt” konkrētā teritorijā. Tas nozīmē, ka radio var kalpot gan kā uzticams informācijas avots, gan kā potenciāls ietekmes instruments.
Šis aspekts kļūst īpaši nozīmīgs krīzes situācijās, kad radio tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem kanāliem, ar kuru iedzīvotāji var saņemt operatīvu informāciju. Rencis norāda, ka Latvijas gadījumā būtiska priekšrocība ir plašais sabiedriskā radio pārklājums - kamēr tas darbojas, ārvalstu signāli nevar to sistemātiski aizvietot.
Svarīgi ir arī tas, ka tehniski pretoties šādu signālu izplatībai ir ļoti ierobežotas iespējas. FM apraide nav viegli bloķējama lielos attālumos, un mēģinājumi to darīt būtu gan neefektīvi, gan pretrunā ar sakaru nodrošināšanas pamatprincipiem. Līdz ar to galvenais uzsvars drošības politikā nevar būt uz ārvalstu signālu “izslēgšanu”, bet gan uz savas informācijas telpas stiprināšanu.
Kopumā šis gadījums parāda nevis jaunu tehnisku apdraudējumu, bet gan to, cik būtiski ir izprast radio vides darbības principus. Pierobežā informatīvā telpa vienmēr būs ievainojamāka, un tieši tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitatīvam, pieejamam un uzticamam vietējam saturam, kas spēj konkurēt par auditorijas uzmanību.
Pilnu sarunu ar valsts uzņēmuma “Elektroniskie sakari” ekspertu Juri Renci skatieties portāla “Sargs.lv” video straumēšanas servisa “YouTube” kanālā vai klausies sev ērtā laikā un vietā platformā “Spotify”.
