Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu atzinīgi vērtē Libānas valdības "nozīmīgo lēmumu" strādāt pie kaujinieku grupējuma "Hizbollah" atbruņošanas līdz gada beigām, norādot, ka tas varētu novest pie Izraēlas karaspēka izvešanas no valsts, teikts Netanjahu biroja izplatītajā paziņojumā.
Ja Libāna veiks nepieciešamos pasākumus "Hizbollah" atbruņošanai, tad Izraēla atbildēs ar pretpasākumiem, cita starpā arī pakāpeniski samazinot Izraēlas militāro klātbūtni Libānas dienvidos, norādīja premjers.
Kopš Izraēlas un "Hizbollah" karš novembrī beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar ASV starpniecību, "Hizbollah" pārstāvji paziņojuši, ka grupējums neapspriedīs savu atbruņošanos, kamēr Izraēla neatkāpsies no pieciem tās kontrolētajiem kalniem Libānā un nepārtrauks teju katru dienu īstenotos gaisa uzlidojumus.
To gaitā nogalināti vai ievainoti simtiem cilvēku, lielākoties "Hizbollah" biedri.
"Hizbollah" vadība sola neatbruņoties un apgalvo, ka valsts valdības lēmums līdz gada beigām atņemt grupējuma ieročus kalpo Izraēlas interesēm.
Izraēla apsūdz "Hizbollah", ka tas cenšas atjaunot savas militārās spējas, bet Izraēlas armija paziņojusi, ka piecas vietas Libānā nodrošina novērošanas punktus vai atrodas pretī kopienām Izraēlas ziemeļos, no kurām kara laikā tika pārvietoti aptuveni 60 000 izraēliešu.
Kopš kara beigām "Hizbollah" ir atvilkusi lielāko daļu savu kaujinieku un ieroču no teritorijas uz dienvidiem no Litani upes gar robežu ar Izraēlu.
Uguns pārtraukšanas līgumā nav skaidri noteikts, kā būtu jārīkojas ar "Hizbollah" ieročiem un militārajiem objektiem uz ziemeļiem no Litani upes, un tajā teikts, ka Libānas iestādēm būtu jādemontē nesankcionētie objekti, sākot ar teritoriju uz dienvidiem no upes.
"Hizbollah" apgalvo, ka vienošanās attiecas tikai uz teritoriju uz dienvidiem no Litani, savukārt Izraēla un ASV apgalvo, ka tā paredz grupējuma atbruņošanu visā Libānā.
