Krievijas izraisītā kara apskats – 27. jūnijs

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Institute for the Study of War
Krievu okupantu iznīcinātais veikals Kremenčukā
Foto: Krievu okupantu iznīcinātais veikals Kremenčukā Foto: AFP/Scanpix

Krievijas raķešu trieciens 27. jūnijā trāpīja iepirkšanās centram Kremenčukas dzīvojamajā rajonā Poltavas apgabalā, nogalinot, iespējams, daudzus civiliedzīvotājus. Ukrainas avoti apgalvoja, ka trieciena laikā tirdzniecības centrā atradās vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju, un amatpersonas joprojām precizē bojāgājušo skaitu. Kremenčukas trieciens seko plašākam Krievijas raķešu triecienu pastiprinājumam pret Ukrainas infrastruktūru un civiliedzīvotāju mērķiem pēdējās dienās, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).

Ukrainas Iekšlietu ministrijas padomnieks Vadims Denisenko 26. jūnijā paziņoja, ka Krievijas spēki ir sākuši masveida un lielā mērā neselektīvo raķešu triecienu kampaņu pret Ukrainas pilsētām, kas sakrīt ar 27. jūnijā nenosauktas ASV aizsardzības amatpersonas izteikumiem, ka Krievijas spēki arvien vairāk paļaujas uz artilērijas un raķešu triecieniem, lai veicinātu operācijas Ukrainā.

Krievijas militārās iestādes turpina meklēt veidus, kā papildināt arvien vairāk izsīkušās spēku spējas, neizsludinot vispārēju mobilizāciju. Kāda vārdā nenosaukta augsta ranga ASV aizsardzības amatpersona 27. jūnijā paziņoja, ka Krievijas spēkiem, visticamāk, pietrūkst augstāko militāro spēku vadītāju un viņi vairāk paļaujas uz atvaļinātiem virsniekiem un rezervistiem, lai aizstātu virsnieku zaudējumus. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija līdzīgi ziņoja, ka Krievijas spēki, visticamāk, lielā mērā paļausies uz rezerves ešeloniem, proti, armijas rezervistiem un mobilizēto, taču "ISW" jau iepriekš ir vērtējis, ka šādas rezerves, visticamāk, nenodrošinās Krievijas spēkiem nozīmīgu spēku spēju atjaunošanu.

Krievijas bruņotie spēki 27. jūnijā guva nelielus panākumus uz dienvidrietumiem no Lisičanskas, bet vēl nav pilnībā pārrāvuši Ukrainas sauszemes sakaru līnijas (GLOC) uz pilsētu. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki veica daļēji veiksmīgu virzīšanos uz rietumiem no Vovčojarivkas virzienā uz autoceļu T1302. Krievijas spēki arī nostiprina pozīcijas Lisičanskas naftas pārstrādes rūpnīcas dienvidu teritorijā un uzturēja artilērijas uguni pret Ukrainas pozīcijām ap Lisičanskas eļļas apstrādes rūpnīcu. Tiek ziņots, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas uzbrukumus uz ziemeļiem no Pidlisnes, kas atrodas uz dienvidiem no Lisičanskas. Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs aicināja Lisičanskas iedzīvotājus evakuēties no pilsētas, norādot, ka Ukrainas spēki saglabā kontroli tikai pār daļu pilsētas. Krievijas Telegram kanāli turpina apgalvot, ka Krievijas spēki ir izveidojuši "uguns kontroli", kas, visticamāk, nozīmē sekmīgu Ukrainas pārvietošanās aizkavēšanu.

Image
Krievijas izraisītā kara situācija – 28. jūnijs
Krievijas izraisītā kara situācija – 27. jūnijs George Barros, Kateryna Stepanenko and Thomas Bergeron/Institute for the Study of War and AEI’s Critical Threats Project

Ukraiņu spēki 27. jūnijā turpināja pretoties Krievijas karaspēka virzībai uz T1302 uz austrumiem no Bahmutas. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki veica neveiksmīgus izlūkošanas mēģinājumus ap Jakovļivku, Spirni un Berestove, kas atrodas gar autoceļu T1302 30km uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas. Krievijas spēki turpināja apšaudīt ukraiņu pozīcijas Bilohorivkā. Krievijas un Ukrainas avoti ziņoja, ka turpinās kaujas Kļiņovā, kur Krievijas spēki cenšas nostiprināties uz autoceļa E40. Ukrainas spēki, kā ziņots, atvairīja Krievijas spēku uzbrukumus Kļiņovā, bet apstiprināja, ka Krievijas spēki turpināja virzīties uz priekšu apdzīvotās vietās uz rietumiem no autoceļa E40. Ukrainas spēki, visticamāk, arī izmantoja nesen ASV piegādātās raķešu artilērijas sistēmas HIMARS, lai uzbruktu Krievijas munīcijas noliktavai aptuveni 60 km uz austrumiem Krievijas kontrolētajā teritorijā Luhanskas apgabalā.

