Krievijas izraisītā kara apskats – 10. jūlijs

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Institute for the Study of War
Krievu okupantu postījumi Harkivā
Foto: Krievu okupantu postījumi Harkivā Foto: V Madiyevskyy/Ukrinform/SIPA/Scanpix

Krievijas spēki 10. jūlijā veica ierobežotas uzbrukuma operācijas uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas pie Harkivas-Doņeckas apgabala robežas. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks veica neveiksmīgas izlūkošanas operācijas Doļinā un Mazanivkā, kas atrodas 20 km uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas. Krievijas spēki veica arī artilērijas triecienus uz dienvidaustrumiem no Izjumas un Barvinkoves apkārtnē. Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki koncentrē artilērijas uguni gar autoceļu E40 Izjuma-Slovjanska, lai nodrošinātu sauszemes sakaru līnijas (GLOC) caur Doņeckas apgabalu, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).

Krievijas spēki 10. jūlijā turpināja veikt artilērijas triecienus pie Siverskas, bet nemēģināja veikt sauszemes uzbrukumus šajā apgabalā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki koncentrē karaspēku Bilohorovkas apgabalā, visticamāk, lai nostiprinātu Luhanskas apgabala robežas kontroli un sagatavotos virzībai uz rietumiem. Krievijas spēki papildus Siverskai apšaudīja Grihorovku, Verhmokamjanu, Serebjankas, Bilohorovkas, Pereiznes, Vjemkas un Ivano-Darivkas rajonu.

Krievijas spēki pastiprināja artilērijas un raķešu triecienus uz rietumiem no Bahmutas, bet 10. jūlijā Bahmutas tuvumā neveica apstiprinātus sauszemes uzbrukumus. Krievijas spēki veica raķešu triecienu pret dzīvojamo rajonu Časivjarā 10 km uz rietumiem no Bahmutas gar autoceļu T0504. Krievijas spēki iepriekš 9. jūlijā apšaudīja dzelzceļa staciju Časivjarā, kas liek domāt, ka to mērķis ir transporta infrastruktūra Bahmutas apkārtnē. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki apšaudīja arī Kurdjumivku un Šumusu, kas atrodas 25 km uz dienvidrietumiem no Bahmutas. Krievijas spēki, visticamāk, cenšas izolēt Bahmutu no Ukrainas sakaru līnijām rietumu un dienvidu virzienā, atbalstot savus pašreizējos centienus pārtraukt Ukrainas sakaru līnijas gar Bahmutas šosejas E40 daļu.

Image
Krievijas izraisītā kara situācija – 10. jūlijs
Krievijas izraisītā kara situācija – 10. jūlijs George Barros, Kateryna Stepanenko, Noel Mikkelsen and Daniel Mealie/Institute for the Study of War and AEI’s Critical Threats Project

Krievijas spēki 10. jūlijā veica ierobežotu sauszemes uzbrukumu uz ziemeļiem no Doņeckas pilsētas. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks mēģinājis uzlabot savu taktisko pozīciju Novoseļivkas Druhā, aptuveni 25 km uz ziemeļiem no Doņeckas pilsētas. Krievijas spēki turpināja apšaudi gar frontes līniju Avdījivkas-Doņeckas pilsētas rajonā.

Krievijas spēki 10. jūlijā neveica sauszemes uzbrukumus uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas, tā vietā turpinot gaisa, artilērijas un raķešu triecienus Harkivas pilsētai un apkārtējām apdzīvotajām vietām. Krievijas spēki 10. jūlijā veica gaisa, artilērijas un raķešu triecienus arī gar Dienvidu asi. Krievijas spēki apšaudīja punktus Hersonas apgabala ziemeļrietumos un Mikolaivas apgabala austrumos, kā arī veica helikoptera "Ka-52" triecienu Plotņitskē, nelielai apmetnei Hersonas apgabalā netālu no Davidivas tilta. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība paziņoja, ka Krievijas spēki veica masveida raķešu triecienu ar pretgaisa raķetēm "S-300" pa sauszemes mērķiem Nikolajevas un Hersonas apgabalā. Pretgaisa raķešu izmantošana šādā veidā ir neefektīva, jo šādas raķetes nav plaši iznīcinošas un ir optimizētas trauslu lidmašīnu iznīcināšanai lidojumā, nevis sauszemes mērķu iznīcināšanai. Ziņojumi par to, ka Krievija izmanto raķetes "S-300" sauszemes uzbrukumā, ir zīmīgi arī tāpēc, ka ir ziņojumi un norādes par to, ka krieviem ir grūtības aizsargāties pret ukraiņu apkalpoto gaisa spēku operācijām un raķešu triecieniem Dienvidu ass rajonā. Lēmums šādos apstākļos izmantot raķetes "S-300" šajā gadījumā var liecināt par to, ka Krievijai trūkst raķešu zeme-zeme vai ka tai trūkst detaļu, kas nepieciešamas raķešu "gaiss-gaiss" vadības vai sakaru sistēmām.

Krievijas militārā vadība 10. jūlijā turpināja pastiprināt rekrutēšanas pasākumus, lai atbalstītu spēku palielināšanas centienus. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) ziņoja, ka privātie militārie uzņēmumi pastiprina vervēšanas pasākumus, lai kompensētu personāla zaudējumus. GUR norādīja, ka militārie uzņēmumi aktīvi vervē ieslodzītos, kas saskan ar iepriekšējiem ziņojumiem, ka"Wagner Group" vervē ieslodzītos no Sanktpēterburgas soda izciešanas kolonijām IK-7 "Jablonevka" un IK-6 "Obukhovo". GUR apgalvoja, ka tiek vervēti ieslodzītie neatkarīgi no viņu noziegumu rakstura apmaiņā pret pilnīgu amnestiju pēc soda izciešanas frontē.

Krievijas Primorskas apgabala gubernators Oļegs Kožemkajo 9. jūlijā paziņoja, ka Krievija veido brīvprātīgo jūras kājnieku bataljonu "Tigr", lai piedalītos kaujās Ukrainā. O. Kožemkajo sacīja, ka ne visiem brīvprātīgajiem ir iepriekšēja kaujas pieredze un ka pirms nosūtīšanas viņi izies 30 dienu apmācību. Sociālo mediju lietotāji atzīmēja, ka no kadriem ar bataljonu "Tigr" redzams, ka jauniesauktie ir vecāki par tradicionālo militāro vecumu un, visticamāk, ir 50-60 gadus veci. "ISW" jau iepriekš ziņoja, pieaugot profesionālo karavīru zaudējumiem, Krievijas militārā vadība turpinās veidot šādas ad hoc, apgabalu un reģionu brīvprātīgo vienības.

Dalies ar šo ziņu