Jaunievēlētais Slovākijas valdības vadītājs Roberts Fico, kuru oficiāli 25. oktobrī šajā amatā iecēla valsts prezidente Zuzana Čaputova, tagad vadīs trīs partiju koalīciju, no kurām viena piekopj izteikti Krievijas atbalstošu ārpolitiku. Neraugoties uz fundamentālo Slovākijas ārpolitikas maiņu pret Ukrainu, kopējā ietekme uz kara gaitu tiek vērtēta kā minimāla.
R. Fico jau vairākkārt ir bijis Slovākijas premjerministrs. 2018. gadā viņš atkāpās no amata plašo protestu dēļ, kas sekoja pētnieciskā žurnālista Jansa Kučaksa un viņa dzīvesbiedres Martinas Kušnirovas slepkavībai. Tolaik žurnālists veidoja rakstu par Slovākijas valdības darbinieku saistību ar itāļu mafiju, atklājot, ka R. Fico un viņa vadītā partija bija tieši saistīta ar apsūdzētajiem.
Vienlaikus viņš uzskata, ka tūlītēja bruņojuma piegādes apturēšana Ukrainai esot vislabākais risinājums karam. Turklāt, citējot viņa izteikumus, Eiropas Savienībai vajadzētu kļūt par miera veidotāju, nevis bruņojuma piegādātāju.
Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot Slovākijas valdības jauno kursu, atzina, ka: “Slovākijas piegādātais bruņojums Ukrainai nesastāda tik lielu daļu, lai tam būtu ietekme uz kopējo situāciju.”
Jāmin, ka Slovākija bija viena no pirmajām NATO dalībvalstīm, kas piegādājusi Ukrainai iznīcinātājus, un kopumā, vadoties pēc Vācijā bāzētā ekonomikas institūta “Kiel Institute” apkopotajiem datiem, tā ir piegādājusi Ukrainai palīdzību 680 miljonu eiro vērtībā.
Atsaucoties uz Slovākijas politiskā pētnieka Braņislava Kovačika (Branislav Kovacik) vērtējumu, sarunā ar Francijas starptautisko ziņu aģentūru “France 24” – Ukraina nezaudēs būtisku palīdzības apjomu no tā, kas tai šobrīd pienāk. Tomēr jebkāda šķelšanās ES dalībvalstu vidū ir slikta un šis ir simbolisks pierādījums šādām tendencēm.
Slovākijai bija arī vērā ņemama loma Ukrainas enerģētikas krīzes pārvarēšanā. Pretēji pagājušajam gadam, Ukraina ir paveikusi ievērojamu darbu, lai kļūtu patstāvīgāka tās enerģētikas apgādes sektorā.
Ukraina aktīvi strādā pie tā, lai celtu energoapgādes neatkarību, diversificējot piegādātājus. Ukrainas valstij piederošā enerģētikas tīkla uzņēmuma “Naftogaz” izpilddirektors Oleksijs Čerņišovs sarunā ar “Newsweek” skaidroja, ka “Naftogaz” jau šobrīd ir izpildījis valdības noteiktos uzkrāšanas mērķus un savās pazemes krātuvēs uztur vairāk nekā 14,7 miljardu kubikmetru lielus gāzes krājumus.
Pastāv visai liela pārliecība, ka Ukraina būs spējīga pati sevi nodrošināt ar energoapgādi. Pagaidām, atsaucoties uz “Naftogaz” vadītāja komentāriem, netiek arī plānots papildus gāzes imports 2023. gada apkures sezonā.
Tomēr Slovākijas jaunā valdība var radīt izaicinājumus, liedzot ES dalībvalstīm vienoties par vēl nospiedošākām sankcijām pret Krieviju. R. Fico apgalvojumi par to, ka viņš “neatbalstīs jebkāda veida sankcijas pret Krieviju, kamēr neredzēs izvērtējamu par to ietekmi uz Slovākijas ekonomiku” rada bažas par turpmāko sankciju politikas nākotni.
No izskanējušajiem solījumiem sagaidāms, ka jauno Slovākijas ārpolitiku veidos negatīva attieksme pret atbalstu Ukrainai, kā arī sankcijām pret Krieviju un migrantiem, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”. Pats R. Fico to raksturo kā suverēnu Slovākijas ārpolitiku, kas ir neatkarīga no ES un ASV, nostājoties pret politisko liberālismu.
Paredzams, ka šādas Slovākijas ārpolitiskās izmaiņas virzīs to vienotā spārnā ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, kurš vēl nesen ticies ar Rietumos izolēto Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Arī Viktors Orbāns aktīvi iestājas pret ES virzītajām palīdzības paketēm Ukrainai un sankciju noteikšanu pret Krieviju.
Lai gan R. Fico priekšvēlēšanu kampaņu raksturoja aktīva vēršanās pret Briseli un ASV, viņš arī ir skaidri noraidījis nodomus izstāties no ES n NATO.
