Maija beigās apritēja seši gadi, kopš atskanēja pirmais šāviens Ukrainas bruņoto spēku cīņā ar Krievijas iebrucējiem par Doņeckas lidostu. Toreiz Ukrainas bruņotie spēki teju pilnībā iznīcināja no Krievijas iesūtīto speciālo uzdevumu karavīru vienību. Tiesa, tā bija tikai uvertīra daudz plašākai kaujai, kas turpinājās nākamās 242 dienas. Tajā Ukrainas karavīri parādīja drosmi un pašaizliedzību, vēlāk gan Ukrainas sabiedrības, gan pretinieku vidū iegūstot apzīmējumu “kiborgi”.
“Sargs.lv” piedāvā Ukrainas portāla “Censor.net.ua” žurnālista Jurija Butusova sarunu ar Ukrainas bruņoto spēku 3. pulka speciālo uzdevumu vienības komandieri ar iesauku – “Tūrists” – virsnieku, kurš 2014. gada 26. maijā Doņeckas lidostā pirmais deva pavēli atklāt uguni pret ienaidnieku.
Tieši šī kauja uzskatāma par pagrieziena punktu, pēc kura visa valsts, sabiedrība un armija skaidri saprata – ienaidnieku var un vajag iznīcināt bez jebkāda kompromisa. Taču to, ka kauja par Doņeckas lidostu turpināsies tik ilgi, toreiz nevarēja iedomāties neviens.
Krievijas kaujinieku plāns
Kā raksta J. Butusovs, šodien ir labi zināms no Krievijas iesūtīto kaujinieku toreizējais plāns cīņā par Doņeckas lidostu. Tas sastāvēja no četriem galvenajiem uzdevumiem. Pirmkārt, ieņemt jauno Doņeckas lidostas termināli, tādējādi demonstrējot savu spēku. Otrkārt, lidostas vecajā terminālī esošo Ukrainas spēku aplenkšana un atbruņošana. Treškārt, lidostas darbības bloķēšana, neļaujot tajā ierasties Ukrainas bruņoto spēku lidmašīnām un helikopteriem ar papildspēkiem. Ceturtkārt, Ukrainas bruņoto spēku izspiešana no lidostas, kā arī tur esošo karavīru saņemšana gūstā.
Visiem vienībā esošajiem Krievijas karotājiem bija bagātīga kaujas pieredze. Vairums no viņiem iepriekš dienējuši dažādās speciālo uzdevumu vienībās, tostarp Federālā drošības dienesta speciālo uzdevumu, kā arī Gaisa desanta karaspēka 45. speciālo uzdevumu vienībā.
Līdztekus vienības “Iskra” karotājiem pretim Ukrainas spēkiem stājās 26 Čečenijas vadītāja Ramzana Kadirova savervētie algotņi, kuri iepriekš guvuši pamatīgu kauju pieredzi Kaukāzā.
Uzbrukumā lidostai iesaistījās arī Ukrainas nodevēja – kādreizējā Ukrainas drošības dienesta speciālo uzdevumu vienības “Alfa” komandiera Aleksandra Hodokovska – vadītā algotņu brigāde “Vostok”. Tās personālsastāvs sasniedza 120 cilvēkus.
Vēl 30 cilvēki kaujā par Doņeckas lidostu iesaistījās no algotņu brigādes “Oplot”.
Ukrainas Bruņoto spēku kontingents
Tikmēr Ukrainas bruņoto spēku karavīru skaitliskais sastāvs atšķirībā no Krievijas algotņu spēkiem ievērojami atpalika. Pretim Krievijas iebrucējiem stājās 64 karavīri no 3. Kirovogradas speciālo uzdevumu pulka, kā arī 15 karavīri no Gaisa desanta brigādes zenītartilērijas vada.
Taktiskās situācijas analīze no Ukrainas bruņoto spēku viedokļa
Salīdzinot ar Krievijas kaujiniekiem, Ukrainas spēki atradās neizdevīgākā stāvoklī, jo bija ieņēmuši veco Doņeckas lidostas termināli, turklāt nepietiekošais personālsastāvs neļāva lidostas teritorijā kontrolēt citus objektus.
