Šodien aprit 105 gadi kopš Ziemassvētku kaujām, kas bija vienas no lielākajām un sīvākajām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Lai pieminētu latviešu strēlniekus, kuri tajās cīnījās, Ziemassvētku kauju muzejs rosina ikvienu, individuāli vai ģimenes lokā, apmeklēt tradicionālās piemiņas vietas Ložmetējkalnā.
Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara gaitā un Krievijas armijas militārajā vēsturē pazīstamas kā “Mītavas operācija”. Operācijas galvenais uzbrukuma virziens bija Jelgava. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armiju, kuras sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki.
Kā portālam “Sargs.lv” stāsta Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis, tolaik Krievijas armijā latviešu strēlnieki skaitliski bija vien desmit procenti no visām iesaistītajām vienībām. Tomēr latviešu karavīru motivācija bija krietni augstāka nekā krievu karavīriem, jo strēlnieki cīnījās, sargājot savu zemi. Tieši latviešu karavīru augstā morāle un motivācija bija izšķirošais faktors, kas kaujas laukā tiem ļāva gūt vislabākos rezultātus. Lai arī šī militārā operācija galu galā savus mērķus nesasniedza, latviešu strēlnieki ar savu drosmīgo veikumu spilgti pierādīja savas spējas.
Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Kā uzsver Dedumnieks, ģenerālis A.Misiņš, kurš komandēja latviešu strēlnieku apvienoto divīziju, bijis arī pirmais ģenerālis, kurš iestājies dienestā.
Savukārt ģenerāļa Kārļa Goppera (vēlāk Latvijas armijas ģenerālis) veikums Ziemassvētku kaujās tika novērtēts ar augsto Krievijas impērijas apbalvojumu – Svētā Jura ordeni. Turklāt ģenerālis Kārlis Goppers bija vienīgais latvietis, kurš saņēmis tik augsta līmeņa Krievijas impērijas militāro apbalvojumu.
Latviešu strēlnieku vienību komandieru vidū bija daudzi virsnieki, kuri pēc Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujām nesa būtisku ieguldījumu tālākajā Latvijas Neatkarības karā.
Vienlaikus vēsturnieks piebilst - Ziemassvētku kaujas vēsturē iegājušas ne tikai ar latviešu strēlnieku varonību, bet arī ar virkni rupju kļūdu, ko pieļāva komandējošais sastāvs. Galvenokārt tās saistītas ar taktisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu pastāvīgi mainīgajā kaujas situācijā. D. Dedumieša vērtējumā, tā bija skarba skola, kuru latviešu karavīri apguva kaujas laukā.
Ne velti Pirmā pasaules kara lielākās ciešanas un traģēdijas visbiežāk tiek saistīta tieši ar latviešu strēlnieku dalību Ziemassvētku kaujās. Tieši tāpēc Ziemassvētku kauju gadadienas tika plaši pieminētas arī Latvijas brīvvalsts laikā.
Vērtējot Latviešu strēlnieku veikumu mūsdienu kontekstā, D.Dedumietis uzsver – līdzīgi kā pirms 105 gadiem, arī mūsdienu kaujas situācijās nereti izšķirošais veiksmes faktors ir karavīru augstā morāle un individuālā motivācija. Tieši šis faktors Ziemassvētku kauju laikā padarīja latviešu strēlniekus galvas tiesu pārākus par saviem krievu dienesta biedriem. Citādāk nedz ekipējuma, apgādes, zināšanu vai spēju ziņā latviešu vienības daudz neatšķīrās no pārējām Krievijas impērijas armijas vienībām.
Lai apmeklētājus kaut nedaudz pietuvinātu Ziemassvētku kauju laika izjūtām, 8. janvārī visas dienas garumā Ložmetējkalnā skanēs audiomateriāls ar strēlnieku pierakstītajām atmiņām un dziesmām.
Tāpat ar svecēm būs izgaismota karavīru piemiņas vieta Ložmetējkalnā.
Arī šogad, epidemioloģiskās situācijas dēļ, interesenti aicināti godināt kritušos karavīrus individuāli izejot strēlnieku ceļu no Ziemassvētku kauju muzeja “Mangaļu” mājās līdz Ložmetējkalnam. Šis 14 kilometru garais ceļš ved caur mežiem, tāpēc gājēji aicināti ņemt līdzi lāpas, pieminot strēlniekus un izgaismojot savu ceļu, gan mobilos tālruņus, ar maršruta koordinātēm.
Ziemassvētku kaujas sākās 1916. gada 23. decembrī un ilga līdz 29. decembrim (pēc jaunā stila – 1917. gada 5.–11. janvārī). Krievu 12. armijas pavēlniecība šajā laikā, nepārzinot vietējos apstākļus, organizēja uzbrukumu vācu pozīcijām, lai pārrautu vācu aizsardzību no Babītes ezera līdz Rīgas–Jelgavas šosejai un atspiestu vācu karaspēku pāri Lielupei. Šo kauju smagumu iznesa 16 latviešu bataljoni - astoņi latviešu strēlnieku pulki divās brigādēs. Latviešu strēlnieku brigādes, izmantojot tumsu un puteni, bez artilērijas sagatavošanas negaidītā, pārgalvīgā triecienā pārrāva spēcīgi nocietināto vācu aizsardzības līniju Mangaļu–Skangaļu iecirknī un 25.decembrī (7.janvārī pēc jaunā stila) ieņēma stratēģiski svarīgo, spēcīgi nocietināto Ložmetējkalnu. Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.
