Kaujai Kītingas priekšpostenī Afganistānā veltītā filma “Priekšpostenis” (The Outpost: A film about American heroism in Afghanistan) ASV kinoteātros tiks demonstrēta no 3. jūlija, kļūstot par vienu no pirmajām filmām, kas uz lielā ekrāna atgriežas Covid-19 pandēmijas laikā, vēsta ASV izklaides medijs “Entertainment weekly”. Šajā filmā ir arī epizodes, kurās attēlota Latvijas karavīru varonība.
Filma balstīta uz patiesiem notikumiem Afganistānā 2009. gadā. Kītingas kaujā kopā ar ASV karavīriem piedalījās arī divi Latvijas karavīri - virsseržants Jānis Laķis un seržants Mārtiņš Dāboliņš. Kītingas kauja bija viena no smagākajām un ilgākajām kaujām Afganistānā, kur ASV un Latvijas karavīri pretojās talibu kaujiniekiem.
Vienu no latviešu karavīriem - virsseržantu J. Laķi filmā atveido aktieris Aleksandrs Aleksievs, kurš iepriekš filmējies 2014. gada filmā "Džeks Raiens: Ēnu aģents" (Jack Ryan: Shadow Recruit).
“Ar filmu mēs parādām, kas pavisam parastiem cilvēkiem bijā jādara šādos ārkārtas apstākļos, un kā tas cilvēkus ietekmē garīgi,” izklaides medijam norādījis aktieris Skots Īstvuds (Scott Eastwood).
Filma veltīta starptautiskajā operācijā Afganistānā dienošo karavīru varonībai, uzsverot karavīru pašaizliedzību, patriotismu, profesionalitāti un ieguldījumu starptautiskajā drošībā.
Filmas pamatā ir Džeika Tapera (Jake Tapper) grāmata “Priekšpostenis”. Filmā aktieris S. Īstvuds atveido seržantu Klintonu Romešu (Clint Romesha), kurš Kītingas kaujā vadīja 53. karavīru komandu. Kalebs Landijs Džounss (Caleb Landry Jones) filmā atveido speciālistu Taju Kārteru, savukārt Orlando Blūms (Orlando Bloom) pirmo leitnantu Bendžaminu Kītingu (Benjamin Keating). Filmas režisors ir bijušais karavīrs un Vestpointas absolvents Rods Lūrijs (Rod Lurie).
Pērnā gada oktobrī filma slēgtā seansā tika izrādīta arī Kītingas kaujas veterāniem kurā piedalījās arī Latvijas karavīri – virsseržants J. Laķis un seržants M. Dāboliņš.
Ar atmiņām par kauju dalās seržants M.Dāboliņš: “No visām kaujām, kurās man ir nācies piedalīties, kauja par Kītingas priekšposteni nebija grūtākā, bet pati intensīvākā gan. Visspilgtāk atmiņā palikušas divas epizodes. Brīdis, kad man nācās savu snaipera šauteni iedot ASV karavīram un paņemt no viņa triecienšauteni, dodoties kopīgi ar ASV karavīriem atgūt ēku pēc ēkas, lai atgūtu munīcijas noliktavu. Tobrīd tikai niecīgs skaits ar karavīriem spēja doties prettriecienā, jo bija ievainotie un kritušie. Munīcijas noliktava bija kritiski svarīga, jo mums munīcija jau gāja uz beigām - bija atlikušas dažas aptveres un dažas granātas. Ja munīcija beigtos, beigtos arī kauja. Un otrs brīdis, kad jau pēc kaujas noguris un netīrs sēdēju nodegušā posteņa drupās, man uz muguras bija snaipera šautene, rokās ložmetējs un vēroju kā no kalniem mums tuvojas papildspēki. Tieši tajā brīdi es arī sapratu - mēs šo kauju esam uzvarējuši. Šoreiz Latvijas karavīra veiksme ir bijusi mūsu pusē. Līdz tam nebija skaidrs, vai mēs sagaidīsim rītausmu, jo pārāk maz bija palikuši tie karavīri, kuri var cīnīties.”
