Krievijas izraisītā kara apskats – 4. augusts

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Institute for the Study of War
Iznīcināts krievu okupantu tanks
Foto: Iznīcināts krievu okupantu tanks Foto: EPA/Scanpix

Ukraina, visticamāk, pārņem stratēģisko iniciatīvu un piespiež Krieviju pārdalīt spēkus un mainīt prioritātes, reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukuma operācijām. Krievijas spēki arvien vairāk pārvieto personālu un ekipējumu uz Hersonas un Rietumu Zaporižjes apgabaliem uz to centienu rēķina, kas vērsti uz Slovjanskas un Siverskas ieņemšanu, no kuriem tie, šķiet, ir atteikušies, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).

Krievijas spēki arī pārvieto militāro aprīkojumu - jo īpaši artilēriju un aviāciju - uz Krimu no citām Ukrainas vietām. Krievijas spēki jau iepriekš ir atteikušies no uzbrukuma operācijām Harkivas pilsētā un dienvidu asī, lai par prioritāti izvirzītu Luhanskas apgabala ieņemšanu. Šķiet, ka Krievijas spēki šajā gadījumā reaģē uz Ukrainas pretuzbrukuma draudiem Hersonas apgabalā, nevis apzināti izvēlas mērķus, uz kuriem koncentrēt savus centienus. Pat pēc tam, kad Ukrainas spēki kara sākumā atvairīja Krievijas mēģinājumu ieņemt Kijivu, krievi varēja brīvi izvēlēties, vai koncentrēt savas operācijas austrumos. Ukrainas gatavošanās pretuzbrukumam Hersonā un sākotnējās operācijas šajā pretuzbrukumā apvienojumā ar Krievijas spēku dramatisko vājināšanos kopumā, šķiet, ļauj Ukrainai pirmo reizi sākt aktīvi veidot kara gaitu.

Dilemas nopietnība, ar ko saskaras Krievijas virspavēlniecība, visticamāk, ir atkarīga no Ukrainas spējas uzturēt nozīmīgas pretuzbrukuma operācijas vairākos virzienos vienlaikus. Ja Ukraina spēs izdarīt spēcīgu spiedienu ap Izjumu, turpinot pretuzbrukumu Hersonā, tad Krievijas spēki sāks saskarties ar ļoti sarežģītu izvēli. Tiem, visticamāk, nāksies izlemt vai nu atteikties no savām rietumu pozīcijām ap Izjumu par labu sauszemes sakaru līniju (GLOC) aizsardzībai tālāk uz ziemeļiem un austrumiem, vai arī iesaistīt vairāk personāla un tehnikas, lai mēģinātu noturēt pašreizējo frontes līniju. Tomēr šādiem spēkiem būtu jānāk no citām uzbrukuma frontēm, tādējādi samazinot citus Krievijas ieguvumus.

Krievijas spēki 4. augustā mēģināja virzīties uz ziemeļrietumiem no Izjumas. 4. augustā Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks veicis neveiksmīgu uzbrukumu virzienā no Bairakas uz Husarivku, aptuveni 35 km uz ziemeļrietumiem no Izjumas. 4. augustā Krievijas spēki, visticamāk, turpina mēģinājumus iekļūt dziļāk Harkovas apgabalā, bet, visticamāk, šajā centienā nespēs iegūt ievērojamu teritoriju.

Ukrainas spēki, visticamāk, izmantoja Krievijas spēku pārvietošanu prom no Slovjanskas ass un 4. augustā veica lokālus pretuzbrukumus, lai atgūtu teritorijas uz dienvidrietumiem no Izjumas un uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas. Ukrainas Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Oleksijs Gromovs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir pavirzījušies uz priekšu Dmitrivkā, Mazanivkā un Suļihivkā. Ukrainas 93. brigāde papildus paziņoja, ka tās karaspēks atkarojis Dibrovni, kas atrodas 20km uz dienvidrietumiem no Izjumas. O. Gromovs norādīja, ka Ukrainas karaspēks atbrīvojis Mazanivku un Dmitrivku, kas atrodas aptuveni 20km uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas gar Harkivas-Doņeckas apgabala robežu.

