Šogad valsts aizsardzības jomā paveikti būtiski darbi visas sabiedrības iesaistīšanai valsts aizsardzībā, kā arī radīti priekšnosacījumu turpmākajai Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, tā, vērtējot paveikto 2019. gadā, uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Ministrs atzīst, ka šogad pienemtajā nākamā gada budžetā aizsardzības nozarei atvēlēts 2% finansējums no valsts iekšzemes kopprodukta, jeb 663,67 miljoni eiro. Nākamā gada galvenās prioritātes saistītas ar Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, Speciālo uzdevumu vienības un Zemessardzes kaujas gatavības stiprināšanu. Tāpat paveikti būtiski darbi visas sabiedrības iesaistīšanai valsts aizsardzības stiprināšanā.
2020. gadā tiks turpināta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, lai sekmētu valsts institūciju, uzņēmumu un ikviena iedzīvotāja gatavību reaģēt krīzes situācijās. Lai koordinētu šīs sistēmas ieviešanu, tiek rīkotas tikšanās un mācības nozaru ministrijām un citām valsts iestādēm, kā arī pašvaldībām, komersantiem un nevalstiskajām organizācijām.
Aizsardzības ministrija ir sākusi Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādi, kas aizstās 2016. gadā apstiprināto koncepciju. Lai jaunā koncepcija atspoguļotu Latvijas sabiedrības intereses un nodrošinātu viedokļu apmaiņu, 2019. gada rudenī organizētas publiskās diskusijas “Ceļā uz jauno Valsts aizsardzības koncepciju” Rīga, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Jelgavā. 2020.gadā tiks turpināta jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas izstrāde, lai to varētu apstiprināt līdz nākamā gada 1.oktobrim.
Šogad Ministru kabineta mācībās “Kristaps” piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku, (tostarp 80 komersanti un nevalstiskās organizācijās), kuri 26 galda vingrinājumos izspēlēja dažādās apdraudējuma situācijās, lai nodrošinātu tautsaimniecības noturību. Mācību laikā tika secināts, ka arī komersantiem ir nepieciešams organizēt mācības un regulāri apmācīt darbiniekus rīcībai krīzes situācijās, tādējādi Aizsardzības ministrija ir gatava turpināt izveidoto sadarbību ar privātā sektora pārstāvjiem, lai organizētu mācības un pilnveidotu uzņēmumu zināšanas par nepieciešamo rīcību krīzes un kara gadījumā.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Tāpat Ministru kabineta Valsts sekretāru sanāksmē šogad tika izsludināts likumprojekts “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā”, kas veidots ar mērķi reglamentēt Jaunsardzes centra darbību un valsts aizsardzības mācības apgūšanas procesu vidējās izglītības iestādēs. Likumprojekts paredz, ka Jaunsardzes darbu, kā arī bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā organizēs un īstenos Jaunsardzes centrs, kas saņems atbalstu no valsts un pašvaldību institūcijām. Savu mērķu īstenošanā Jaunsardzes centrs sadarbosies arī ar biedrībām, nodibinājumiem un nevalstiskajām organizācijām. Lai jaunais likums varētu stāties spēkā, tas jāapstiprina Ministru kabinetam, bet pēc tam to jāpieņem Saeimai.
Mūsdienās būtiska loma valsts aizsardzībā ir arī stiprai informatīvajai telpai, tādēļ Aizsardzības ministrija 6. novembrī svinīgi atklāja jauno ziņu portālu “Sargs.lv”. Iedzīvotāji portālā var uzzināt par nozares aktualitātēm, kā arī iegūt noderīgu informāciju, kā preventīvi sagatavoties krīzes situācijām, lai pasargātu sevi un savu ģimeni. Savukārt nozares profesionāļiem portāls noderēs kā avots, kur uzzināt par drošības politiku, kā arī atrast izglītojošu informāciju savām dienesta gaitām un profesionālo iemaņu celšanai.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra 2019. gadā ir uzsākusi topogrāfisko karšu mērogā 1:10 000 sagatavošanu vienotajā kodējuma sistēmā, kas ir balstīts uz Militārās ģeotelpiskas informācijas darba grupas izstrādāto ģeotelpisko datu kodēšanas sistēmu. Līdz ar to nākamo sešu gadu periodā tiks nodrošināta Latvijas teritorijas digitālo karšu sagatavošana mērogā no 1:10 000 līdz 1: 100 000.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Tāpat Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra noslēdza sešus gadus ilgušo projektu “Latvijas teritorijas vienlaidu aerolāzerskenēšana”. Tā rezultātā būs pieejami augstas izšķirtspējas telpiskie dati, kas attiecīgi sniegs iespēju veidot augstas precizitātes digitālos augstuma un reljefa modeļus. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra 2019. gadā ir uzsākusi Latvijas teritorijas aerofotogafēšanas septīto ciklu, kas noslēgsies 2021. gadā.
Aizvadītajā gadā Latvijas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (CERT.LV) konstatējusi 9901 kibertelpas ielaušanās mēģinājumu, 3542 kompromitētas IP adreses, kā arī identificējusi 439 krāpšanas mēģinājumus.