Polija plāno sākt nacionālās pretdronu aizsardzības sistēmas izveidi jau tuvāko mēnešu laikā, negaidot Eiropas Savienības kopīgo “dronu sienas” iniciatīvu, paziņojis valsts aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks.
Pēc viņa teiktā, Aizsardzības ministrija jau novembrī plāno izziņot investīcijas tehnoloģijās, kas ļautu atklāt, traucēt un neitralizēt ienaidnieka dronus. Šie pasākumi ir daļa no plašākas gaisa aizsardzības programmas. Tomčiks neatklāja plānoto investīciju apmēru, taču uzsvēra, ka vismaz pusei līgumu būtu jānonāk pie Polijas uzņēmumiem.
Septembrī NATO pacēla gaisā iznīcinātājus, lai notriektu aptuveni 20 dronus, kas, īstenojot plašu Krievijas uzlidojumu Ukrainai, šķērsoja Polijas gaisa telpu. Tas bija pirmais šāda veida incidents kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā un izgaismoja Polijas pretgaisa aizsardzības trūkumus – dārgas raķetes tika izmantotas lētu bezpilota lidaparātu iznīcināšanai.
“Mēs atbalstām ideju par ES debesu aizsardzību un esam atvērti ārējiem risinājumiem,” intervijā aģentūrai “Bloomberg” norādīja Tomčiks. “Taču prioritāte ir nacionālie projekti.”
Viņš piebilda, ka Eiropas Savienības “dronu siena” nākotnē varētu papildināt Polijas sistēmu: “Ja būs pieejami ārēji instrumenti, mēs tos izmantosim pilnībā.”
Finansējumu Polijas dronu vairogam valdība plāno piesaistīt, izmantojot jauno ES aizsardzības aizdevumu programmu SAFE. Tā kā Polijai ir robeža ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, valsts saņēma lielāko sākotnējo SAFE finansējuma daļu – pieeju līdz 43,7 miljardiem eiro. Tomčiks gan atteicās sniegt sīkāku informāciju par konkrētiem projektiem.
Pirmās jaunās sistēmas spējas valdība vēlas ieviest trīs mēnešu laikā pēc investīciju izziņošanas, bet pilnīgu pretdronu sistēmu – divu gadu laikā.
“Efektīvam pretdronu ierocim jābūt visaptverošam,” sacīja Tomčiks. “Tam jāsastāv no dažādiem sensoriem un līdzekļiem, kas darbojas vienlaicīgi – vispirms objekti tiek atklāti un identificēti, pēc tam – neitralizēti.”
Viņš norādīja, ka jaunā iniciatīva kļūs par vēl vienu slāni Polijas pretgaisa aizsardzības sistēmā, papildinot jau esošās vidējā un tālā darbības aizsardzības sistēmas. Tās visas ir paredzētas, lai pasargātu valsti no dažāda veida gaisa draudiem – tostarp lidmašīnām, helikopteriem, droniem un spārnotajām raķetēm.
Jūlijā Aizsardzības ministrija paziņoja, ka šogad tērēs 200 miljonus zlotu (54,2 miljonus dolāru), lai iegādātos kaujas un apmācību dronus. Tāpat ir paātrinātas iepirkumu procedūras.
“Veids, kā šobrīd bezpilota sistēmas izmanto gan Krievija, gan Ukraina, skaidri parāda, ka šīs spējas jāstiprina visos līmeņos – gaisā, uz zemes un jūrā,” uzsvēra Tomčiks.