Vājš bija arī Ukrainas karavīru bruņojums. Bruņutehnikas nebija, bija tikai divas vieglās artilērijas iekārtas ZU-23. Trūka arī smagā kājnieku bruņojuma – nebija automātisko un balsta granātmetēju, mīnmetēju vai smago ložmetēju.
Tā kā Doņeckas lidosta aizvien turpināja darbu, Ukrainas speciālo uzdevumu vienība izvietojās vecajā terminālī, tikmēr jaunais terminālis aizvien palika neviena nenosegts. Tai pat laikā jaunais terminālis bija taktiski izdevīgāka pozīcija. Tas bija gan augstāks, salīdzinot ar netālu esošo veco termināli, gan tā apkārtnē bija vairāk būvju, kas ļāva Krievijas spēkiem tajā slepus brīvi izvietot spēkus gaidāmajam uzbrukumam.
Ap veco lidostas termināli, kurā bija Ukrainas karavīri, bija daudz zaļo zonu. Lai gan šāvieni nebija atskanējuši, pa to brīvi pārvietojās pretinieka karavīri, netraucēti vācot informāciju par Ukrainas spēku lielumu, rīcībā esošajiem ieročiem un taktisko izvietojumu. Šādu pretinieku rīcību sekmēja daudzu Ukrainas drošības dienestu un Iekšlietu ministrijas amatpersonas, kuras slepus bija pārgājušas Krievijas kaujinieku pusē.
Brīdis pirms kaujas
Naktī uz 25. maiju Ukrainas nodevējs – Ukrainas drošības dienesta virsnieks Aleksandrs Golovura – ieveda Doņeckas lidostas terminālī diversantu vienību “Iskra”, R. Kadirova speciālo uzdevumu vienību algotņus, kaujas grupu no Brigādes “Vostok”. Papildu pretinieku vienības tika izvērstas ap netālu no lidostas esošo viesnīcu “Poļot”.
Kā intervijā “Censor.net.ua” stāsta 3. speciālo uzdevumu pulka virsnieks ar iesauku “Tūrists”, Ukrainas bruņoto spēku karavīri lieliski apzinājušies, ka pretinieks gatavojas uzbrukumam.
26. maijā “Tūrists” stāvēja pozīcijās uz vecā termināļa jumta. Kopā ar viņu vēl četri Ukrainas bruņoto spēku snaiperi un četri kaujinieki no citas vienības.
Ukrainas karavīri turpināja novērot pretinieku pozīcijas. Pulksten septiņos un desmit minūtēs no Doņeckas lidostas pacēlās pēdējā civilā lidmašīna ar pasažieriem.
No rīta 25 Krievijas iesūtīto kaujinieku grupa ieņēma jaunā termināla jumtu, uzstādot automātisko granātmetēju. Līdztekus Krievijas algotņi izvietoja ložmetēju un snaiperu pozīcijas.
“Attālums līdz mūsu pozīcijām uz vecā termināļa jumta bija mazs – tikai 100 metri. Bija labi sadzirdami pretinieku komandieru rīkojumi saviem kaujiniekiem. Mēs pat varējām saskatīt ienaidnieku sejas. Ja pēkšņi mēs būtu saņēmuši pavēli atklāt uguni, tad mūs pozīcijas izrādītos krietni neizdevīgākā vietā. Lai no tā izvairītos, es pārvietoju savu grupu nedaudz tālāk, kur mēs patvērāmies aiz jumta konstrukcijām. Attālums līdz ienaidniekam nu jau bija 213 metru,” stāsta “Tūrists”.
Ukrainas spēku komandieris vienai no viņa rīcībā esošajām snaiperu grupām lika kontrolēt jaunā termināļa jumtu, savukārt otrai – zaļo zonu netālu no viesnīcas “Poļot”.
Pēc viņa stāstītā, vienības vadība pieprasīja papildspēkus. “Saņēmu informāciju, ka mums palīgā lido desantnieki. Virs mūsu galvām pārlidoja Ukrainas kaujas lidmašīna. Tā nešāva, bet tikai izmeta termiskos mānekļus. Tā mēs gulējām un gaidījām. Mēs bijām izdzēruši visu ūdeni. Savu pēdējo šokolādi es salauzu sīkās daļiņās un izdalīju saviem kaujiniekiem. Pulkstenis bija ap divpadsmitiem, kad pamanīju grupu ar mūsu lidaparātiem – tas bija uzbrukuma helikopteru Mi-24 pāris un transporta helikopteri Mi-8. Pēdējā man dotā pavēle bija piesegt desanta izsēšanos, pēc šīs pavēles sakari pazuda,” stāsta “Tūrists”.
