Vienības un personības

Cēsu kauju priekšvakarā, 1919. gada 20. jūnijā, ar pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu apvienojot Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonus Rūjienā un Naukšēnos, izveidoja 3. Jelgavas kājnieku pulku, kuru 25. augustā pārdēvēja par 7. Siguldas kājnieku pulku. Šīs vienības pirmais komandieris bija pulkvedis-leitnants Oskars Dankers.
Lasīt vairāk
2. maijā Rīgā notika Latvijas armijas ģenerāļa, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Pētera Voldemāra Radziņa 139. dzimšanas dienas atcerei veltīti pasākumi. Ģenerāļa P.Radziņa piemiņas pasākumi sākās Rīgas Brāļu kapos. Klātesošos uzrunāja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Ivo Mogiļnijs, Valkas pašvaldības un ģenerāļa P.Radziņa biedrības pārstāvji. Pasākumos piedalījās arī Ģenerāļu kluba, ģenerāļa P.Radziņa biedrības, Valkas novada domes pārstāvji, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolēni-jaunsargi un ģenerāļa P.Radziņa ģimenes piederīgie.
Lasīt vairāk
1868. gada 10. septembrī Kurzemes guberņas Bauskas pagasta Klūgās zemnieka Jāņa Ezeriņa ģimenē piedzima dēls Kārlis — viens no ievērojamākajiem latviešu izcelsmes karavīriem Krievijas armijā un viens no nedaudzajiem Krievijas armijas bijušajiem ģenerāļiem, kuri dienēja arī Latvijas armijā, turklāt ļoti augstā un atbildīgā amatā.
Lasīt vairāk
Ģenerālis Mārtiņš Peniķis dzimis 1874. gada 6. novembrī Kuldīgas apriņķa Turlavas pagasta «Atālmauļos». Mācījies Kuldīgas ministrijas skolā. 1896. gadā brīvprātīgi iestājies cariskās Krievijas armijā — 133. kājnieku pulkā Jekaterinoslavā. 1902. gadā beidzis Čugujevas junkuru skolu. Pēc tam dienējis 121. kājnieku pulkā Harkovā. Piedalījies Krievu—japāņu karā. 1913. gadā iestājies Ģenerālštāba kara akadēmijā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, atgriezies pulkā kā rotas komandieris, no 1916. gada jūnija — bataljona komandieris. Vairākkārt ievainots un kontuzēts. No 1916. gada 16. novembra 2. Rīgas
Lasīt vairāk
Noslēdzam stāstu par Latvijas Republikas starpkaru posma apsardzības un kara ministriem. Pēdējie divi kara ministri Latvijā pirms tās vardarbīgās okupācijas bija ģenerāļi Jānis Balodis un Krišjānis Berķis. Mūsdienās gan vēsturiskajā un populārajā literatūrā, gan akadēmiskajās aprindās, gan sadzīviskajās sarunās tiek daudz diskutēts par divu pēdējo pirmsokupācijas laika kara ministru devumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā vai tieši otrādi — vājināšanā, kā arī par šo divu neapšaubāmi spilgto personību lomu Latvijas armijas likteņos starp diviem pasaules kariem. Sevišķi tas sakāms par Jāni
Lasīt vairāk
Rudbāržu muižai ir sena vēsture, un šī vieta ir cieši saistīta ar varonīgiem notikumiem mūsu valsts tapšanā. Šajā vietā atradies mūsu valsts bruņoto spēku pirmās lielākās vienības štābs, no Rudbāržiem sākās mūsu zemes atbrīvošana no ienaidniekiem Neatkarības karā, bet laikā starp diviem pasaules kariem muižā sāka iekārtot sanatoriju Latvijas armijas karavīriem.
Lasīt vairāk