Kremlis, visticamāk, deva rīkojumu Krievijas "federālajiem subjektiem" (reģioniem) veidot brīvprātīgo bataljonus, lai atbalstītu Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijas kara korespondents un militārais blogeris Maksims Fomins paziņoja, ka Krievijā ir sākusies "brīvprātīgo mobilizācija", kuras ietvaros katram reģionam ir jāizveido vismaz viens brīvprātīgo bataljons. Termins "brīvprātīgo mobilizācija", visticamāk, nozīmē, ka Kremlis deva rīkojumu 85 "federālajiem subjektiem" (reģioniem, tostarp okupētajai Sevastopolei un Krimai) vervēt un finansiāli stimulēt brīvprātīgos, lai tie veidotu jaunus bataljonus, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Krievijas plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka reģionu amatpersonas rekrutē vīriešus vecumā līdz 50 gadiem (vai 60 gadiem atsevišķām militārajām specialitātēm) uz sešu mēnešu līgumiem un piedāvā algu vidēji 220 000-350 000 rubļu mēnesī (aptuveni 3750-6000 eiro). Atsevišķi reģioni piedāvā tūlītēju iesaukšanas prēmiju, kas vidēji ir 200 000 rubļu (aptuveni 3400 eiro). Krievijas plašsaziņas līdzekļi jau jūnija beigās un jūlija sākumā ir apstiprinājuši brīvprātīgo bataljonu izveidi vai izvietošanu Kurskā, Primorskas apgabalā, Baškortostānas Republikā, Čuvašijas Republikā, Čečenijā, Tatarstānas Republikā, Maskavas pilsētā, Permas, Ņižņijnovgorodas un Orenburgas apgabalā. 7. jūlijā arī Tjumeņas apgabala amatpersonas paziņoja par brīvprātīgo vienību izveidi.
Brīvprātīgo bataljoni līdz augusta beigām varētu radīt aptuveni 34 000 jaunu karavīru, ja katrs federālais subjekts izveidos vismaz vienu militāro vienību ar 400 karavīriem. Daži Krievijas ziņojumi un dokumenti liecina, ka Kremlis cenšas savervēt aptuveni 400 karavīru katrā bataljonā, kuri pirms nosūtīšanas uz Ukrainu saņems mēnesi ilgu apmācību. Vīru skaits var atšķirties, jo daži federālie subjekti, piemēram, Tatarstānas Republika un Čečenija, veido attiecīgi divus un četrus brīvprātīgo bataljonus. Iespējams, ka daži federālie subjekti var aizkavēt bataljonu izveidi vai nepiedalīties to veidošanā, un Volgogradas amatpersonas, kā ziņots, klusē par jauno vienību veidošanu. Jaunizveidotie bataljoni pašlaik dodas uz poligoniem un, visticamāk, līdz augusta beigām pabeigs mēnesi ilgās mācības, taču tik īsā laikā tie nebūs pilnā kaujas gatavībā.
Krievijas militārie blogeri 12. jūlijā kritizēja Krievijas armiju par Irānas bezpilota lidaparātu sagādi, vienlaikus nerisinot komandvadības problēmas, kas nopietnāk ierobežo Krievijas artilērijas efektivitāti. Krievijas Telegram kanāls "Rybar" 12. jūlijā apgalvoja, ka Krievijas pieprasījumi un apstiprinājums artilērijas apšaudei iet cauri sarežģītai vadības ķēdei, kā rezultātā starp Krievijas sauszemes spēku artilērijas apšaudes pieprasīšanu, Krievijas mērķēšanu un faktisko triecienu veikšanu ir nokavēta no vairākām stundām līdz pat vairākām dienām. "Rybar" apgalvoja, ka Krievijas spēki Sīrijā spēja saīsināt laiku no mērķēšanas līdz trieciena veikšanai līdz mazāk nekā stundai. Krievijas militārais blogeris "Voyennyi Osvedomitel'" apgalvoja, ka Krievijas spēki bija saskārušies ar tādu pašu pārcentralizētu komandvadību Pirmā Čečenijas kara laikā, kad Krievijas sauszemes spēku nespēja pieprasīt artilērijas atbalstu kavēja reakciju uz ienaidnieka uzbrukumiem. Militārais blogeris "Yuzhnyi Veter" apgalvoja, ka Ukrainas artilērijas spēku reaģēšanas laiks ir mazāks par 40 sekundēm.
