Vācijas valdība pirmoreiz tik nepārprotami apsūdzējusi Krieviju par mēģinājumu sarīkot uzbrukumu valsts teritorijā, paziņojot, ka Maskava bijusi atbildīga par ar sprāgstvielām aprīkotu bezpilota lidaparātu operāciju Leipcigas lidostas tuvumā. Reaģējot uz notikušo, Berlīne plāno panākt jaunu Eiropas Savienības sankciju noteikšanu Krievijai, vēsta izdevums “Politico”.
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls paziņojis, ka Krievijas vadība pret Vāciju izturas ar “atklātu naidīgumu”. Viņš uzsvēra, ka uzbrukuma mēģinājums Leipcigā bijis apzināts Maskavas solis, kura mērķis bijis vēl vairāk pasliktināt jau tā saspringtās abu valstu attiecības.
Arī Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints norādījis, ka valdība par notikušo uzskata atbildīgu Krieviju, lai gan incidenta izmeklēšana vēl turpinās. Pēc viņa teiktā, uzbrukumā izmantotajiem bezpilota lidaparātiem un to aprīkojumam konstatētas pazīmes, kas raksturīgas citām Krievijas īstenotajām hibrīdoperācijām.
“Bezpilota lidaparāta konfigurācija, tā dažādās sastāvdaļas, sprāgstvielas un kibertehnoloģijas – to visu mēs atpazīstam no citām Krievijas hibrīdoperācijām un kara pret Ukrainu,” sacīja A. Dobrints.
Vācijas valdība pieļauj, ka tiešie uzbrukuma izpildītāji varētu būt bijuši zemākā līmeņa savervēti aģenti. Tomēr izmantotās tehnoloģijas liecinot par augstu tehniskās sagatavotības līmeni un ievērojamiem organizatoriskajiem resursiem, kas ieguldīti operācijas plānošanā.
“Mēs pieņemam, ka Vācija arī turpmāk būs Krievijas hibrīduzbrukumu mērķis,” brīdināja iekšlietu ministrs, piebilstot, ka Maskava nākotnē varētu mēģināt nodarīt valstij vēl lielākus zaudējumus.
Berlīnes asā reakcija liecina par Vācijas valdības pieejas maiņu attiecībās ar Maskavu. Vācija jau iepriekš paplašinājusi savas ārējās izlūkošanas pilnvaras, ļaujot tai, reaģējot uz hibrīdo apdraudējumu, īstenot arī sabotāžas un uzbrūkošās kiberoperācijas.
Kā vienu no atbildes soļiem Vācija 18. septembrī plāno slēgt Krievijas konsulātu Bonnā. Berlīne paredzējusi arī pastiprināt Krievijas pilsoņu ieceļošanas kontroli un pārtraukt vienošanos, kas regulē tā dēvētā “Krievu nama” darbību Vācijas galvaspilsētā.
Vācijas valdība rosinās Eiropas Savienību noteikt jaunas sankcijas personām, kuras tiek uzskatītas par saistītām ar Krievijas hibrīdoperācijām. Berlīne arī vēlas pastiprināt ierobežojumus pret Krievijas “ēnu floti”. ES līmenī varētu tikt apspriesta 90 dienu tūrisma vīzu izsniegšanas ierobežošana Krievijas pilsoņiem, kā arī Krievijas diplomātu pārvietošanās brīvības samazināšana.
Vācijas nostāju atbalstījuši arī tās sabiedrotie. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri apspriedīs iespējamos atbildes pasākumus, tostarp papildu sankcijas. Savukārt Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro norādījis, ka Krievijas atbildības galīga apstiprināšana neizbēgami izraisīs sekas.
Solidaritāti ar Vāciju paudis arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Viņš nosodījis Krievijas hibrīduzbrukumu Leipcigā un atzinīgi novērtējis Berlīnes izziņotos atbildes pasākumus.
Jau ziņots, ka 4. augustā Leipcigas lidostā netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas “An-124 Ruslan” tika atrasts nokritis bezpilota lidaparāts. Speciālisti konstatēja, ka tas pārvadājis sprāgstvielas. Kopumā lidostas apkārtnē tika pamanīti trīs ar sprāgstvielām aprīkoti droni.
