Krievija Altaja novadā aptuveni 3000 kilometru attālumā no Ukrainas veido jaunu militārās rūpniecības kompleksu, kurā paredzēts ražot cietās raķešdegvielas lādiņus un citus raķešu komponentus. Projekta mērogs, būvniecības temps un īpaši paredzētā aizsardzība pret bezpilota lidaparātiem liecina par Maskavas centieniem izveidot lielāku, izkliedētāku un pret triecieniem noturīgāku kara rūpniecību.
Par jaunā kompleksa būvniecību pie Sibīrijas pilsētas Bijskas, atsaucoties uz Krievijas valdības iekšējiem dokumentiem, līgumiem, tāmēm un projekta īstenošanas grafikiem, vēsta “UNITED24 Media”.
Iegūtie dokumenti liecina, ka jaunā ražotne būs Permas pulvera rūpnīcas darbības paplašinājums. Šis uzņēmums ir nozīmīgs Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa posms, kas ražo pulveri, cieto raķešdegvielu, aizdedzes ierīces un lādiņus dažādām ieroču sistēmām.
Militāra rūpnīca 72 futbola laukumu platībā
Projekta īstenošana sākta 2025. gada 22. jūlijā, kad Permas pulvera rūpnīca ieguva tiesības izmantot 20 zemesgabalus ar kopējo platību 140,7 hektāri. Vēlāk tie apvienoti vienā īpašumā, bet iežogotā rūpnieciskā kompleksa platība noteikta aptuveni 51 hektāra apmērā – tas atbilst vairāk nekā 70 futbola laukumiem.
Kompleksā paredzēts uzbūvēt 60 ēkas, no kurām 38 būs galvenie ražošanas, noliktavu un tehniskās infrastruktūras objekti. To kopējā platība sasniegs gandrīz 49 000 kvadrātmetru.
Dokumentos būvniecības līguma vērtība noteikta 50,87 miljardu rubļu apmērā, bet Krievijas valsts kontrolētās bankas “Promsvyazbank” piešķirtais finansējums sasniedz 32,85 miljardus rubļu. Šī banka īpaši apkalpo Krievijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumus un valsts militāros pasūtījumus.
Projekta plānošanas un atļauju saņemšanas posmu paredzēts noslēgt 2026. gada oktobrī, savukārt pilnu ražošanas jaudu jaunajam kompleksam plānots sasniegt jau novembrī. Ja sākotnējais grafiks tiek ievērots, tik apjomīga objekta izveide mazāk nekā pusotra gada laikā liecinātu par tam piešķirtu ļoti augstu valsts prioritāti.
Raķešdegviela “Pantsir”, “Buk”, “Smerch” un “Grad” munīcijai
Krievijas dokumentos jaunā objekta uzdevums formulēts tehniski neitrālā valodā – tajā paredzēts ražot “neliela izmēra izstrādājumus no standarta cietās raķešdegvielas sastāviem, izmantojot liešanu zem spiediena”.
Tomēr ražošanas tehnoloģijas, izejvielas un dokumentos atkārtoti minētie militāro izstrādājumu kodi norāda uz raķešu dzinēju lādiņu un aizdedzes sistēmu izgatavošanu. Ražošanā paredzēts izmantot arī amonija perhlorātu – spēcīgu oksidētāju un vienu no galvenajām kompozītās cietās raķešdegvielas sastāvdaļām.
Permas pulvera rūpnīca līdz šim piedalījusies komponentu ražošanā zenītraķešu kompleksiem “Pantsir” un “Buk”, kā arī daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmu “Smerch” un “Grad” munīcijai. Pieejamā informācija vēl neļauj droši apgalvot, kādiem konkrētiem ieročiem tiks paredzēta Bijskā saražotā produkcija, tomēr izmantotās tehnoloģijas liecina par Krievijas vēlmi ievērojami palielināt cietās raķešdegvielas izstrādājumu ražošanas jaudu.
Atsevišķas projekta detaļas atrodamas arī Bijskas pašvaldības publiskotajos materiālos, kuros minēta 3748 kvadrātmetrus liela ēka šādu neliela izmēra cietās raķešdegvielas izstrādājumu ražošanai.