Krievijas spēki turpināja artilērijas un gaisa triecienus, kā arī ierobežotus sauszemes uzbrukumus, taču 13. jūlijā viņiem neizdevās ieņemt teritoriju uz ziemeļiem un austrumiem no Slovjanskas. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas karaspēka virzīšanos uz Ivanivku, Doļinu un Dovhenke uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas, netālu no šosejas E40. Krievijas spēki uzbruka Slovjanskas-Limanas dzelzceļa un autoceļu tiltiem netālu no Raihorodokas uz ziemeļaustrumiem no Slovjanskas. Krievijas kaujas kadros, šķiet, redzams, ka vismaz viens no diviem tiltiem ir iznīcināts. Nav skaidrs, vai Krievijas spēki līdz šai publikācijai pilnībā iznīcināja abus tiltus. Šie tilti, ja tie būtu neskarti, būtu ļāvuši Krievijas spēkiem virzīties uz Slovjansku no ziemeļaustrumiem, kā arī no ziemeļiem un ziemeļrietumiem. To iznīcināšana liecinātu par to, ka krievi ir atteikušies no šādas virzības idejas neskaidru iemeslu dēļ. Iespējams, ka Krievijas spēki šos tiltus varētu iznīcināt, lai neļautu Ukrainas spēkiem izmantot tos pretuzbrukuma veikšanai Limanā, taču šāds lēmums uz ass, kas ir pašreizējā Krievijas bruņoto spēku galvenā uzbrukuma operācija Ukrainā, ir apšaubāms. . Krievijas spēki turpināja apšaudīt rajonus uz ziemeļrietumiem un ziemeļaustrumiem no Slovjanskas, tostarp Doļinu, Krasnopiliju un Doņecku.
Krievijas spēki turpināja artilērijas triecienus pie Siverskas, bet 13. jūlijā nemēģināja veikt sauszemes uzbrukumus šajā rajonā. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki apšaudīja Siversku, Serebrjanku un Ivano-Darivku, un veica gaisa triecienus Verhnokamjanske un Spirnē. Pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas (LNR) iekšlietu ministra palīgs Vitālijs Kiseļovs apstiprināja Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas vērtējumu, ka Krievijas spēki plāno ieņemt Siversku tuvākās nedēļas laikā, kas varētu liecināt, ka tāds patiešām ir Krievijas nodoms, lai gan Kiseļovs nav oficiāls un uzticams Krievijas militāro operāciju pārstāvis. Turpretī Krievijas militārais korespondents Boriss Rožins apgalvoja, ka pie Serebjankas uz ziemeļaustrumiem no Siverskas notiek kaujas un ka Krievijas spēki plāno apiet Siversku no ziemeļiem.
Krievijas spēki 13. jūlijā veica neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus uz austrumiem no Bahmutas. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas sauszemes uzbrukumus virzienā uz Jakolivku uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas un uz Vesela Doļinu un Veršinu uz dienvidaustrumiem. Ukrainas spēki arī piespieda Krievijas izlūkošanas grupu atkāpties pie Pokrovskas.
Krievijas spēki 13. jūlijā turpināja apšaudīt Ukrainas dzelzceļa tīklus Austrumu asī. Krievijas spēki apšaudīja Raiski, kas atrodas gar Ukrainas dzelzceļu, kurš savieno Kramatorsku, Časiv Jar un Bahmutu ar centrālo Ukrainu. Krievijas spēki, kā ziņots, apšaudīja Stupkas dzelzceļa staciju Bahmutas ziemeļu nomalē. Krievijas spēki, visticamāk, plāno pārtraukt Ukrainas dzelzceļa tīklu darbību, lai radītu apstākļus iespējamam uzbrukumam Slovjanskā un Kramatorskā.
Krievijas spēki 13. jūlijā turpināja apšaudīt Ukrainas pozīcijas uz rietumiem no Doņeckas pilsētas. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpināja apšaudīt, taču ar mazāku intensitāti nekā parasti. Krievijas spēki arī veica gaisa triecienus Avdijivkai, Kamjankai un Novomihaiļivkai.
