Pirmais pasaules karš
Šī gada 1. augustā apritēja 110 gadi kopš vēsturiskā brīža, kad tika dibināti latviešu strēlnieku bataljoni – vienības, kuru drosme, pašaizliedzība un vienotība kļuva par pamatu Latvijas valstiskumam. Lai godinātu šo nozīmīgo notikumu, sestdien, 9. augustā, plkst. 13.00 Latvijas Kara muzejā notiks svinīgs piemiņas pasākums “Pulcēsimies zem latviešu...
Lāpu gājiens pa Ziemassvētku kauju piemiņas vietām pulcē simtiem cilvēku. Atzīmējot Ziemassvētku kauju 108. gadadienu, 11. janvārī notika sešus kilometru garš lāpu gājiens no Ziemassvētku kauju muzeja uz Ložmetējkalnu, kur norisinājās atceres pasākums. Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un intensīvākajām kaujām, kas norisinājās Latvijas...
Foto: št.vsrž. Gatis Indrēvics / Aizsardzības ministrijaAtzīmējot Ziemassvētku kauju 108. gadadienu, 11. janvārī notika piemiņas pasākumi vairākās vēsturiski nozīmīgās vietās – Ziemassvētku kauju muzejā Valgundes pagasta “Mangaļu” mājās, Ložmetējkalnā un Antiņu kapsētā Mārupes novadā. Atceres pasākumos piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Zemessardzes...
Ziemassvētku kaujas, kurās dzima latviešu strēlnieku varonības stāsts, ir leģendāra Pirmā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Ziemassvētku kaujas lika pamatus mūsu cīnītāju ticībai sev un savai zemei, kas dažus gadus vēlāk noveda līdz neatkarīgai Latvijas Republikai. 1917. gada 5. janvārī (pēc vecā stila 1916. gada 23...
Ziemassvētku kaujas, kurās dzima latviešu strēlnieku varonības stāsts, ir leģendāra Pirmā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Ziemassvētku kaujas lika pamatus mūsu cīnītāju ticībai sev un savai zemei, kas dažus gadus vēlāk noveda līdz neatkarīgai Latvijas Republikai. 1917. gada 5. janvārī (pēc vecā stila 1916. gada 23...
Ziemassvētku kaujas, kurās dzima latviešu strēlnieku varonības stāsts, ir leģendāra Pirmā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Ziemassvētku kaujas lika pamatus mūsu cīnītāju ticībai sev un savai zemei, kas dažus gadus vēlāk noveda līdz neatkarīgai Latvijas Republikai. 1917. gada 5. janvārī (pēc vecā stila 1916. gada 23...
Ziemassvētku kaujas, kurās dzima latviešu strēlnieku varonības stāsts, ir leģendāra Pirmā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Ziemassvētku kaujas lika pamatus mūsu cīnītāju ticībai sev un savai zemei, kas dažus gadus vēlāk noveda līdz neatkarīgai Latvijas Republikai. 1917. gada 5. janvārī (pēc vecā stila 1916. gada 23...
Video stāsts: Leģenda par Ziemassvētku kaujām 1917. EP1: Latviešu kaujas gars satriec vācu pozīcijas
Ziemassvētku kaujas, kurās dzima latviešu strēlnieku varonības stāsts, ir leģendāra Pirmā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Ziemassvētku kaujas lika pamatus mūsu cīnītāju ticībai sev un savai zemei, kas dažus gadus vēlāk noveda līdz neatkarīgai Latvijas Republikai. 1917. gada 5. janvārī (pēc vecā stila 1916. gada 23...
Šodien aprit 105 gadi kopš Ziemassvētku kaujām, kas bija vienas no lielākajām un sīvākajām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Lai pieminētu latviešu strēlniekus, kuri tajās cīnījās, Ziemassvētku kauju muzejs rosina ikvienu, individuāli vai ģimenes lokā, apmeklēt tradicionālās piemiņas vietas Ložmetējkalnā.
5. janvārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apmeklēja Antiņu brāļu kapus un Ložmetējkalnu, lai, noliekot ziedus, godinātu 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu
5. janvārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apmeklēja Ložmetējkalnu, lai, noliekot ziedus, godinātu 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu.
Aizvadītās nedēļas nogalē Austrālijā tika godināta 106. gadadiena, kad Austrālijas un Jaunzēlandes karavīri zem savu jaundibināto valstu karogiem pirmo reizi piedalījās Pirmā pasaules kara cīnās. Starp šiem karavīriem tika godināti arī 157 latviešu izcelsmes austrāliešu karavīri, kuri cīnījās Antantes valstu pusē Austrālijas un Jaunzēlandes armijas...
Godinot 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklē karavīru atdusas vietas - Rīgas Brāļu kapus, Tīreļu jeb Antiņu kapus, kā arī Ložmetējkalnu. Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un...
Godinot 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu, 7. janvārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklē karavīru atdusas un piemiņas vietas - Rīgas Brāļu kapus, Tīreļu jeb Antiņu kapus, kā arī Ložmetējkalnu. Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika...
Ziemassvētku kaujās kritušo atceres tradīcija tiek saglabāta arī laikā, kad nav iespēju viņus godināt plašos piemiņas pasākumos un karavīru, zemessargu un jaunsargu vienojošos lāpu gājienos. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks kritušo karavīru atdusas vietās nolika ziedus, pieminot pirms 104 gadiem izcīnītās nozīmīgās Ziemassvētku kaujas.
Rīt, 7. janvārī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēs Rīgas Brāļu kapus un citas Latvijas karavīru atdusas vietas, lai godinātu 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija 11. janvārī aizsardzības nozares vadība, karavīri, zemessargi un jaunsargi piedalījās Ziemassvētku kauju 103. gadadienas atceres pasākumos Babītes un Jelgavas novados. Svinīgos atceres pasākumus apmeklēja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos...
Simtiem cilvēku, karavīru un jaunsargu dažādos svinīgos pasākumos Babītes novada Antiņu kapsētā, Jelgavas novada “Mangaļos” Ziemassvētku kauju muzejā un Ložmetējkalnā pieminēja pirms 103 gadiem izcīnītās Ziemassvētku kaujas. Gan amatpersonas, gan pasākumu apmeklētāji uzsvēra – šajās kaujās latviešu strēlnieki lika pamatus tālākai Latvijas valsts...
Ritēja 1917. gada 5.-11.j anvāris pēc jaunās laika mērīšanas (1916. gada 23.-29. decembris pēc vecā stila). Latvijas teritorijā plosījās 1. pasaules karš, Kurzemē atradās vācu armija, cīņas ritēja Rīgas dienvidu pievārtē.
7. janvārī Rīgas Brāļu kapos notika Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju atceres pasākums, kurā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Bruņoto spēku vienību komandieri un karavīri.