Pirmais šāviens kaujā
“Tūrists” sarunā ar “Censor.Net.ua” neslēpj, ka vēlējies pēc iespējas ātrāk uzbrukt Krievijas iesūtītajiem kaujiniekiem. “Mēs pirms tam jau bijām pieredzējuši gan kā viņi nogalina mūsu cilvēkus, gan kā notriec helikopterus. Tāpat mēs redzējām, kā ar visām bruņumašīnām pazemojošā veidā gūstā bija spiesti padoties mūsu desantnieki. “Tas bija tik pazemojoši, ka es to pieļaut vairs nevēlējos,” viņš saka.
Ukrainas bruņoto spēku helikopteri aplidoja lidostu, virs tās izmetot loku.
Kā stāsta “Tūrists”, pēc šī šāviena pēkšņi uguni atklāja visi Ukrainas karavīri, kuri bija izvietoti uz vecā termināļa jumta. “Mēs savas aptveres bijām pielādējuši ar bruņsitēju aizdedzinošo munīciju. Ar to labi varējām redzēt trāpījumus, jo, atsitoties pret diversantu bruņuvestu keramiskajiem ieliktņiem, tās uzliesmoja, izmetot dzirksteles.”
Kauja
Neraugoties uz pirmajiem smagajiem zaudējumiem, pretinieki neapjuka, bet iesaistījās kaujā no visām pusēm, atklājot uguni pa Ukrainas bruņoto spēku karavīriem. “Ļoti bīstami darbojās pretinieku spēku vienība, kas bija ieņēmusi pozīcijas viesnīcā "Poļot". Tās karavīri mūs apšaudīja ar zemstobra granātmetējiem. Uguns bija tik blīva, ka mūsu improvizētās putuplasta pozīcijas šķīda kopā pa gabaliem,” stāstīja “Tūrists”.
Brīdī, kad snaiperi novērsa kļūdas savos ieročos, Ukrainas spēki atklāja uguni no granātmetējiem, turot jaunā termināļa jumtu zem nepārtrauktas nospiedošās uguns.
Pēkšņi Ukrainas karavīru pozīcijām trāpīja granāta, kas tika izšauta no viesnīcas “Poļot” jumta, ar šķembām ievainojot vienu karavīru. Tās dienas kaujā Ukrainas spēku rindās viņš bija vienīgais ievainotais.
“Viens manas vienības snaiperis, kurš “strādāja” pa viesnīcas sektoru, iznīcināja vairākus pretinieka kaujiniekus. Vienu pretinieka līķi pēc kaujas mums izdevās atrast netālu esošajos apstādījumos. Viņš rokās turēja Kalašņikova sistēmas automātu, kura zemstobra granātmetējs jau bija pielādēts šaušanai,” stāsta “Tūrists”.
“Te pēkšņi es ieraudzīju, kā lidlaukā sāk nosēsties Ukrainas bruņoto spēku helikopteri. No tiem mums palīgā steidza četras grupas ar speciālo uzdevumu karavīriem. Līdz ko viņi tuvojās ēkai, tā mūsu spēku vienība pret viņiem pēkšņi pavērsa abus automātisko zenītlielgabalu ZU-23 stobrus. Iemesls, puiši nezināja, ka mums kāds steidz palīgā. Tad nu, cik spēju cauri šāvienu skaņām, sāku šo ieroču apkalpēm kliegt, lai nešauj, jo mums tuvojas savējie. Tā rezervei izdevās bez zaudējumiem atskriet līdz vecajam terminālim,” viņš sacīja.
Līdz ko atsteidzās palīgspēki, pa jauno termināli uzbrukumu veica Ukrainas bruņoto spēku kaujas lidmašīnas un helikopteri, iznīcinot vairākus pretinieka ugunspunktus, piespiežot Krievijas iesūtītos kaujiniekus pamest termināļa jumtu.
Tiesa, pēc aviācijas uzbrukuma kauja tā arī nebeidzās. Ēkas iekšienē pretinieki aizvien turēja savas pozīcijas, no kurām turpināja apšaudi.
