Jūras spēku orķestra bigbends laiž klajā albumu “Veltījums tautasdziesmai”

Kultūra
Sargs.lv
Jūra spēku orķestra bigbenda albums "Veltījums tautasdziesmai"
Foto: Jūras spēku orķestra bigbends

Jūras spēku orķestra bigbends laiž klajā džeza mūzikas albumu “Veltījums tautasdziesmai”, kas veltīts Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienai. Albums ir  pieejams populārākajos mūzikas digitālajos straumēšanas servisos, tostarp “Spotify”, “Deezer”, “YouTube Music”, kā arī Jūras spēku orķestra “YouTube” kanālā.

Mūzikas albumā iekļautās latviešu tautasdziesmas lielākoties aranžējis lietuviešu komponists Rimantas Giedraitis, speciāli Jūras spēku orķestra bigbendam. No jauna veidotajos aranžējumos  mūsdienīgas krāsas iegūst -  “Jūriņ’ prasa smalku tīklu”, “Seši mazi bundzenieki”, “Saulīt’ vēlu vakarā”, “Bēdu, manu lielu bēdu”, “Pūt, vējiņi”, “Caur sidraba birzi gāju”, “Tumša nakte, zaļa zāle”, “Gūla meitīna”, “Auga, auga rūžeņa” un “Sasala jūriņa”. Albuma noslēdzošo kompozīciju “Čuči, guli, līgaviņa” veidojis latviešu džeza leģenda Gunārs Rozenbergs vēl padomju okupācijas laikā.

Albums “Veltījums tautasdziesmai” ieskaņots Nacionālo bruņoto spēku diriģenta kapteiņa Anda Kareļa vadībā, tā skaņu režisors ir Kristaps Krievkalns, bet ierakstu miksējis un māsterējis Armands Treilihs.  Ierakstā piedalījušies Jūras spēku orķestra mūziķi, tostarp instrumentālie solisti – Andris Ločmelis (alta, soprāna saksofoni, elektroniskais saksofons), Agris Bušs (tenora saksofons), Deniss Seimuškins (trompete), Toms Jansons (vibrafons), Kaspars Jekševics (trombons), Ļevs Rotbards (trombons) un Dzintars Vītols (ģitāra), Zemessardzes orķestra mūziķi, tostarp instrumentālie solisti – Valters Gotlaufs (bungas) un  Matīss Žilinskis (taustiņinstrumenti), kā arī Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra mūziķis Gatis Supe (vokāls).

“Latviešu tautasdziesmas ir kultūras pamats, tās ir mūsu vislielākā bagātība. Tautasdziesmās var gūt dzīvesziņu, padomu un smelties spēku. Esmu patiesi gandarīts, ka kopīgi esam īstenojuši šādu vērienīgu projektu, kurā ar lepnumu latviešu tautasdziesmas nesam tālu aiz mūsu valsts robežām,” stāsta kapteinis Andis Karelis.

Jūras spēku orķestris dibināts 1995. gada 6. jūnijā. Tā pamatfunkcijās ietilpst militāro ceremoniju muzikālais noformējums, profesionāla koncertdarbība un līdzdalība starptautiskos militāro un profesionālo pūtēju orķestru festivālos.

2009. gadā Jūras spēku orķestris tika pārveidots par džeza orķestri, to pārdēvējot par Nacionālo bruņoto spēku bigbendu. Šis bigbends sagatavojis vairākas daudzveidīgas koncertprogrammas, kuras atskaņotas kopā ar izciliem Latvijas sabiedroto NATO dalībvalstu bigbendu diriģentiem no Norvēģijas, Šveices, Vācijas, Lietuvas, Somijas, ASV un Kanādas.

Kopš 2019. gada Nacionālo bruņoto spēku bigbends ir piedzīvojis savu atgriešanos Jūras spēkos, lai pilntiesīgi atkal tiktu dēvēts par Jūras spēku orķestri, kā arī atguvis orķestrālāku skanējumu.

Jūras spēki sāka veidoties pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1992. gadā. Pirmā svinīgā karoga pacelšana uz karakuģa “Sams” notika 11. aprīlī pirms 30 gadiem. Tolaik Jūras spēkos bija trīs kuģi, kas veica regulāru jūras robežu kontroli. Šobrīd 18 kuģi sargā Latvijas krastus, meklē un iznīcina jūrā esošos sprādzienbīstamos priekšmetus, kā arī veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā un piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā. Jūras spēki 30 gadu laikā ir kļuvuši un pierādījuši sevi kā profesionālu un uzticamu partneri sadarbībai ar sabiedroto jūras spēkiem.

Neliels video ieskats Jūras spēku orķestra albumā “Veltījums tautasdziesmai”:

Albums “Veltījums tautasdziesmai” Jūras spēku orķestra “YouTube” kanālā:

Dalies ar šo ziņu