Image
Krievijas izraisītā kara situācija – 4. augusts
Krievijas izraisītā kara situācija – 4. augusts George Barros, Kateryna Stepanenko, Noel Mikkelsen and Daniel Mealie/Institute for the Study of War and AEI’s Critical Threats Project

Krievijas spēki 4. augustā neveica apstiprinātus sauszemes uzbrukumus Siverskas apgabalā, taču turpināja gaisa un artilērijas triecienus Siverskas pilsētai un tās apkārtnei.

Krievijas spēki 4. augustā turpināja kaujas uz ziemeļaustrumiem un dienvidiem no Bahmutas. Gromovs apstiprināja, ka Ukrainas karaspēks ir atkāpies no pozīcijām Semihirjā un Dolomitnē Kodema virzienā. Ukrainas Ģenerālštābs piebilda, ka Krievijas spēki cīnās arī ap Travņevu, Semihirju un Veršinu, kas atrodas 20 km uz dienvidaustrumiem no Bahmutas.

O. Gromovs apstiprināja, ka Ukrainas karaspēks 30. jūlijā atkāpās no Butivkas ogļraktuves un ieņēma jaunas pozīcijas uz dienvidiem no Avdijivkas. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki neveiksmīgi mēģināja virzīties uz Piskiem no Vesles. Dažādi Krievijas avoti, tostarp pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas (DNR) 11. pulks, apgalvoja, ka Krievijas un DNR spēki ir pilnībā pārņēmuši Piskas kontroli, taču šis apgalvojums ir maz ticams, ņemot vērā, ka Ukrainas avoti liecina, ka Krievijas spēki joprojām veic uzbrukumus un artilērijas triecienus Piskai no vairākiem virzieniem. Krievijas spēki arī, kā ziņots, veica neveiksmīgu uzbrukumu uz ziemeļrietumiem no Doņeckas pilsētas Marinkas apkaimē.

Krievijas spēki 3. un 4. augustā uzsāka neveiksmīgus uzbrukumus Ukrainas pozīcijām pie Inhulecas upes. Ukrainas militārās amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki nesekmīgi uzbruka Bilohirkas, Lozoves un Andrijivkas un Bila Kriņicas virzienā. Krievijas spēki turpināja apšaudīt vairāk nekā 25 apdzīvotas vietas gar Hersonas apgabala administratīvo robežu, izšāva 60 raķetes uz Nikopoli, izmantojot "Grad" un neveiksmīgi izšāva pretkuģa raķeti "Onyx" Odesas apgabalā, kas eksplodēja gaisā.

Ukrainas spēki turpināja uzbrukt Krievijas apgādes līnijām, pozīcijām un militārajām bāzēm Hersonas apgabalā. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas aviācija uzbrukusi divām Krievijas pozīcijām Blahodatnes un Pravdiņas apvidū, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas. Ukrainas spēki, kā ziņots, arī iznīcinājuši Krievijas 22. armijas korpusa komandpunktu Čornobaivkā, kas arī atrodas uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas. Hersonas apgabala administrācijas vadītāja padomnieks Serhijs Hlans ziņoja arī par sprādzieniem Krievijas munīcijas noliktavā Novaja Majačkā, taču neprecizēja, vai Ukrainas spēki uzbruka noliktavai. Sociālo mediju lietotāji ziņoja, ka bijuši liecinieki sprādzieniem pie Antonivskas dzelzceļa tilta, taču nav skaidrs, vai Ukrainas spēki 3. augustā mēģināja uzbrukt tiltam.