Krievijas spēki 13. jūlijā turpināja veikt ierobežotus un neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus uz ziemeļrietumiem no Harkivas pilsētas. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja vēl vienu Krievijas uzbrukumu Dementijivkai, un norādīja, ka Rietumu un Austrumu militāro apgabalu vienības turpina uzturēt aizsardzības pozīcijas uz Harkivas pilsētas ass. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas spēki neitralizējuši Ukrainas sabotāžas un izlūkošanas grupu Dementijivkas apkaimē, taču "ISW" nevar neatkarīgi pārbaudīt, vai Krievijas spēki atguva teritoriju Dementijivkas apkaimē. Ukrainas Ģenerālštābs arī paziņoja, ka Krievijas helikopteri veikuši uzlidojumu Petrivkai un Verhnij Saltivai, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Harkivas pilsētas. Krievijas spēki turpināja apšaudīt Harkivas pilsētu un apdzīvotās vietas uz ziemeļaustrumiem, ziemeļrietumiem un dienvidaustrumiem no pilsētas.
Hersonas apgabala administrācija ziņoja, ka vietējie iedzīvotāji novērojuši, ka Krievijas spēki nostiprinājuši Antonivas tiltu pār Dņepras upi uz austrumiem no Hersonas pilsētas, kas varētu liecināt par Krievijas gatavošanos Ukrainas pretuzbrukumiem līdz pat Hersonas pilsētai. Ģeolokācijas kadros redzams, ka Krievijas spēki Melitopolē izvietojuši taktiskās ballistiskās raķešu sistēmas "Tochka-U", kas, kā ziņots, ir atbilde uz Ukrainas triecienu skaita palielināšanos okupētajās teritorijās.
Ukrainas spēki 12. un 13. jūlijā turpināja uzbrukt Krievijas munīcijas noliktavām gar Krievijas sauszemes sakaru līnijām (GLOC) uz T2207 šosejas. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas lidmašīnas uzbruka Krievijas munīcijas noliktavai Novopetrivkā (netālu no Hersonas-Dņipropetrovskas apgabala robežas) un veica raķešu triecienus Krievijas armijas koncentrācijas punktam Čkalovā (aptuveni 65 km uz ziemeļaustrumiem no Hersonas pilsētas).
Krievijas spēki turpināja apšaudīt Ukrainas pozīcijas gar Hersonas-Mikolaivas un Hersonas-Dņipropetrovskas apgabala robežām un apdzīvotās vietas Zaporižjes apgabala frontes līnijā. Krievijas spēki ziņoja par raķešu triecieniem rūpniecības objektam Zaporižjes pilsētā, fermai Odesas apgabalā un sociālajai infrastruktūrai Bereznhuvatskas rajonā Nikolajevas apgabalā. Dņepropetrovskas apgabala administrācijas vadītājs Dmitrijs Rezņičenko arī ziņoja, ka Krievijas MLRS uzbrukušas Nikopolei, Červonohrihorivkai un Mirovei, kas atrodas Kahovskas ūdenskrātuves ziemeļu pusē.
Krievijas spēki 13. jūlijā turpināja rekrutēt un veidot papildu reģionālos brīvprātīgo bataljonus visā Krievijā. Kazaņas reģionālais ziņu portāls "Biznes Online" ziņoja, ka Tatarstānas Republika izveidoja un nosūtīja brīvprātīgo bataljonu "Alga" uz mēnesi ilgu apmācību programmu pirms tā iesaistīšanas karā Ukrainā. Tatarstānas Republika kopumā nosūtīs divus brīvprātīgo bataljonus un maksās karavīriem 2000 rubļu (aptuveni 34 eiro) dienā papildus vienreizējai 260 000 rubļu (aptuveni 4450 eiro) piemaksai par iesaukšanu. Tiek ziņots, ka Krievijas Aizsardzības ministrija maksās karavīriem 170 000 rubļu (aptuveni 2900 eiro) lielu mēnešalgu. "Biznes Online" lēš, ka katrā bataljonā būs vairāk nekā 400 karavīru, un ziņo, ka 300 līdz 350 vīru jau ir izturējuši atlasi uz otro brīvprātīgo bataljonu "Timer". Krievijas opozīcijas izdevums "Meduza" ziņoja, ka Maskavas amatpersonas 1. jūlijā uzsāka rekrutēšanu jaunizveidotajā "Sobjanskij polk" pulkā un piedāvā brīvprātīgajiem vairāk nekā 200 000 rubļu mēnesī (aptuveni 3400 eiro) no Maskavas pilsētas budžeta. "Meduza" atzīmēja, ka no 13. jūlija "Sobjanskij polk" pārsvarā ir reģistrējušies vīrieši no citiem reģioniem, nevis no Maskavas pilsētas. "Meduza" paziņoja, ka bijušais pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas (DNR) milicijas komandieris Romāns Visockis ir viens no "Sobjanskij Polk" vervētājiem, taču nav skaidrs, vai pulks tiks apvienots ar DNR spēkiem. Ukrainas Konfliktu izlūkošanas grupa (CIT) ieguva dokumentu, kurā teikts, ka Krasnojarskas novads piešķīris 120 miljonus rubļu (aptuveni divus miljonus eiro) 400 karavīru vervēšanai no reģiona.
