Ņemot vērā 2024. gada 7. septembrī notikušo incidentu ar Krievijas bruņoto spēku kaujas bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā un aizsardzības nozares ekspertu pieļauto iespējamību, ka šādi incidenti var atkārtoties arī turpmāk, aizsardzības nozares portāls “Sargs.lv” ir sagatavojis norādījumus iedzīvotājiem, kā rīkoties drona incidenta gadījumā. Aicinām šo informāciju uztvert kā papildinājumu mūsu “72 stundu” sadaļā pieejamajiem materiāliem par sagatavošanos krīzes situācijai.
Neidentificēti droni jeb bezpilota lidaparāti (BPL) potenciāli var radīt dažāda veida apdraudējumu, veicot gan spiegošanas aktivitātes, gan apdraudot personu un infrastruktūras drošību.
Vienlaikus “Sargs.lv” atgādina, ka bezpilota lidaparātus ir atļauts iegādāties un pilotēt saskaņā ar CAA lapā norādītajiem normatīvajiem aktiem un kārtību (https://droni.caa.gov.lv/registracija/), iegūstot pilota licenci un veicot drona reģistrāciju.
Plašpatēriņa bezpilota lidaparāti tiek izmantoti gan privātām, gan komerciālām vajadzībām, tāpat dažāda veida dronus savu dienesta pienākumu izpildei lieto gan iekšlietu dienesti (Valsts policija, Valsts robežsardze u.c.), gan NBS.
Tāpēc aicinām izvērtēt situāciju, pirms ziņo par potenciālo drona incidentu atbildīgajiem dienestiem. Vienlaikus atgādinām, ka tev ir tiesības ziņot par nesankcionētu drona izmantošanu arī tad, ja uzskati, ka tiek apdraudēts tavs privātums, ne tikai personiskā, tavas organizācijas vai publiskā drošība.
ŅEM VĒRĀ DRONU RADĪTO BĪSTAMĪBU!
Droni var uzņemt augstas izšķirtspējas attēlus un identificēt objektus un personas no ievērojama attāluma.
Ar kamerām aprīkotus dronus var izmantot, lai izspiegotu personas, valsts iestādes, militāros objektus un organizācijas bez saskaņošanas vai piekrišanas.
Dronus var aprīkot ar ieročiem vai sprāgstvielām un izmantot, lai uzbruktu infrastruktūrai, MTL un personām.
Dronus var izmantot kā sprāgstvielu piegādes sistēmu.
Neliels sprāgstvielu daudzums var nodarīt būtisku kaitējumu personas ķermenim un viegli izsist stikla virsmas (logus).
Sabiedriskās ēkas nav celtas, lai izturētu mērķētus/koncentrētos sprādzienus, vairāk koncentrējoties uz aizsardzības pasākumiem pret fizisko ielaušanos objektā.
Sprāgstvielu noteikšana lidojošos dronos, ja tās ir paslēptas, ir ārkārtīgi sarežģīta, un neapmācītām personām ir jābūt ļoti piesardzīgām, izturoties pret dronu kā pret iespējamu improvizētu sprādzienbīstamu ierīci.
Ar droniem var pārvadāt nelielus sprāgstvielu daudzumus, kas ir pietiekami, lai nodarītu kaitējumu. Mazāk nekā 100 g trotila jau var būt nāvējošs, ja tas tiek uzspridzināts tuvu cilvēka ķermenim.
Atceries, ka droni vienmēr ir aprīkoti ar kamerām un sensoriem!
KRIEVIJAS BEZPILOTA LIDAPARĀTU POTENCIĀLĀ BĪSTAMĪBA
Krievijas un Ukrainas bruņotie spēki karadarbībā aktīvi un lielos apjomos izmanto bezpilota lidaparātus – gan izlūkošanas, gan kaujas operācijām. Krievijas arsenālā šobrīd ir gan tās ražotie militāras nozīmes bezpilota lidaparāti, gan dažādi komerciāli nopērkami droni, kas tiek pielāgoti uzbrukumu veikšanai.
Zemāk esošajā attēlā norādīts dažādu Krievijas ražoto militāra lietojuma bezpilota lidaparātu maksimālais lidojuma attālums. Jāņem vērā, ka vairākums no šiem lidaparātiem tiek izmantoti izlūkošanai un to skaits Krievijas bruņojumā ir ierobežots. Tāpat arī FPV un cita tipa komerciālie droni, ko Krievija izmanto uzbrukuma un izlūkošanas operācijās frontē, nevar sasniegt Latvijas teritoriju savas ierobežotās sniedzamības un īsā darbības laika dēļ.
Potenciāli lielāko apdraudējumu Latvijas teritorijai var radīt Krievijas izmantotie Irānas “Shahed-136” tipa droni (Krievijas ražojumā “Geran-2”). Drona kopējais garums ir aptuveni 3 metri, spārnu platums — nedaudz vairāk par 2 metriem, tas sver aptuveni 200 kg. Lādiņa svars ir 40–50 kg. Viena drona izmaksas ir no 20 000 līdz 50 000 eiro. Darbības rādiuss ir 1000–2000 kilometru. Tas var lidot augstumā no 60 līdz 4000 m.
“Shahed-136” ir aprīkots ar MADO MD-550 iekšdedzes dzinēju ar 50 ZS jaudu, kas ir vācu dzinēja “Limbach L550E” kopija. Dzinējs ir izvietots fizelāžas aizmugurē un darbina divu lāpstiņu propelleri. Lai sasniegtu mērķi, tam ir vienkārša inerciālā navigācijas sistēma ar komerciāla lietojuma GPS sistēmu. Drons var būt aprīkots arī ar fotoiekārtu, kas var uzņemt statiskus un reāllaika attēlus vai video.
Irānas bruņotajos spēkos “Shahed-136” ir pieejams trīs versijās, tostarp pretkājnieku un pretbruņutehnikas, pretfortifikācijas un radaru meklētāja versijās. To var palaist no kravas automašīnas, kā arī bezpilota lidaparātu “spietā”. Šādā gadījumā liels skaits dronu tiek palaisti vienlaicīgi un lido formācijā, kas tiek vadīta no vienas stacijas, kuru var ieprogrammēt, izmantojot algoritmu, lai veiktu dažādus uzdevumus, tostarp novērošanu vai uzbrukumus. To var izmantot arī kā iepriekš ieprogrammētu tieša uzbrukuma munīcijas nesēju, piemēram, kā tāla darbības rādiusa raķeti vai dreifējošu munīcijas nesēju, ko ierobežo aptuveni 150 km radio signāla diapazons, saņemot jaunus GNSS (globālās satelītu navigācijas sistēmas) norādījumus par mērķa atrašanās vietu.
Tas nozīmē, ka potenciāli šāds drons, uz kuru iedarbojas Ukrainas bruņoto spēku elektroniskās karadarbības sistēmas, var tikt novirzīts no sākotnējā kursa un šķērsot citu valstu, tostarp arī Latvijas, gaisa telpu.
JA PAMANI NEIDENTIFICĒTU DRONU, KAS APDRAUD TAVU PRIVĀTUMU VAI DROŠĪBU, RĪKOJIES!
- Zvani 112 un sniedz informāciju par drona incidenta vietu un laiku.
- Parūpējies par savu drošību.
- Netuvojies dronam, ja tas ir nokritis.