Krievijas militārās iestādes turpināja veikt pasākumus, lai kompensētu personāla zaudējumus Ukrainā. Ukrainas Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Oleksijs Gromovs 4. augustā ziņoja, ka Krievijas spēki veido papildu rezerves, lai papildinātu vienības, kas cietušas zaudējumus Ukrainā, norādot, ka Krievijas militārās amatpersonas apsver iespēju pārvietot Krievijas karaspēku no Sīrijas, lai papildinātu armijas sastāvu. Gromovs arī ziņoja, ka Krievijas vadība gatavo likumdošanas izmaiņas, kas aizliedz karavīru atvaļināšanu, ja tiek izsludināts karastāvoklis, lai apturētu militārā personāla aizplūšanu. Gromovs piebilda, ka Krievijas militārajās iestādēs trūkst kadetu, un ir "zems aktivitātes līmenis", kas paraksta militāros līgumus.

Krievijas federālie subjekti turpināja veidot papildu brīvprātīgo bataljonus, lai tos nosūtītu uz Ukrainu. Karēlijas Sociālās aizsardzības ministrija paziņoja par kārtību, kādā "Ladogas" un "Oņegas" vienību brīvprātīgie saņems solīto 100 000 rubļu (aptuveni 1612 eiro) pabalstu, iestājoties dienestā. 27. jūnijā Petrozavodskas militārais komisārs Vladimirs Kudriks paziņoja, ka Karēlijas Republika veidos "Ladogas" un "Oņegas" vienības ar vairāk nekā 300 brīvprātīgajiem, lai tos nosūtītu uz Ukrainu. Pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas (LNR) vadītājs Leonīds Pasečņiks paziņoja, ka "tuvākajās dienās" no mācību poligona Gudermesā, Čečenijā, uz Donbasu tiks nosūtīti 200 brīvprātīgie no Krievijas Speciālo spēku universitātes, kuri izgājuši apmācību Čečenijā.

Krievijas varas iestādes turpināja radīt apstākļus Krievijas ilgtermiņa kontrolei pār okupētajām teritorijām Ukrainā. Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) 4. augustā ziņoja, ka Krievijas Būvniecības un mājokļu un komunālo lietu ministrija publicējusi dokumentu "Mariupoles pilsētas attīstības ģenerālplāna koncepcija". Ziņojumā teikts, ka Krievijas okupācijas iestādes plāno pilnībā integrēt Mariupoli Doņeckas Tautas Republikā (DNR) ar perspektīvu pievienoties Krievijai un ka ministrija plāno atjaunot transporta un sociālo infrastruktūru "tuvāko gadu laikā." Ziņojumā prognozēts, ka Mariupoles iedzīvotāju skaits līdz 2025. gadam pieaugs līdz 200 000. Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tās iedzīvotāju skaits bija aptuveni 500 000.

Okupēto teritoriju iedzīvotāji 4. augustā turpināja pretoties Krievijas okupācijas centieniem. Ukrainas Iekšlietu ministrijas padomnieks Vadims Deņisenko ziņoja, ka Krievijas okupācijas amatpersonām ir grūti atrast brīvprātīgos, lai izveidotu standarta vēlēšanu komisijas 15 cilvēku sastāvā, un tā vietā Hersonas pilsētā izveidoja komisiju 7 cilvēku sastāvā. Iepriekšējās Hersonas apgabala vēlēšanās bija 10 000 komisiju, savukārt Krievijas amatpersonas plāno izveidot tikai 1 500 komisiju, no kurām lielākā daļa tiks inscenēta TV propagandas pasākumu vajadzībām.

Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka Krievijas spēki nelikumīgi sagrābj uzņēmumus Hersonas pilsētā un ka ukraiņu darbinieki atsakās strādāt Krievijas kontrolētajos uzņēmumos. 3. augustā Hersonas apgabala administrācijas vadītājs Dmitrijs Butrijs ziņoja, ka Krievijas varas iestādes nolaupījušas Hornostaivas kopienas vadītāju Dmitro Ljahno un vietējo brīvprātīgo Oleksandru Slisarenko par to, ka viņi esot atteikušies sadarboties ar okupācijas amatpersonām Hersonas apgabalā.

Dalies ar šo ziņu