Krievijas "humānās palīdzības" autokolonnas iebraukšana Ukrainas teritorijā bez Kijevas valdības atļaujas ir tiešs Krievijas iebrukums Ukrainā, piektdien paziņoja Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētājs Valentīns Naļivaičenko.
Krievijas draudi. Kijeva: Krievijas autokolonnas iebraukšana Ukrainā ir "tiešs iebrukums"
"Mēs to saucam par tiešu iebrukumu. Ciniski slēpjoties aiz Sarkanā Krusta, tie ir militāri automobiļi ar aizsega dokumentiem," norādīja amatpersona.
"Pēdējās dienās mēs esam kļuvuši liecinieki rūpīgi izplānotai un bīstamai, riskantai provokācijai pret Ukrainu ar bezkaunīgu un cinisku cienījamās Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) izmantošanu - provokācijai ar tā dēvēto "humāno konvoju"," norādīja Naļivaičenko.
Viņš sacīja, ka vairāk nekā 30 kravas automašīnu "nelikumīgi startējušas" Ukrainas teritorijas virzienā. Tiesa gan, ukraiņu mediji jau vēsta par 70 "humānā konvoja" automašīnām, kas šķērsojušas robežu.
Jau ziņots, ka Krievijas "humānās palīdzības" konvoja automašīnas, nesaņemot Ukrainas valdības atļauju, piektdien iebraukušas Ukrainas teritorijā. Konvoju nepavada Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) pārstāvji.
Robežu kontrolpunktā "Izvarine", kuru kontrolē prokremliskie teroristi, šķērsojušas 70 automašīnas, vēsta Ukrainas mediji. Tās pa Ukrainu brauc teroristu pavadībā.
Maskava iepriekš paziņoja, ka vairs nevarot izturēt gaidīšanu un sākusi bez Kijevas piekrišanas savas autokolonnas virzību uz Luhansku.
Automašīnas šķērsojušas robežu bez ICRC eskorta, šādi ignorējot Ukrainas valdības prasību.
ICRC pārstāvji iepriekš paziņoja, ka viņiem, lai varētu pavadīt konvoju robežas Ukrainas pusē, ir vajadzīgas jaunas drošības garantijas.
Krievija uz Ukrainas pierobežu teju 280 automašīnu konvoju nosūtīja pirms nedēļas.
Pie Luhanskas notriekts Ukrainas armijas helikopters
Prokremlisko bandu karotāji Ukrainas austrumos netālu no Luhanskas šonedēļ notriekuši Ukrainas armijas helikopteru. Tā divu cilvēku apkalpe gājusi bojā, piektdien Kijevā pavēstīja Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses pārstāvis Andrijs Lisenko.
Helikopters Mi-24 notriekts trešdien uz dienvidiem no Luhanskas, norādīja amatpersona. Trešdien virs Luhanskas tika notriekta arī Ukrainas kaujas lidmašīna.
Kaujinieki izlaupa un iznīcina Doņeckas muzejus
Kaujinieki pieprasa Doņeckas mākslas muzejam atdot tiem vērtslietas, citādi viņi tiks nošauti, piektdien paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses pārstāvis Andrijs Lisenko.
"Kaujinieki prasa Doņeckas mākslas muzeja darbiniekiem nodot viņiem visas mākslinieciskās vērtības, piedraudot ar nošaušanu," paziņoja Lisenko.
Teroristi arī sabombardējuši Doņeckas apgabala vietējās vēstures muzeju. No 29 zālēm veselas palikušas tikai trīs, visvairāk cietusi tieši arheoloģiskā kolekcija.
Krievija izveidojusi "miera uzturētāju" bataljonus ar 5000 desantnieku
Atbilstoši Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka rīkojumiem Krievijas Gaisa desanta karaspēkā ir pabeigta "miera uzturēšanas spēku" veidošana. Desantnieku "miera uzturētāju" kopējais skaits ir 5000.
"Atbilstoši situācijai šodien Gaisa desanta karaspēkā, neskaitot 31. atsevišķo trieciendesanta brigādi, ir izveidoti pieci miera uzturēšanas bataljoni - pa vienam bataljonam katrā divīzijā (76. un 7. trieciendesanta, 98. un 106. gaisa desanta), kā arī Kamišinas 56. atsevišķajā trieciendesanta brigādē, kas mums pērn tika nodota no Sauszemes karaspēka," pavēstīja Gaisa desanta karaspēka komandiera vietnieks miera uzturēšanas operāciju jautājumos ģenerālmajors Aleksandrs Vjazņikovs.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez atšķirības zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5. jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.