Nacionālajā bibliotēkā līdz gada beigām apskatāma Latvijas militāro karšu izstāde; top arī grāmata

Kultūra
Sargs.lv
Image
kartes
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Militārās kartes parasti ir visdetalizētākās, jo militārie dienesti vismaz Latvijas vēsturē paši ir kartējuši Latvijas teritoriju. Tāpēc arī civilā kartogrāfija savu karšu sagatavošanā kā pamatdatus izmanto tieši militāro dienestu iegūto ģeogrāfisko informāciju, intervijā portālam “Sargs.lv” norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas Karšu lasītavas galvenais bibliogrāfs un izstādes “Latvijas militārā kartogrāfija” satura autors Reinis Vāvers.

Viņš stāsta, ka cilvēkiem vienmēr bijusi interese par kartēm, un arī daudzi Nacionālās bibliotēkas lasītāji bieži vēlējušies pētīt tieši Latvijas starpkaru perioda militārās kartes, tajās meklējot, piemēram, savu senču mājas vai citus objektus. Tāpēc radusies ideja šīs kartes apkopot vienuviet, un pirmo reizi tapusi šāda mēroga izstāde par Latvijas militāro kartogrāfiju.

Tajā aplūkojami kartogrāfiskie darbi, kurus dažādu valstu karaspēki veidojuši, sākot jau no 17. gadsimta, piemēram, Rīgas aplenkumu plāni. Tāpat ekspozīcijā iekļautas pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas veidotās kartes.

Image
kartes
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Kā stāsta izstādes idejas autors R. Vāvers, par Latvijas valsts militārās kartogrāfijas sākumu var uzskatīt 1919. gada jūliju, kad tika izveidota Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas Topogrāfijas nodaļa, kuras pamatuzdevums bija nodrošināt Latvijas armiju ar kartēm. 1921. gadā to pārveidoja par Galvenā štāba Ģeodēzijas-topogrāfijas daļu. Mūsdienās šo darbu turpina Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, kas kartes sagatavo arī civilām vajadzībām.

R. Vāvers militārās kartes sācis pētīt jau studiju laikā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē, strādājot pie maģistra darba par starpkaru periodā sagatavotajām Latvijas teritorijas topogrāfiskajām kartēm. Šī pētniecība palīdz arī ikdienas darbā bibliotēkas karšu lasītavā, jo militārās kartes var uzskatīt par visprecīzāko un detalizētāko informācijas avotu. Turklāt līdz šim tās nav bijušas apkopotas.

Image
karte
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Jāņem vērā, ka viena Latvijas karte var būt izdota vairāk nekā uz simts lapām. Tās var būt izdotas dažādos gados un atšķirties arī pēc kvalitātes. To visu apkopot ir ļoti skrupulozs darbs.”
VĀvers
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Karšu lasītavas galvenais bibliogrāfs
Izstādes “Latvijas militārā kartogrāfija” satura autors Reinis Vāvers

Starpkaru perioda militārās kartes ir galvenais ģeogrāfiskās informācijas avots par Latvijas teritoriju pag. gadsimta 20.-30. gados. Pētniecības laikā R. Vāvers atklājis daudz interesantu nianšu.”

Arī izstādē apskatāma viena Cēsu apkārtnes karte, kas sastādīta speciāli karavīru apmācības vajadzībām, un šajā kartē ir iezīmēti tādi objekti, kuru dabā nemaz nav. Pat to liecina arī piebilde zem kartes – “Tā kā plāns domāts apmācību vajadzībām, tad uz Gaujas rietumu krasta ar nolūku pielaista fantāzija”.  Tāpēc ikviena karte jālasa ar zināmu kritisku pieeju – var būt gadījumi, kad ne viss kartē attēlotais eksistējis patiesībā.

Image
kartes
Foto: Kristians Luhaers

Lielākā daļa no izstādē redzamajām kartēm ir no Nacionālās bibliotēkas krājuma, taču izstādē iekļautas arī mūsdienu militārās kartes no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, materiāli no Latvijas Universitātes Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras, kā arī uz vācu armijas kartēm iespiestās pirmās Latvijas valsts pastmarkas no Pētera Zariņa privātkolekcijas. Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedra uz izstādes laiku piešķīrusi mērniecības instrumentus no savas ekspozīcijas. Līdz ar to šī izstāde ir unikāla iespēja vienkopus apskatīt to, kas ikdienā plašākai publikai nav pieejams.