27. jūnijā Krievijas spēki veica neveiksmīgas uzbrukuma operācijas uz ziemeļiem no Slovjanskas. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Oļegs Siņegubovs ziņoja, ka Ukrainas spēki pretojās Krievijas uzbrukumiem Mazanivkā un Doļinā gar ceļu E40. Krievijas uzbrukuma operācijas ap Izjumas asi lielā mērā ir apstājušās, jo Krievija pārvirzīja savu uzmanību uz Severodoņeckas-Lisičanskas karadarbības nodrošināšanu. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka smagā apšaude ap Izjumu var liecināt par Krievijas mēģinājumiem "atgūt impulsu" gar šo asi, taču Krievijas spēkiem, visticamāk, būs jādepriorizē panākumi Luhanskas apgabalā, lai atsāktu uzbrukuma operācijas uz ziemeļiem no Slovjanskas.

Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas uzbrukumus Dovhalivkai un Zalimanai aptuveni 90km uz dienvidaustrumiem no Harkivas pilsētas Izjumas virzienā. Krievijas spēki, kā ziņots, turpināja mīnēšanu, apšaudi un radiotehnisko izlūkošanu apdzīvotās vietās ap Harkivas pilsētu, lai, visticamāk, censtos izjaukt jebkādus Ukrainas pretuzbrukumu mēģinājumus. Bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieks un militārais blogeris Igors Girkins (Strelkovs) apgalvoja, ka Krievijas spēkiem pašlaik trūkst spēka vai motivācijas sākt uzbrukuma operācijas Harkivas apgabala ziemeļu un centrālajā daļā, tāpēc tie turpinās sargāt ieņemtās pozīcijas, lai nepieciešamības gadījumā to varētu izmantot par "tramplīnu" iespējamiem nākotnes uzbrukumiem Harkivai.

Krievijas spēki 27. jūnijā turpināja koncentrēties uz aizsardzības operācijām gar dienvidu asi. 27. jūnijā notiekošās Ukrainas pretuzbrukuma operācijas gar Hersonas-Mikolaivas robežu, visticamāk, veiksmīgi atspiež Krievijas aizsardzības spēkus. Kāda vārdā nenosaukta ASV aizsardzības amatpersona paziņoja, ka Ukrainas karaspēks nedēļas nogalē atbrīvojis "vairākas" neidentificētas apdzīvotas vietas Hersonas apgabalā, un Ukrainas Dienvidu aizsardzības spēku Apvienotā koordinācijas preses centra vadītājs paziņoja, ka Krievijas spēki turpina gatavot un nostiprināt otro un trešo aizsardzības līniju Hersonas apgabalā sakarā ar regulārajiem Ukrainas pretuzbrukumiem šajā teritorijā. Krievijas spēki vēlreiz neveiksmīgi mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas Potomkinā, Hersonas apgabala ziemeļos. Ukrainas ģenerālštābs papildus ziņoja, ka Krievijas spēki var veikt uzbrukuma operācijas neprecizētos rajonos, lai sasniegtu Hersonas apgabala robežu. Šis paziņojums norāda, ka Krievijas spēki var cerēt, ka beidzot izdosies neitralizēt Ukrainas progresu uz dienvidu ass un atgūt izdevīgākas pozīcijas, lai gan, ņemot vērā to kopumā mazinātās spēku spējas, izredzes to veiksmīgi paveikt ir salīdzinoši mazas.

Krievijas spēki veica gaisa triecienus pret Ukrainas pozīcijām Hersonas apgabalā, artilērijas triecienus pret dažādām vietām Dņepropetrovskas un Nikolajevas apgabalos un raķešu uzbrukumu dzīvojamai infrastruktūrai Odesas apgabalā. Ukrainas spēki turpināja uzlidojumus Krievijas grupējumam Čūskas salā, visticamāk, lai sarežģītu Krievijas centienus nostiprināt savu klātbūtni un kontroli Melnās jūras ziemeļrietumos.

27. jūnijā Krievijas varas iestādes turpināja veikt pasākumus, lai nostiprinātu okupēto teritoriju ekonomisko integrāciju Krievijas sistēmās. Hersonas apgabala padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jurijs Soboļevskis 26. jūnijā paziņoja, ka Krievijas varas iestādes atver pirmo Krievijas valsts atbalstītās bankas "Promsvyazbank" filiāli Hersonas apgabalā. J. Soboļevskis piebilda, ka Krievijas varas iestādes "gandrīz visiem" izmaksā vienreizējus 10 000 rubļu maksājumus, lai veicinātu ekonomisko atkarību no rubļa ekonomikas. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība papildus ziņoja, ka Krievijas varas iestādes Hersonas pilsētā pārņem banku iestādes un izsniedz Krievijas algu kartes tiem, kas strādā Krievijas okupācijas iestāžu kooperētajos uzņēmumos. Šādu darbību mērķis, visticamāk, ir piespiest okupētās teritorijas kļūt arvien atkarīgākām no rubļa, veicinot ilgtermiņa integrāciju Krievijas ekonomikā.

Dalies ar šo ziņu