Jaunā galda kara spēle "Littoral Commander: The Baltic" ataino Krievijas iebrukumu Baltijas reģionā ap 2030. gadu un piedāvā iespēju uzzināt, kā varētu norisināties mūsdienu karadarbība ar dronu izmantošanu, hiperskaņas triecieniem un “kill chain” dinamiku. Atšķirībā no daudziem līdzīgiem produktiem tā nav paredzēta tikai militārajai apmācībai – šo spēli var iegādāties arī civiliedzīvotāji un spēlēt uz sava virtuves galda, vēsta medijs "Defense news".
Spēle piedāvā vienpadsmit scenārijus, kas ietver Baltijas valstu aizsardzību, Krievijas desantu Gotlandē, ofensīvu no Kēnigsbergas (Kaļiņingradas) anklāva, ASV jūras kājnieku centienus bloķēt Krievijas flotes iekļūšanu Atlantijas okeānā, kā arī pat humānās palīdzības operāciju, kurai Krievija cenšas traucēt. Katrā no tiem spēlētāji pārvalda ASV un sabiedroto vienības – jūras kājniekus, Jūras spēku kuģus, atsevišķas armijas vienības – pret Krievijas jūras kājniekiem, gaisa desanta karaspēku un Baltijas flotes kuģiem. Kartē vienības attēlotas ar kartona žetoniem, kas vērtēti pēc ugunsspējas, darbības rādiusa un ātruma.
Amerikāņu pusē spēlē atrodami dažādi bruņojuma veidi - "M1 Abrams" tanki, "HIMARS" raķešu sistēmas, "Stryker" bruņumašīnas, "Typhon" tālās darbības raķetes, pretgaisa aizsardzība, loģistikas vienības, kā arī iznīcinātāji un desanta kuģi. Krievijas pusē ir T-90 tanki, pašgājējhaubices, mīnmetēji un zalvju reaktīvās sistēmas, gaisa desanta vienības ar artilēriju, loģistika, pretgaisa sistēmas un dažāda tipa kuģi. Tomēr galvenais spēles mehānisms balstās nevis uz tehniku, bet gan uz 277 “Joint Capability” kārtīm. Spēlētāji ar ierobežotu “Komandu punktu” rezervi veido savu atbalsta spēju komplektu, izvēloties bumbvedēju triecienus, dronu uzbrukumus, kiberoperācijas, radioelektronisko cīņu, psiholoģiskās operācijas un pat preses virsnieku izmantošanu.
Spēles veidotājs Sebastians Bea (Sebastian Bae), bijušais ASV jūras kājnieks un Irākas kara veterāns, skaidro, ka kārtis aptver gan šodienas, gan nākotnes spējas, ļaujot pārbaudīt, kā tās darbojas dažādos scenārijos. Spēlētāji pārmaiņus veic darbības – pārvieto vienības, iesaistās kaujā vai nodrošina papildinājumus –, bet mērķis ir iegūt uzvaras punktus, iznīcinot pretinieka vienības un ieņemot teritorijas.
Spēlē ilustrēta arī “kill chain” jeb mērķa atklāšanas, identificēšanas un iznīcināšanas ķēde. Piemēram, ASV kuģi tiek turēti noslēpti, bet Krievija izmanto dronus vai satelītus, lai tos atklātu. Ja atklāšana izdodas, tos iespējams apšaudīt ar tālās darbības raķetēm, taču ASV var reaģēt ar kibercīņas kārtīm un izjaukt uzbrukumu. Bae uzsver, ka spēlē ir kaķa un peles dinamika – katra puse cenšas iegūt pārsvaru gan izlūkošanā, gan ugunsspēkā, vienlaikus slēpjot savas vienības un izvēloties brīdi, kad dot triecienu.
Līdzās taktiskajām dilemām spēle pievērš uzmanību munīcijas ierobežojumiem. Gan ASV, gan Krievijai ir ierobežots skaits precīzo ieroču – artilērijas lādiņu, spārnoto raķešu, pretgaisa aizsardzības pārtvērēju. Tas liek rūpīgi izvēlēties mērķus un taupīt resursus. Savukārt politiskā dimensija atspoguļota ar “Ietekmes mērītāju”, kas piešķir papildu resursus par pretinieka iznīcināšanu un teritoriju ieņemšanu, bet soda par civiliedzīvotāju zonu apšaudi.
Who wants to play my forthcoming "Littoral Commander: Baltic" #wargame? We're demonstrating a prototype for NATO #WIN24. You can't resist the double maps. 😉 #wargaming pic.twitter.com/cK5bOYiFAV
— Sebastian Bae (@SebastianBae) September 2, 2024
"Littoral Commander: The Baltic" ir jau otrā šīs sērijas spēle. Pirmais izdevums "Littoral Commander: Indo Pacific" modelēja ASV – Ķīnas konfliktu par Taivānu un Filipīnām. Šīs spēles tiek izmantotas ASV militārajās koledžās, jūras kājnieku vienībās, kā arī Lielbritānijas, Austrālijas, Vācijas un Filipīnu bruņotajos spēkos. Nākamā spēle, "Littoral Commander: Australia", iznāks šogad, un tiek plānoti paplašinājumi ar NATO un Japānas spēkiem.
Sebastians Bae uzsver, ka mērķis ir palīdzēt civiliedzīvotājiem iedomāties, kādi izaicinājumi un risinājumi varētu rasties karā Baltijas reģionā, bet karavīriem – labāk sagatavoties smagu lēmumu pieņemšanai nenoteiktos apstākļos. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm šāda veida simulācijas sniedz iespēju izprast, kādi faktori – no izlūkošanas līdz sabiedriskajai domai – var būt izšķiroši potenciāla kara gadījumā.
