Pretkara akcijas Krievijā iet mazumā

Ārvalstīs
Sargs.lv
Krievijas spēka struktūras Maskavā vardarbīgi apspiež pretkara demonstrāciju
Foto: AFP/Scanpix

Aizvadītajā nedēļas nogalē Krievijas pilsētās turpinājās protesti pret valsts īstenoto agresiju Ukrainā. Neraugoties uz to, ka uz protestiem cilvēkus personīgi bija aicinājis iziet Krievijas politieslodzītais politiķis Aleksejs Navaļnijs, spriežot pēc aizturēto datiem, cilvēku aktivitāte bijusi mazāka nekā iepriekšējās nedēļās.

Svētdien, 13.martā pretkara akcijas aptvēra Krievijas 38 pilsētas.

Protestos kopumā aizturēti 919 cilvēki, no tiem aptuveni puse, jeb 451 –Krievijas galvaspilsētā Maskavā. Otrā lielākajā Krievijas pilsētā - Sanktpēterburgā aizturēti 185 cilvēki, Jekaterinburgā – 64, Ņižņijnovgorodā – 30, Irkutskā – 26, Kazaņā – 20, Čeļabinskā – 18, bet Ufā – 13 protestētāji.

Pirms nedēļas - 6.martā pretkara akcijas aptvēra gandrīz divas reizes vairāk pilsētu  -69, bet aizturēto skaits bija piecas reizes lielāks – 5017 cilvēku.

Arī pēc protestiem publiskotās fotogrāfijas no protesta akciju vietām liecina, ka  pretkara protesti ir kļuvuši mazskaitlīgi. Visticamāk, to veicinājusi Krievijas diktatora Vladimira Putina režīma īstenotā kara cenzūra, kā arī represīvās likumdošanas stiprināšana, ir veicinājušas pretkara akciju samazināšanos Krievijā. Savukārt Krievijas sabiedrība ir maz informēta, apātiska un iebiedēta.

Kā novērojusi “OVD-info”, pretkara akcijās piedalās arī tādi cilvēki, kuri iepriekš nav iesaistījušies protestos – daudzi no viņiem aizturēti pirmo reizi. Vienotai protestu kustībai traucē pašas protestu kustības organizācijas trūkums. Tie drīzāk ir uzskatāmi par stihiskiem, sadrumstalotiem bez centralizētas vadības, kas spētu formulēt protestētāju prasības.

Līdz šim cietsirdīgākās protestētāju aizturēšanas fiksētas Sanktpēterburgā.

Vērojot pašreizējo protestu kustību, secināms, ka Krievijas sabiedrība vēl neizjūt Rietumvasltu noteikto sankciju spiedienu. Pagaidām galvenās protestu prasības ir kara izbeigšana, kamēr ekonomisko problēmu motīvs vēl nav parādījies.

Nav izslēgts, ka pēc kāda laika, pasliktinoties Krievijas ekonomiskajai situācijai un palielinoties kritušo plūsmai, kā protestētāju tā protestu apspiedēju vidū būs jūtama izteiktāka radikalizācija, kas nozīmē, ka protesti varētu kļūt izteikti agresīvi un vardarbīgi no abām pusēm – kā protestētājiem, tā policijas un “Rosgvardia” karavīru puses.

Dalies ar šo ziņu