Cietā raķešdegviela militārajā jomā ir īpaši nozīmīga, jo šādas raķetes iespējams ilgstoši glabāt un palaist daudz ātrāk nekā ieročus ar šķidro degvielu. Tām nepieciešama arī vienkāršāka apkalpošana un mazāks loģistikas nodrošinājums. Jau 2024. gadā satelītattēli uzrādīja būvniecības paplašināšanos pie pieciem Krievijas uzņēmumiem, kas saistīti ar cietās degvielas raķešdzinējiem, tostarp Permā un Sibīrijā, ziņoja aģentūra “Reuters”.
Rūpnīca, kuru jau projektējot sargā no droniem
Bijskas izvēli nosaka ne tikai tās attālums no Ukrainas un NATO austrumu robežas. Pilsētas tuvumā atrodas Federālais pētniecības un ražošanas centrs “Altai”, Bijskas oleuma rūpnīca, kā arī citi uzņēmumi, kas var nodrošināt sprāgstvielu un raķešdegvielas ražošanā nepieciešamās izejvielas.
Turklāt šajā pašā rūpnieciskajā rajonā Krievija jau īsteno citu apjomīgu projektu. “Reuters” izpētītie valsts iepirkumu dokumenti un satelītattēli iepriekš atklāja, ka Bijskas oleuma rūpnīcā tiek veidota jauna sprāgstvielu ražošanas līnija. Tās plānotā jauda varētu sasniegt 6000 tonnu RDX vai līdzīgas militāras sprāgstvielas gadā. “Reuters” lēsa, ka ar šādu daudzumu teorētiski pietiktu vairāk nekā miljona 152 milimetru artilērijas lādiņu kaujas daļu piepildīšanai.
Bijskas jaunās ražotnes dokumentos vienlaikus paredzēti kontrolpunkti, vairāki drošības perimetri un īpašas ēku aizsargkonstrukcijas pret bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Tajos minēta arī pretgaisa aizsardzības līdzekļu izvietošana rūpnīcas apsardzei.
Tas parāda šķietamu pretrunu Krievijas aprēķinos. Ražotne tiek celta dziļi Sibīrijā, lai samazinātu Ukrainas triecienu risku, tomēr tās projektētāji vairs neuzskata pat 3000 kilometru attālumu par pietiekamu aizsardzību. Ukrainas trieciens Omskas naftas pārstrādes rūpnīcai 2026. gada vasarā jau apliecināja spēju sasniegt mērķus aptuveni 2700 kilometru dziļumā Krievijas teritorijā. Tādējādi jēdziens “droša aizmugure” Krievijas militārajai rūpniecībai kļūst arvien nosacītāks.
Signāls par Maskavas ilgtermiņa nodomiem
Viena jauna rūpnīca pati par sevi vēl nenozīmē tūlītēju Krievijas raķešu ražošanas apjoma pieaugumu. Sarežģīta militārā ražošana ir atkarīga no kvalificēta darbaspēka, specializētām iekārtām, ķīmiskajām izejvielām un elektronikas piegādes ķēdēm. Šajās jomās Krievijai joprojām jāpārvar sankciju, eksporta kontroles un darbaspēka trūkuma radītie šķēršļi.
Tomēr Bijskas projekta mērogs ir nepārprotams stratēģisks signāls. Krievija ne tikai palielina militārās ražošanas apjomu, bet arī pārveido tās ģeogrāfiju – izkliedē rūpnīcas plašākā teritorijā, pārceļ kritiskās jaudas dziļāk valsts iekšienē un jau būvniecības stadijā gatavo tās iespējamiem triecieniem.
Tas liecina, ka Maskava savu militāri rūpniecisko kompleksu attīsta nevis īslaicīgai kara vajadzību apmierināšanai, bet gan ilgstošai konfrontācijai. Eiropai un NATO tas nozīmē, ka Krievijas spēju atjaunošana un paplašināšana turpināsies arī tālu aiz frontes līnijas – aiz arvien jauniem žogiem, pretdronu konstrukcijām un pretgaisa aizsardzības sistēmām.
