Simtiem cilvēku, karavīru un jaunsargu dažādos svinīgos pasākumos Babītes novada Antiņu kapsētā, Jelgavas novada “Mangaļos” Ziemassvētku kauju muzejā un Ložmetējkalnā pieminēja pirms 103 gadiem izcīnītās Ziemassvētku kaujas. Gan amatpersonas, gan pasākumu apmeklētāji uzsvēra – šajās kaujās latviešu strēlnieki lika pamatus tālākai Latvijas valsts izveidei.
Ar ziediem, svecītēm vai lāpām rokās Antiņu kapsētā ieradies ļaužu pūlis. Tie ir karavīri, zemessargi, jaunsargi, veterāni un iedzīvotāji, kuri atnākuši, lai godinātu mūsu senčus – pirms 103. gadiem Ziemassvētku kaujās kritušos latviešu strēlniekus.
Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujas bija vienas no asiņainākajām un lielākajām Latvijas teritorijā. Tās paņēma daudzas dzīvības, bet vienlaikus arī cēla tautas nacionālo pašapziņu, mudinot strēlniekus vēlāk cīnīties par savu valsti un zem savas valsts karoga.
Strēlnieku piemiņai tika aizvadīti vairāki atceres pasākumi, kuri aizsākās Antiņu kapsētā ar piemiņas brīdi. Tur nolikt ziedus bija ieradusies Nacionālo bruņoto spēku vadība, karavīri, zemessargi, jaunsargi un novada iedzīvotāji. Antiņos klātesošajiem tika atgādināts smagais strēlnieku liktenis un grūtības, kuras viņiem bija jāpārvar.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Piemiņas pasākumi turpinājās Ziemassvētku kauju muzejā “Mangaļos”. Muzeja teritorijā apmeklētāji varēja baudīt siltu tēju, ko bija sarūpējuši zemessargi, kā arī vērot Zemessardzes Studentu bataljona paraugdemonstrējumus un kaujas izspēli, apskatīt karavīru ekipējumu un iepazīties ar filmas “Dvēseļu putenis” radošo komandu un tās tapšanas gaitu. Pasākumu apmeklēja ne vien aizsardzības nozares vadība, karavīri, zemessargi, jaunsargi, bet simtiem Latvijas iedzīvotāju. Arī Gaiļu ģimene no Rīgas.
Inguna Gaile stāsta, ka ģimene uz “Mangaļiem” ieradusies, lai gan pieminētu kritušos strēlnieku, gan kopā baudītu pasākuma atmosfēru. Viņa stāsta – atceres pasākumi ir nozīmīgi visām paaudzēm, jo kā gan citādāk vecā paaudze stāstīs jaunajai, ko piedzīvojuši, kā gan jaunieši uzzinās, kāpēc pirms vairāk nekā simt gadiem izdevies izveidot brīvu valsti.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Inguna norāda, ka katrs viņas ģimenes loceklis vairāk vai mazāk ir saistīts ar aizsardzības nozari – aizsardzības joma esot vīra ikdiena, bērni aktīvi piedalās skautu un gaidu kustībā, savukārt pati darbojas studenšu korporācijā. Inguna norāda, ka pasākums ir ļoti interesants, arī bērniem. Mazos īpaši aizrāvušas ieroču izstādes, jo visu varot aptaustīt un tuvāk iepazīt.
Savukārt Aiga no Madonas pauž – tikai caur piemiņas pasākumiem atgādinām sev un viens otram, ka Latvija nav nākusi par brīvu, ka tās neatkarība prasījusi lielus upurus.
Ziemassvētku kauju muzejā svinīgo solījumu deva Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes zemessargu kandidāti, kā arī Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada jaunsargu kandidāti.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Ar latviešu strēlniekiem Ziemassvētku kaujās dzima Latvijas armijas kodols. Jūs esat latviešu strēlnieku mantinieki, kuri cīnījās par Latvijas brīvību un neatkarību. Zvērests, ko devāt, nav laužams. Tas ir iekalts mūsu senču cīņās par mūsu šodienu. Jūs šodien tiekat uzņemti brālībā, kas ikdienu stāv sardzē par ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Tā ir mūža apņemšanās un mūža darbs. Jūs esat uzņemti brālībā, kas iekalta ar dzelzi, asinīm un sviedriem. Paldies ikvienam par šo izvēli,” uzrunājot jaunos zemessargus un jaunsargus, uzsvēra Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Pirmkārt, ja nebūtu strēlnieku, nebūtu Latvijas. Otrkārt, strēlnieki ir pierādījums, ka latvieši ir cīnītāju tauta. Ne velti Brīvības cīņās pierādījām savu brīvības apziņu un spēju nosargāt savas robežas un parādīt, ka esam neatkarīga valsts un spējīga pastāvēt. Tas arī ir vēstījums nākamajām paaudzēm – būt ar mugurkaulu,” uzsver jaunais zemessargs Edvards Krusts.