K. Romeša un T. Kārters par dienestu kaujā saņēma ASV kongresa Goda medaļu. Kaujā tika nogalināti astoņi amerikāņu karavīri un 27 ievainoti, norāda “Entertainment weekly”.
2009.gada 3.oktobrī otrajā Operacionālās sadarbības padomnieku grupā dienošie Latvijas karavīri – kaprālis Mārtiņš Dāboliņš un virsseržants Jānis Laķis plecu pie pleca kopā ar ASV 361. kavalērijas Bravo rotas karavīriem piedalījās vienā no smagākajām un ilgākajām kaujām Afganistānā.
Latvijas karavīri apmācīja Afganistānas karavīrus, kad ap plkst.05:00 pēkšņi sākās neparasti intensīvs un spēcīgs uzbrukums ar mērķi ielauzties bāzē. Kauja ilga trīspadsmit stundas, un tajā dzīvību zaudēja astoņi ASV karavīri.
Sākoties uzbrukumam, postenī izvietotie Afganistānas karavīri aizbēga, bet abi Latvijas karavīri palika cīnīties kopā ar ASV karavīriem. Postenī palikušo Latvijas un ASV karavīru skaits bija vairāk nekā piecas reizes mazāks par uzbrucēju - aptuveni 400 talibu kaujiniekiem. Karavīriem izdevās noturēt posteni pusotru stundu, kad caur pozīcijām, kuras bija pametuši Afganistānas armijas karavīri, postenī ielauzās talibu kaujinieki. Neskatoties uz smagajiem zaudējumiem, Latviešu un ASV karavīriem cīnoties vairāk nekā desmit stundas. Izdevās atspiest talibu kaujiniekus no posteņa un nostiprināties. Neatsveramu palīdzību karavīriem uz zemes sniedza ASV gaisa spēku uguns atbalsts. Pārējie papildspēki spēja ierasties tikai vēlu naktī.
2011.gadā seržants M.Dāboliņš un virsseržants J.Laķis par varonību kaujā saņēma vienu no augstākajiem ASV militārajiem apbalvojumiem “Armijas uzslavas medaļu” ar pievienotu Varonības zīmi, ASV kaujas kājnieka zīmotni, kā arī Mičiganas štata apbalvojumus par nopelniem cīņā pret terorismu.
Lēmumu par Latvijas iesaistīšanos Afganistānas Nacionālās armijas apmācībā bruņotie spēki pieņēma 2007.gada rudenī, kad sākās intensīvs padomnieku grupas veidošanas un sagatavošanas process, tas notika ciešā sadarbībā ar ASV Mičiganas Nacionālo gvardi, lai nodrošinātu Afganistānas Nacionālās armijas komandvadības un kaujas spēju uzlabošanu, tādējādi nodrošinot NATO spēku izvirzīto prioritāti – pakāpenisku atbildības nodošanu vietējām drošības institūcijām.
Divu gadu laikā Nacionālie bruņotie spēki sagatavoja un kopš 2008.gada novembra uz operāciju rajonu nosūtīja trīs Operacionālās sadarbības padomnieku grupas, kurās kopā plecu pie pleca dienēja vairāk nekā 100 Latvijas un 40 ASV karavīru.
Savus uzdevumus padomnieku grupas karavīri galvenokārt veica Pakistānas pierobežas provincēs Afganistānas austrumos, kas ir viens no bīstamākajiem nemieru pārņemtās valsts reģioniem, tādējādi Latvijas un ASV karavīriem nācās sniegt arī operacionālo atbalstu, piedaloties tajās kaujas operācijās, kuras savā atbildības rajonā veica apmācāmais Afganistānas Nacionālās armijas bataljons.
Latvijas karavīru dalību, viņu profesionālo sagatavotību un varonību Afganistānas karavīru apmācībā augstu ir novērtējuši sabiedrotie, tostarp ASV un Afganistānas bruņoto spēku vadība, jo šo divu gadu laikā mūsu karavīri ir snieguši ievērojamu ieguldījumu Afganistānas armijas attīstībā, tuvinot tās spējas pašiem pārņemt drošības situācijas kontroli valstī.