“Tūrists” stāsta – Ukrainas karavīri gribēja uzbrukt pretinieka pozīcijām, tomēr jauno un veco termināli šķīra apmēram 100 metrus plats laukums. Bruņutehnikas Ukrainas karavīriem nebija, tāpēc, lai turpinātu uzbrukumu, nācās sākotnēji iznīcināt pretinieka ugunspunktus.
Ukrainas karavīriem ļoti traucējuši pretinieka snaiperi. Viens no tiem bijis īpaši bīstams. “Viņš mūs labi redzēja, varēja saskatīt katru kustību. Mēs ātri noteicām viņa atrašanās sektoru, taču pašu snaiperi ilgu laiku ieraudzīt neizdevās. Tā sākās snaiperu divkauja. Viens no mūsu spēku snaiperiem nolēma uzņemties pretinieku snaipera “ēsmas” lomu, vairākkārtīgi izslienoties no pozīcijas, lai izprovocētu šāvienu. Nedaudz nostāk no viņa bija cits snaiperis, bruņots ar šveiciešu ražojuma snaipera šauteni, kurš centās ieraudzīt pretinieku. Pēkšņi viņam tas izdevās. Pretinieku snaiperis jaunajā terminālī slēpās aiz ventilācijas šahtu žalūzijām. Atskanēja šāviens, kas pretiniekam bija liktenīgs,” atceras “Tūrists”.
Portāls “Censor.Net.ua” raksta, ka vēlāk izdevies noskaidrot pretinieka snaipera personību. Tas bija Jakutskā dzīvojošs Krievijas pilsonis, speciālo uzdevumu vienības “Iskra” kaujinieks I. Zaripovs ar iesauku “Jakuts”. Pēc kaujas viņš līdz ar citiem kritušajiem ar lodi pierē tika nogādāts Doņeckas Kaļiņina vārdā nosauktajā slimnīcā.
Līdzko snaipera draudi tika likvidēti, Ukrainas karavīri varēja turpināt uzbrukumu jau jaunā termināļa ēkā. Šāvieni apklusa tikai nākamajā dienā – 27. maijā. Pēc termināļa ēkas ieņemšanas Ukrainas karavīri savāca kritušo kaujinieku ieročus. Bruņojums bija pamatīgs – pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības raķetes, mīnmetēji, daudz reaktīvo granātmetēju un ugunsmetēju, kā arī strēlnieku bruņojums. “Visās malās bija pilns ar asinīm un izmētātiem pārsienamajiem materiāliem, tiesa, kritušo līķus gan pretinieki bija savākuši,” atminās “Tūrists”.
Haoss separātistu rindās
“Nākamajā dienā mēs saņēmām pavēli “attīrīt” teritoriju un izņemt pierādījumus, kas liecinātu par Krievijas bruņoto spēku iesaisti konfliktā,” stāsta “Tūrists”. Tomēr vairumu kritušo jau bija paspējuši savākt pretinieki.
“Tūrists” atminas, ka pēc kaujas lidostā bija palikusi Ukrainas bruņoto spēku speciālo uzdevumu kaujinieku “izlase”. “Mēs vērsāmies pie vadības, lūdzot ļaut pretinieku vajāt pilsētas teritorijā. Diemžēl pavēli sākt uzbrukumu pilsētā tā arī nesaņēmām. Aizvien par to ir žēl,” viņš atzīst.
Īsi pēc kaujas Ukrainas drošības dienesta darbinieki Doņeckā sagūstīja arī par nodevēju kļuvušo dienesta kapteini A. Golunovu, vēlāk izvedot viņu uz Kijevu. Turpinoties karadarbībai, viņš gan tika apmainīts pret Ukrainas gūstā kritušajiem karavīriem.
Tiesa, pēc kaujas sākās haoss pašu separātistu rindās. Panikā atkāpjoties, tie kļūdaini sašāva vairākas mašīnas, kurās brauca civiliedzīvotāji. Tāpat kaujinieku bandas turpināja apšaudes savā starpā.
Saskaņā ar “Censor.Net.ua” vēstīto, prokremlisko kaujinieku rindās tikuši kopumā ievainoti 40 līdz 100 kaujinieku. Kā norādījuši paši separātisti, viņu rindās šajā kaujā krita 35 Krievijas algotņu.