Kara gadījumā zemessargu mobilizācija valsts aizsardzībai prasītu vien dažas stundas iepretim pāris dienām, kas būtu vajadzīgas, iesaucot, apgādājot un apbruņojot rezerves karavīrus. Šādi cilvēkus valsts aizsardzībā var iesaistīt ātrāk, tāpēc arī turpmāk valsts aizsardzības mugurkauls būs Zemessardze. Šādu viedokli intervijā militāro ziņu portālam “Sargs.lv” pauda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš skaidroja, ka konvencionāla iebrukuma gadījumā Nacionālie bruņotie spēki iesauktu visus pieejamos cilvēkresursus – profesionālo karavīru vienības, zemessardzi, rezerves karavīrus, kā arī nedienējušos un neapmācītos pilsoņus, jeb rezervistus. Iepretiem rezerves karavīriem un rezervistiem, zemessargu resurss būtu pats pieejamākais un ātrāk nodrošināmais.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris piebilda, ka šobrīd Latvijas skolās sākta valsts aizsardzības mācība, tādējādi paveras iespēja par dienestu nākotnē ieinteresēt arī skolēnus.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš atzina – vislielākais cilvēku pieplūdums Zemessardzē pēdējo gadu laikā bija pēc Krievijas veiktās Krimas okupācijas un kara izraisīšanas Austrumukrainā, taču to kā argumentu jauno zemessargu rekrutēšanai ilgstoši izmantot nevar.
“Pieejai jābūt daudzdimensionālai. Te mēs pielietojam tās pašas metodes, ko rekrutējot profesionālā dienesta karavīrus. Piemēram, jaunatne te var atrast vietu sevis realizēšanai militārajā vidē, kas vienlaikus nepieciešama ne tikai valstij, bet, pirmkārt, jau pašam jaunietim. Savukārt vidējā gadu gājuma cilvēki vecumā no 30 līdz 35 gadiem ir motivēti aizstāvēt savu ģimei un bērnus. Tāpat mēs Zemessardzē mēs esam gatavi uzņemt arī vecāka gadu gājuma cilvēkus ap 50 gadiem, jo arī viņu pieredze un pienesums ir svarīgs sabiedrībai. Visu šo cilvēku motivācija veido sava veida simbiozi – tā ir atraktivitāte, drošība valstij un ikviena ģimenei, bet visu zemeesargu kopējā iezīme ir lepnums par Latviju. Turklāt tieši tas ir arguments, ar kuru mēs cilvēkus motivējam dienestam. Ja mēs rekrutēšanā izmantotu tikai argumentu par ārējiem draudiem, mēs drīz vien redzētu atslābumu,” viņš skaidroja.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris arī pozitīvi novērtēja darba devēju attieksmi pret saviem darbiniekiem, kuri dien Zemessardzē. Lai gan spēkā stājušies darba devējiem labvēlīgi nodokļu atvieglojumi un kompensācijas par darbinieku laiku, kas tiek pavadīts mācībās, aizvien virknei uzņēmumu ir grūti atlaist savus strādājošos mācībās uz ilgāku laika periodu.
“Mums ir ļoti daudz labu piemēru, bet ir darba devēji, kurus mēs labi saprotam. Ja tas ir kāds mazais uzņēmums, kurā kopumā strādā pieci cilvēki, no kuriem vēl viens aiziet mācībās uz ilgāku laiku, tad skaidrs, ka uzņēmējam tā ir problēma. Mums gan pret viņiem nav nekāda naida. Mēs šos uzņēmējus saprotam, ar viņiem strādājam un cenšamies motivēt,” sacīja ģenerālleitnants L.Kalniņš, piebilstot, ka citi savukārt savus darbiniekus gatavi laist uz mācībām ārzemēs, kas var ilgt no diviem līdz pat trīs mēnešiem.
Viņš gan uzsvēra – Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nāk talkā arī paši uzņēmēji veidos, kā viņi spēj palīdzēt. Piemēram, aizvadītā gada militārajās mācībās “Namejs” atsevišķi uzņēmumi par saviem līdzekļiem uzstādīja bruņotajiem spēkiem vajadzīgos pretmobilitātes līdzekļus uz ceļiem.