Rīgas pašvaldība pasākuma "Lielā talka 2024" ietvaros sakārtos trīs potenciālo patvertņu objektus

LATVIJĀ I 26.04.2024
Sargs.lv drošībasabiedrībaspēju attīstībavalsts drošība
Bumbu patvertne Ukrainā
Foto: Bumbu patvertne Ukrainā / EPA/Scanpix

Rīgas valstspilsētas pašvaldība pasākuma “Lielā talka 2024” ietvaros 27. aprīlī plāno iztīrīt un sakārtot vairākus Pašvaldībai piederošos īpašumus, lai tajos nākotnē izveidotu patvertnes vai vietas, kur var patverties atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātajām vadlīnijām. Tāpat talkas ietvaros aicināti Rīgas iedzīvotāji sakārtot savu māju pagrabstāvus un pazemes stāvus, lai pēc tam izvērtētu iespējas tajos izveidot patvertnes. Paredzēts, ka Rīgas valstpilsētas pašvaldības darbinieki piedalītos triju objektu sakārtošanā – sociālās aprūpes centrā “Mežciems”, pie izglītības iestādes “Rīdze” un Rīgas 49. vidusskolā.

Iedzīvotāji ir aicināti arī brīvprātīgi pieteikties palīdzēt sakopt Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” objektu, tādējādi nodrošinot papildus darba rokas šī svarīgā uzdevuma veikšanā. Intereses gadījumā rakstīt: gints.reinsons@riga.lv, lai uzzinātu vairāk par pasākuma norisi.

Portāls “Sargs.lv” uzrunāja Rīgas Domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītāju Gintu Reinsonu, lai noskaidrotu vairāk par ieceri sakārtot pašvaldībai piederošos īpašumus, lai rastu iespējas izbūvēt patvertnes.

Potenciālā bumbu patvertne Latvijā
Potenciālā bumbu patvertne Latvijā Foto: Ginta Reinsona personīgais arhīvs

Sarunā G. Reinsons norādīja, ka par piemēru tiek ņemta Ukrainas pieredze, tāpēc primārais uzdevums ir nodrošināt izglītības, medicīnas un aprūpes iestāžu spēju nodrošināt patvērumu. Ukrainas pieredze rāda, ka pēc trauksmes izziņošanas 90 sekunžu laikā ir nepieciešams paglābties drošā patvērumā, tāpēc patvertnēm ir jāatrodas ļoti tuvu šīm iestādēm. Tāpat tām ir jābūt viegli pieejamām un ātri sasniedzamām.

Arī iedzīvotāji ir aicināti iesaistītes potenciālo patvertņu apzināšanā un labiekārtošanā, tādējādi sev izveidojot drošu patvertni potenciāla kara gadījumā.

“Šī ir visas mūsu sabiedrības atbildība. Drošības kultūra šobrīd ir tādā līmenī, ka sabiedrība visu laiku gaida rīcību no valsts, taču, ja jums pieder īpašums, tad par to rūpes ir jāuzņemas pašiem. Pašvaldības mehānismam būtu jāieslēdzas tādos gadījumos, kad fiziski nav iespējas privātā mājā izbūvēt patvertni. Kopējā situācija šajā jomā šobrīd nav pārāk iepriecinoša,” intervijā portālam “Sargs.lv” atzina G. Reinsons.

Iedzīvotājiem nepieciešams sazināties ar savas mājas apsaimniekotāju, lai tālāk šī informācija tiktu nodota Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes rīcībā, kas pēcāk ieradīsies apsekot objektu un sniegtu rekomendācijas. Šobrīd vairāku māju pārstāvji ir izmantojuši šādu iespēju, taču, lai realizētu šādu plānu ir nepieciešama mājas iedzīvotāju vienošanās. Kā norāda G. Reinsons, tad šobrīd valsts neparedz atbalstu šādu iniciatīvu realizēšanā, taču sagaidāms, ka šāds atbalsts varētu tikt nākotnē izveidots. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis gada sākumā minēja šādu iespēju rast finansējuma programmu, kas motivētu iedzīvotājus pašiem rīkoties, taču šobrīd konkrētu plānu nav.

“Mēs kā pašvaldība varam ietekmēt tikai sev piederošo infrastruktūru. Šobrīd prioritāte ir bērnudārzi, skolas, sociālās un medicīniskās aprūpes ēkas. Pēc tam mēs pievērsīsim lielāku uzmanību administratīvajām ēkām. Ar datubāžu palīdzību mēs esam atlasījuši īpašumus, kuros pēc zemesgrāmatas ir ierīkots pagrabstāvs. Apsekošanas laikā ir nepieciešams Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektors, kurš izsniedz lēmumu par objekta atbilstību patvertnes ierīkošanai. Šobrīd mums ir svarīgi saprast kopējo situāciju, lai noskaidrotu īpašumu daudzumu, kas ir atbilstošs vai neatbilstošs,” skaidroja Rīgas Domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.

Šobrīd gan visi apsekotie objekti, kas ir atzīmēti kā atbilstoši, ir paredzēti īslaicīgam patvērumam, kas ir līdz divām stundām, taču ar laiku šī problēma tiks risināta un potenciālās patvertnes ierīkot atbilstoši ilgstošai uzturēšanās laikam.

Potenciālā bumbu patvertne Latvijā
Potenciālā bumbu patvertne Latvijā Foto: Ginta Reinsona personīgais arhīvs

Intervijā ar portālu “Sargs.lv” Gints Reinsons atzīst, ka šobrīd ir ļoti liela VUGD noslodze, jo ikdienas pienākumos nedrīkst aizmirst par glābšanas darbu veikšanu. Ar esošo kapacitāti VUGD spēj apsekot līdz 100 objektiem mēnesī. Pēc inspektora apmeklējuma un atzinuma visa tālākā atbildība gulstas uz Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi – uzlabošanas darbi, labiekārtošana un nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu iegāde.

Šobrīd problēmas rada tas, ka zemesgrāmatā norādītā pagraba platība bieži vien neatbilst reālajai situācijai, tādējādi ir nepieciešama jauna uzmērīšana, lai precīzi noteiktu potenciālo patvertnes kapacitāti.