Jaunsargs Lauris stāsta, ka latviešu strēlnieki pierādīja to, ka arī maza tauta ir spējīga un stipra. Viņš uzsver – galvenais, ko varam mācīties no mūsu senčiem un nodot nākamajām paaudzēm, ir lielā mīlestība pret valsti un drosme.
“Strēlnieki rāda piemēru, kādiem ir jābūt mums, jauniešiem – ka ir jāaizstāv sava valsts un par to ir jācīnās, ka tā ir svarīga. Mūsu tradīcijas ir jānodod tālāk, lai valsts nepazustu,” norāda jaunsargs Karīna.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Savukārt jaunais zemessargs Raivis Ravo Cintiņš stāsta, ka viņu kļūt par zemessargu mudināja vēlme palīdzēt un cīnīties par valsti, ja tas nepieciešams. Viņš uzsver, ka tai ir jābūt prioritātei, tāpat kā senčiem, kuri cīnījās valsts vārdā.
Zemessargs E. Krusts norāda, ka kļūšana par zemessargu ir katra pilsoņa pienākums, un galvenās vērtības ir dzimtene un tās drošība. Tāpēc arī viņš izlēmis kļūt par zemessargu. Edvards uzver – viss sakņojas cilvēka vērtībās, kurām jābūt ieaustām ģimenē.
Līdzīgas sajūtas bija arī jaunajiem jaunsargiem. “Dodot jaunsarga solījumu, jutos ļoti pagodināta, mani pārņēma ļoti patriotiskas izjūtas un tādu es izjutu visu dienu,” pauž jaunsargs Karīna.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Pēc svinīgā zvēresta došanas karavīri, zemessargi, jaunsargi un pārējie atceres pasākuma dalībnieki devās pa strēlnieku pēdām, veicot gandrīz sešus kilometrus garu lāpu gājienu no Ziemassvētku kauju muzeja „Mangaļos” uz Ložmetējkalnu.
Tuvojoties Ložmetējkalnam, bija redzamas svecītes, kuras izgaismoja ceļu. Iestājās klusums, lai gan piemiņas vietā cilvēku bija daudz. Tradicionāli, strēlnieki tika godināti svētbrīdī ar atmiņu ugunskuru iedegšanu. Jau trīsdesmito gadu par pasākuma muzikālo pusi rūpējās vīru kopa “Vilki”. Atceres pasākuma dalībnieki varēja baudīt zemessargu sarūpēto silto tēju.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Ar uzrunām Ložemtējkalnā uzstājās M. Staķis, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos brigādes ģenerālis Georgs Kerlins un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.
Savā uzrunā M.Staķis uzsvēra, ka Ziemassvētku kaujas pierādīja latviešu vienību spēku, ja to apvieno vienā. Parlamentārais sekretārs sacīja – strēlnieku skaitlisko mazākumu šajā kaujā kompensēja viņu izcilā apmācība un labā sagatavotība, cīņas spars un mīlestība pret tēvzemi. Tādi ir arī mūsdienu bruņotie spēki.
“Esam šeit, lai godinātu karavīrus, kuri atdusas šajos kaujas laikos, un izrādītu viņiem cieņu. Vienlaicīgi arī, lai svinētu panākumus, jo šie vīri bija tie, kuri atnesa mums neatkarību,” uzsvēra M. Staķis.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Brigādes ģenerālis G. Kerlins norādīja – ar strēlniekiem, kuri cīnījās Pirmā pasaules kara kaujās, dzima Latvijas armija. Viņu drosme un spīts turpina iedvesmot karavīrus un ir aizvien ir saprotama ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
“Ziemassvētku kaujas parāda, ka tas, kas pēc zinātnes liekas neiespējams, patiesībā ir izdarāms. Mūsu senči to izdarīja šeit un daudzās citās vietās. Tas dod mums pārliecību – ja vajadzēs, arī mēs spēsim.” sacīja brigādes ģenerālis G. Kerlins.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujas Latvijā notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Šajās kaujās krita daudz strēlnieku, taču vienlaikus tās cēla tautas nacionālo pašapziņu un apliecināja latviešu spēju aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību.
Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.