Eksperts: Ar sankciju režīma iedarbināšanu ES parāda, ka tā necietīs Krievijas izturēšanos

Ārvalstīs
LETA
Image
Latvijas ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis
Foto: LETA

Ar Globālā sankciju režīma iedarbināšanu Eiropas Savienība (ES) parāda, ka tā nav vājš spēlētājs un Krievijas neglīto izturēšanos, arī pret ES augsto pārstāvi ārlietās Žuzepu Borelu, necietīs, tādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora vietnieks un Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas Studiju fakultātes docents Kārlis Bukovskis.

Pētnieks atzīmēja, ka sankciju piemērošana nenovedīs pie Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbrīvošanas, tomēr tas savā veidā sūta signālu arī tām zemāka līmeņa amatpersonām, kas īsteno represijas pret Navaļnija līdzgaitniekiem un protestētājiem.

Runājot par to, kā sankciju piemērošana atsevišķām Krievijas amatpersonām ietekmēs ES un Krievijas attiecības, Bukovskis norādīja, ka nevajadzētu gaidīt krasu situācijas saasināšanos un militarizāciju. Sankciju piemērošana ir diplomātisks instruments, kas lietots daudzos gadījumos, paredzot arī atbildes mehānismus - ja sankcijas tiek vērstas pret vienas puses diplomātiem vai amatpersonām, tad otra puse nevar palikt bez atbildes.

Pēc LĀI direktora vietnieka paustā, var sagaidīt, ka Krievija varētu ieviest sankcijas pret ES lēmumu pieņēmējiem vai jebkuru citu amatpersonu, pasludinot tos par "persona non grata", vai izmantojot tādas pašas ietekmes sviras kā ES. Tomēr, kā atzīmēja Bukovskis, rodas jautājums, cik daudz ir tādu cilvēku ES, kuriem Krievijā ir liela ietekme vai īpašumi, kas varētu tikt pakļauti sankcijām.

Jautāts, kas kalpojis par pamatu, lai ES ārlietu ministri panāktu politisku vienošanos par Globālā sankciju mehānisma iedarbināšanu, pētnieks norādīja, ka Borela vizīte Maskavā spēlēja savu lomu, tomēr primārais jautājums, kas bija jārisina, saistīts ar Navaļnija lietu.

"Krievijas puse un tās ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ļoti rupjā veidā izturējās pret Borela labticīgo un mazliet naivo vēlmi sadarboties ar Krieviju, pastiepjot atvērtu roku. Tas izraisīja dusmas par to necieņu, ar kādu Krievija viņu sagaidīja. Tāpat Krievija izraidīja trīs diplomātus, dodot signālu, ka tā nevēlas runāt ar ES un neatzīst Borelu kā vienlīdzīgu," skaidroja pētnieks, norādot, ka tas bija katalizators ES lēmumam, bet tas nebija galvenais iemesls, jo neviens nepiemēros sankcijas tikai par to, ka pret vienu politiķi, arī viņa paša neviennozīmīgas rīcības dēļ, izturējušies pazemojoši.

Runājot par to, vai ES un Krievijas attiecības iegājušas Aukstā kara gultnē, Bukovskis norādīja, ka šāda mentalitāte pastāv jau vismaz kopš 2014.gada Krimas aneksijas. Pētnieks atzīmēja, ka pieeja domāt par Krieviju, vai nu drauga, vai ienaidnieka kategorijās bijusi izteikta jau kādu laiku. Tāpat arī Krievijas pastāvīgie centieni nostatīt sevi pretim rietumu pasaulei, pretim ASV vai ES kā vienlīdzīgu spēlētāju, kurš darīs visu savā veidā, neskatoties ne uz ko, ir rezultējies ar to, ka notikusi atsvešināšanās un Aukstā kara mentalitāte lielā mērā ir atgriezusies.

LETA jau rakstīja, ka ES Ārlietu padomē pirmdien ir panākts politisks lēmums, piemērot atsevišķām Krievijas amatpersonām ES Globālo sankciju mehānismu, pavēstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Politiķis atzīmēja, ka lēmums pieņemts saistībā ar Navaļnija nelikumīgo ieslodzīšanu cietumā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmuma ignorēšanu, pārkāpjot Navaļnija cilvēktiesības.

"Plānots, ka amatpersonu saraksts tiks saskaņots tuvākajā laikā, kad tas tiks noformēts arī juridiski. ES Ārlietu padomes līmenī šodien nebija konkrētu lēmumu, kādas personas tiks iekļautas šajā sarakstā. Vienošanās ir paveikt to pēc iespējas ātrāk," sacīja Rinkēvičs, norādot, ka tam nepieciešama zināma juridiska un politiska procedūra.

Tāpat ES dalībvalstu ārlietu ministri plašāk apsprieduši Krievijas politiku, īpaši ES augstā pārstāvja ārlietās Borela vizītes Maskavā kontekstā. Rinkēvičs pavēstīja, ka Borela vizīte tika izanalizēta diezgan skrupulozi un ES dalībvalstu vidū valdīja vienprātība, ka Krievija ir izvēlējusies ceļu - neiesaistīties dialogā ar ES.

"Mums ir svarīgi uzturēt vienotību un neradīt situāciju, kur atsevišķas dalībvalstis runā ar Krieviju, jo Krievija izvēlas, ar kurām valstīm runāt un kurām nē. Tāpat mēs atbalstām stingru un vienotu Eiropas politiku. Protams, mums ir jātur atvērti komunikācijas kanāli ar Krieviju," teica ārlietu ministrs.

Rinkēvičs arīdzan akcentēja, ka ES diplomātiem un arī dalībvalstīm ir jārunā par cilvēktiesībām, arī par Ukrainu, pat tādā situācijā, ja attiecības nav pašas labākās. Ārlietu ministrs norādīja, ka neviens nav atcēlis sarunas un diplomātiju, neskatoties uz sarežģītājām ES un Krievijas attiecībām. Tāpat viņš uzsvēra, ka Krievijas attieksme pret Borelu un ES patlaban ir saliedējusi bloka dalībvalstis, iespējams, pat vairāk nekā pirms mēneša.

Jautāts, kā tiks pieņemts lēmums, kuras amatpersonas tiks pakļautas Globālajam sankciju mehānismam, Rinkēvičs norādīja, ka lēmumu par sarakstu pieņem visas ES dalībvalstis vienprātīgi.

"ES dalībvalstīm un ES augstajam pārstāvim ārlietās ir tiesības piedāvāt šī saraksta kandidātus, bet lēmumus pieņem ES dalībvalstis uz vienprātības principa," uzsvēra ārlietu ministrs.

Dalies ar šo ziņu