Latvijas karavīru kontingenta komandieris Kosovā: Situācija ir stabilizējusies, taču riski pastāv

Konfliktu zonas
Sargs.lv
ASV karavīri KFOR ietvaros uzrauga situāciju Kosovā
Foto: ASV karavīri KFOR ietvaros uzrauga situāciju Kosovā Foto: Reuters/Scanpix

Svētdienas vakarā sociālo mediju vietnēs parādījās vairāki attēli un video, kur simtiem Kosovas ziemeļos dzīvojošo etnisko serbu ar kravas automašīnām un citu smago tehniku bloķēja ceļus uz robežas ar Serbiju. Tāpat nenoskaidrotas personas raidīja šāvienus uz Kosovas policistiem. Kā zināms, tad Kosovā šobrīd atrodas arī Latvijas karavīru kontingents, kuri tur ieradušies KFOR miera uzturēšanas misijā. Portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja KFOR 2022. gada pirmās rotācijas Latvijas kontingenta komandieri pulkvežleitnantu Mārtiņu Buču, lai noskaidrotu vairāk par situācijas saasinājumu Kosovā.

Pašreizējā krīze uz robežas varētu būt saistīta ar Kosovas iestāžu mēģinājumiem neatzīt serbu dokumentus un pārtraukt serbu minoritātes izmantoto automašīnu numura zīmju lietošanu.

“Šobrīd situācija ir nomierinājusies, un ceļu blokādes ir noņemtas. Situācija ziemeļu daļā visu laiku tiek uzturēta saspīlēta, un vajag tikai iemeslu, lai spriedzi paaugstinātu, bet parasti tas tiek veidots tieši politiskajā līmenī,” atzina pulkvežleitnants Mārtiņš Bučs.

KFOR Latvijas kontingenta komandieris stāstīja, ka brīdī, kad Latvijas kontingents ieradās, tad viens no izaicinājumiem bija vietējās vēlēšanas, kur potenciāli varēja būt situācijas saasinājumi, taču tās noritēja bez incidentiem.  Lai arī nu jau situācija ir norimusi, tomēr var teikt, ka šobrīd šīs situācijas saasinājums ir iesaldēts uz mēnesi, kura laikā norisināsies sarunas par situācijas atrisināšanu. Ja sarunu ceļā neizdosies rast risinājumu, tad pēc noteiktā laika situācija var eskalēties, kas radīs papildus izaicinājumus arī KFOR misijas pārstāvjiem.

“Mūsu karavīri nenodrošina robežu apsardzi, to dara Kosovas robežas policija, taču KFOR ir integrēti aizsardzības struktūrā un veic patruļas robežas zonā. Tāpat KFOR manevru bataljonā ir jāsadala atbildība starp valstīm, kura nodrošina ātrās reaģēšanas vienības attiecīgajā mēnesī. Jūlijs bija Latvijas atbildībā, tāpēc arī mēs bijām gatavi atbilstoši rīkoties, ja situācija saasinās, un ir nepieciešams mūsu atbalsts,” atzina M. Bučs.

Taujāts par Latvijas karavīru gatavību un motivāciju, M. Bučs skaidroja, ka karavīri ir augsti motivēti un jau ilgstoši tikuši apmācīti un integrēti aizsardzības sistēmā, tāpēc viņi ir gatavi reaģēt arī uz dažādiem izaicinājumiem. Šīs nedēļas beigās pirmā 2022. gada rotācija pēc sešu mēnešu dienesta dosies atpakaļ uz Latviju, tāpēc potenciāli izaicinājumi varētu sagaidīt nākamo rotācija, taču šobrīd par to ir pāragri spriest, jo nav zināms kā situācija atrisināsies politiskajā līmenī.

 

NATO Kosovas spēki (KFOR) svētdien paziņoja, ka ir gatavi iejaukties, ja pēc iespējamiem konfliktiem pie Serbijas robežas tiks apdraudēta stabilitāte Kosovas ziemeļu pašvaldībās.

"Vispārējā drošības situācija Kosovas ziemeļu pašvaldībās ir saspringta. NATO vadītā KFOR misija cieši uzrauga un ir gatava iejaukties, ja stabilitāte tiks apdraudēta, saskaņā ar tās mandātu, kas izriet no ANO Drošības padomes 1999. gada rezolūcijas Nr. 1244," teikts paziņojumā.

Kosova, kurā pārsvarā dzīvo albāņi, 1999. gadā atdalījās no Serbijas un 2008. gadā pasludināja savu neatkarību. Kosovu ir atzinušas vairāk nekā 100 valstis, tostarp ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, Vācija, Turcija un Latvija. Serbija to nav atzinusi un turpina pretendēt uz šo teritoriju.

Dalies ar šo ziņu