Krievijas izraisītā kara apskats – 30. maijs

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Institute for the Study of War
Kara postījumi Ukrainā
Foto: Kara postījumi Ukrainā Foto: AFP/Scanpix

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija 30. maijā paziņoja, ka Krievijas spēki ir cietuši postošus zaudējumus vidējā un zemākā ranga virsnieku vidū. Bataljonu un brigāžu līmeņa virsnieki ir spiesti karot frontes priekšgalā tā vietā, lai komandētu no aizmugures rajoniem un deleģētu pilnvaras zemāka ranga virsniekiem, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija arī ziņoja, ka Krievijas bruņoto spēku profesionālisma un modernizācijas trūkuma dēļ zemākā līmeņa taktiskās operācijas vada zemākā līmeņa virsnieki. "ISW" iepriekš novērtēja, ka Krievijas bruņoto spēku demoralizācija un vāja komandvadība un kontrole varētu radīt Ukrainas spēkiem iespējas veikt pārdomātu pretuzbrukumu.

Krievijas militārajās aprindās turpina pieaugt iekšzemes neapmierinātība, apgalvojot, ka Kremlis nedara pietiekami daudz, lai uzvarētu karā. Bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) virsnieks Igors Girkins (pazīstams arī kā Strelkovs) nosodīja Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumus par to, ka "speciālās operācijas" Ukrainā prioritāte ir Donbasa atbrīvošana. I. Girkins apgalvoja, ka Kremlis ir atmetis konflikta ideoloģiskos pamatus, koncentrējot konfliktu uz Donbasu, nevis uz visu Ukrainu. I. Girkins sūdzējās, ka Kremļa amatpersonas vairs neapšauba Ukrainas pastāvēšanas leģitimitāti un ka ir aizmirsti jēdzieni "denacifikācija" un "demilitarizācija".

I. Girkina nesaskaņas simbolizē Krievijas militāro entuziastu un bijušo karavīru aprindās notiekošās pārmaiņas. Kremlis arvien biežāk saskaras ar neapmierinātību nevis no krievu puses, kas iebilst pret karu kopumā, bet gan no militāristu un nacionālistu puses, kuri ir dusmīgi par Krievijas zaudējumiem.

Krievijas spēki koncentrējās uz pārgrupēšanos pie Izjumas, lai 30. maijā atjaunotu ofensīvu uz Slovjansku un Barvinkovu, un veica tikai nelielus, bet neveiksmīgus uzbrukumus. 30. maijā Krievijas karaspēks, kā ziņots, veica neveiksmīgu uzbrukumu Kurulkai, aptuveni 30 km uz dienvidiem no Izjumas. Ukrainas Ģenerālštābs norādīja, ka Krievijas spēki šajā apgabalā izvietojuši helikopteru "Ka-52" eskadriļu, lai nodrošinātu pretgaisa aizsardzību, un ziņoja, ka Krievijas karaspēks ir pārvietojis vairāk nekā 250 vienības uz šo apgabalu, lai papildinātu savu spēku grupējumu ap Izjumu.

Image
Krievijas izraisītā kara situācija – 30. maijs
Krievijas izraisītā kara situācija – 30. maijs George Barros, Kateryna Stepanenko and Thomas Bergeron/Institute for the Study of War and AEI’s Critical Threats Project

Notiekošais karaspēka papildinājums Izjumas apkaimē un neatlaidīgie mēģinājumi virzīties uz dienvidaustrumiem liecina, ka Krievijas spēki, visticamāk, maina prioritātes, cenšoties virzīties uz Slovjansku, lai gan tie arvien vairāk cenšas vienlaicīgi virzīties no diviem virzieniem - uz dienvidaustrumiem no Izjumas un uz rietumiem no Limanas. Pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas (DNR) karaspēks apgalvoja, ka 30. maijā ieņēma Starij Karavanu un Dibrovu, kas atrodas starp Limanu un Slovjansku. 30. maijā Krievijas Telegram kanāli papildus ziņoja par kaujām Raihorodokā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Slovjanskas. Krievijas spēki pakāpeniski virzās uz Slovjansku un tuvākajās nedēļās centīsies uzbrukt pašai pilsētai. Tomēr Krievijas panākumi joprojām ir ierobežoti, un maz ticams, ka tuvākajā laikā to temps palielināsies, jo īpaši tāpēc, ka Krievijas spēki turpina prioritārā kārtā uzbrukt Severodoņeckai.

Ukrainas un Krievijas avoti ziņoja par notiekošām kaujām uz dienvidiem no Severodoņeckas Toškivkā, Ustinivkā, Voronovā, Borivskā un Metolkinā. Tiek ziņots, ka Krievijas spēki uz šo apgabalu pārvieto lielu daudzumu personāla un aprīkojuma, lai pastiprinātu operācijas pret Severodoņecku.

Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operācijas uz austrumiem no Bahmutas ar nolūku pārraut Ukrainas sauszemes komunikāciju līnijas (GLOC) uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas.

Krievijas spēki koncentrējās uz pozīciju atgūšanu, kas tika ieņemtas iepriekšējos ukraiņu pretuzbrukumos, un priekšējo mērķu apšaudīšanu, lai novērstu turpmākas ukraiņu pretuzbrukuma darbības. 30. maijā Ukrainas Ģenerālštābs un Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Krievijas karaspēks papildina ekipējumu un pārgrupē spēkus Hersonas apgabalā, lai nostiprinātu esošās aizsardzības līnijas pret ukraiņu ieguvumiem, kas gūti ierobežotos ukraiņu pretuzbrukumos 28. maijā. Ukrainas spēki kopš 28. maija nav guvuši apstiprinātus panākumus, un Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabala ziemeļos, visticamāk, ir lokāla operācija, lai sagrautu Krievijas frontes pozīcijas, nevis plašāka pretuzbrukuma darbība, lai atgūtu lielas teritorijas.

Krievijas spēki veica artilērijas triecienus pret Hersonas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Dņepropetrovskas apgabalu un raķešu triecienu pret iepriekš sagrautu tiltu Odesā. Maz ticams, ka šie uzbrukumi varētu būtiski traucēt Ukrainas loģistiku. Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka Melitopolē netālu no Krievijas ieceltā Zaporižjes mēra Jevgeņija Balitska rezidences neidentificēts partizāns detonēja paštaisītu spridzekli. Partizānu aktivitātes okupētajās teritorijās, visticamāk, turpina traucēt Krievijas administratīvo darbību šajās teritorijās.

Dalies ar šo ziņu