Krievijas spēki turpina saskarties ar dezertēšanas un morāles problēmām. Ukrainas Zaporižjes apgabala militārā pārvalde ziņoja, ka aptuveni 60 Krievijas karavīri dezertējuši, baidoties no Ukrainas artilērijas triecieniem Zaporižjes apgabalā, un norādīja, ka Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) meklē dezertierus okupētajās apdzīvotajās vietās reģionā. 13. jūlijā Krievijas izdevums "Baza" ziņoja, ka nezināms vīrietis iemeta divus Molotova kokteiļus militārajā rekrutēšanas centrā Mozaiskā, Maskavas apgabalā.
Krievijas okupācijas iestādes palielina finansiālos atvieglojumus Krievijas civiliedzīvotājiem, kas strādā okupācijas pārvaldēs Hersonas un Zaporižjes apgabalos. Ukrainas pretošanās centrs 13. jūlijā ziņoja, ka Krievijas varas iestādes tagad atzīst civiliedzīvotājus, kas izvietoti okupētajās teritorijās, par veterāniem, kas dod tiesības saņemt pensiju. Ziņojumā papildus tika norādīts, ka Krievijas okupācijas iestādes personāla trūkuma dēļ ieved uz Mariupoli Krievijas infrastruktūras darbiniekus. "ISW" šos apgalvojumus nevar neatkarīgi pārbaudīt. Tomēr, ja šis ziņojums ir patiess, tas norāda, ka Krievijas okupācijas iestādes saskaras ar pietiekami nopietnām problēmām, lai pieņemtu darbā civiliedzīvotājus okupētajā Dienvidukrainā.
Iespējams, Krievijas okupācijas iestādes rada apstākļus, lai okupētajās teritorijās piespiedu kārtā nogādātu ukraiņu bērnus uz Krimu. Ukrainas Hersonas apgabala administrācija ziņoja, ka Krievijas atbalstītā valdība okupētajā Hersonas apgabalā atvērs tikai 20 % no pieejamajām skolām mācību gadam, kas sāksies 2022. gada 1. septembrī, un ka okupācijas iestādes okupētajā Hersonā esošo skolu vietā ukraiņu bērnus izglītības ieguvei nogādās uz Nakimovska jūraskolu Sevastopolē, Krimā. Lai gan "ISW" nevar pārbaudīt šos apgalvojumus, bērnu šķiršana no vecākiem (visticamāk, piespiedu kārtā) ļautu Krievijas okupācijas iestādēm draudēt ar kaitējumu bērniem, ja vecāki nesadarbojas. Ziņojumā arī teikts, ka Krievijas atbalstītā valdība piespieda Hersonas apgabala skolotājus braukt uz Krimu, kas, visticamāk, vēl vairāk palielinātu civiliedzīvotāju pakļaušanos okupācijas valdībai Hersonā. Ukrainas pretošanās centrs arī ziņoja, ka Krievijas okupācijas iestādes Hersonas apgabalā apsver iespēju atkārtoti atlikt referendumu par pievienošanos Krievijai, jo vietējo iedzīvotāju sadarbības trūkums neļauj okupācijas iestādēm savākt pietiekami lielu atbalstu, lai uzsāktu referendumu.