“Bija doma izstādē parādīt ne tikai kartes, bet arī sniegt vispārīgāku ieskatu karšu tapšanas procesā. Sevišķi agrāk tas bija smags un laikietilpīgs darbs. Piemēram, vienai kartes lapai var būt vajadzīgi pat vairāki gadi. Sākumā tiek veikta apvidus uzmērīšana, pēc tam tikai pašas kartes sagatavošana, tāpēc vēlējos izstādē parādīt tos vēsturiskos ģeodēziskos instrumentus, ar kuriem strādājuši kara topogrāfi,” stāsta R. Vāvers.

Pēc PSRS okupācijas Latvijas militārā kartogrāfija tika atjaunota 1991. gada sākumā, kad tika izveidots Latvijas Republikas Ministru Padomes Ģeoloģijas, ģeodēzijas un kartogrāfijas departaments. Tā uzdevums bija pārņemt visus Latvijas Republikai piederīgos ģeoloģiskos, ģeodēziskos, fotogrammetriskos un kartogrāfiskos fondus no PSRS Aizsardzības ministrijas, Galvenās ģeodēzijas un kartogrāfijas pārvaldes un citām okupācijas varas iestādēm. Līdz ar šī uzdevuma veikšanu visi dati, izņemot ģeoloģiju, tika nodoti Aizsardzības ministrijā izveidotajam Ģeodēzijas un kartogrāfijas departamentam.

Image
kartes
Foto: Kristians Luhaers

Savukārt no 1993. gada valsts civilo un militāro karšu sagatavošanu uzticēja Valsts zemes dienestam, taču no 2006. gada Valsts zemes dienesta funkcijas un uzdevumus ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā pārņēma Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā.  Kā stāsta aģentūras direktora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos Valdis Bērziņš, šajā ceļā daudz palīdzējuši ārzemju kolēģi no ASV, Lielbritānijas, Čehijas, Zviedrijas, Dānijas, Polijas, arī Lietuvas un Igaunijas.

“Izstādē var apskatīt dažus pieturas punktus šai ceļā – neatkarīgās Latvijas militārās topogrāfiskās kartes dažādos mērogos, tai skaitā vienu no pirmajām Ādažu militārā poligona kartēm, pašu svarīgāko militāro karti – topogrāfisko karti mērogā 1:50 000, Kopējo operāciju karti. Šī patiesībā ir unikāla iespēja, jo šādas kartes ikdienā civilie iedzīvotāji nemaz nevar apskatīt,” saka V. Bērziņš.

Viņš papildina, ka tāpat izstādē aplūkojama Latvijas satelītkarte mērogā 1:50 000, kas gan karavīram nav noderīga, taču šī karte bija ļoti nozīmīgs pieturas punkts militārās kartogrāfijas ceļā, jo tā bija pirmā šāda mēroga digitālā valsts karte un, pie tās strādājot, sāka veidoties jauna, moderna valsts kartogrāfijas ražotne sistēma.

Izstāde “Latvijas militārā kartogrāfija” tapusi Valsts pētījumu programmas "Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību" ietvaros. Tās dizainu veidojusi Tatjana Raičiņeca, bet iekārtojumu – Ainārs Egle un Jevgenijs Sisojevs. Izstādes projekta vadītāja ir Kristīne Liniņa.

Kā stāsta R. Vāvers, pašlaik top arī grāmata par Latvijas militārās kartogrāfijas vēsturi, ko veido autoru kolektīvs, ieskaitot Reini pašu. Grāmatas izdevējs ir Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, kas ir vadošā iestāde Latvijā valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā.

V. Bērziņš piebilst, ka grāmatā tiks apskatīta militāro karšu vēsture, sākot ar 1919. gadu līdz pat mūsdienām. “Par pirmskara periodu raksta R. Vāvers un arī atvaļināts pulkvedis Vilnis Zvaigzne, bet par jaunākajiem laikiem raksta aģentūras darbinieki, ieskaitot mani pašu. Tik plašs skatījums uz militāro karšu vēsturi Latvijā grāmatas formātā tiek apkopots pirmo reizi, tāpēc darbs ir ietilpīgs un tam jāpieiet ļoti atbildīgi,” stāsta V. Bērziņš.

Portāls “Sargs.lv” jau rakstīja, ka izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atklāta 21. februārī, un pasākumu apmeklēja arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks.  Apmeklētājiem tā bez maksas būs apskatāma līdz pat šī gada 30. decembrim.

Taču jāņem vērā, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka saistībā ar vīrusa “COVID-19” ierobežošanas pasākumiem apmeklētājiem līdz 14. aprīlim ir slēgta.

Dalies ar šo ziņu