Domnīca “Atlantic Council” apkopojusi tās ieskatā nozīmīgākos 2021. gada izaicinājumus un drošības riskus, ar ko būs jāsaskaras pasaulei. Domnīcas eksperti uzsver – iepriekšējo krīžu pieredze liecina, ka Covid-19 izraisītais bads un ekonomiskās problēmas var radīt satricinājumus ne vien ekonomikā, bet arī politikā.
Nozīmīgu lomu ekspertu paredzējumos ieņem nogurums no Covid-19 pandēmijas. Krievijā, ASV un Eiropas Savienībā, turpinoties sociālajai un ekonomiskajai spriedzei, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija un ziņām par vakcīnas izplatīšanu, paredzams – sabiedrība, sagaidot situācijas normalizēšanos, priekšlaicīgi centīsies atgriezt dzīvi normālās sliedēs. Šāda scenārija attīstību īpaši var saasināt cilvēku atteikšanās vakcinēties un iespējamās vīrusa mutācijas. “Atlantic Council” šādam scenārijam prognozē vidēji augstu iespējamību.
Analizējot ASV nākotni, domnīcas eksperti ar augstu ticamību paredz jaunās ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas politikas stīvumu. Baidens mantojumā no Trampa administrācijas saņems ekonomiskās problēmas, bruņojuma pārdošanas solījumus Taivānai, kas tracina Ķīnu, solījumus pastiprināt sankcijas pret Irānu un ASV aiziešanu no “Atvērto debesu” līguma. Vienlaikus lielu spiedienu pret jauno administrāciju izdarīs gan republikāņi, gan kreisā spārna spēki, kuru atbalsts var saasināt attiecības ar mēreni noskaņotajiem Baidena atbalstītājiem.
Kā vidēji iespējamu scenāriju eksperti prognozē Covid-19 izraisītu pasaules kopējā parāda palielināšanos, it īpaši attīstības valstīs. Jaunākie dati liecina, ka pasaules kopējais parāds ir sasniedzis 15 triljonus ASV dolāru, un līdz gada beigām tas varētu sasniegt 365% no pasaules IKP. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jau tagad sniedzis finansiālu palīdzību 81 valstij, attīstības valstu parādsaistības sasniedz 7 triljonus ASV dolāru, un Zambija ir kļuvusi par sesto valsti, kas 2020. gadā izsludinājusi defoltu. Lai arī G20 valstis sākušas meklēt kopīgus risinājumus, kas palīdzētu izvairīties no vēl vienas starptautiskās krīzes, ASV atturēšanās sniegt atbalstu SVF šos centienus var ievērojami iedragāt.
2021. gadā visdrīzāk ir sagaidāmas ekonomiskās atkopšanās problēmas Rietumvalstīs. Paredzams, ka lielākā daļa Rietumu ekonomiku nespēs atgriezties pie 2020. gada sākuma līmeņiem pat 2021. gada beigās. Šajā laikā vienīgi Ķīnas ekonomika piedzīvojusi nozīmīgu kāpumu, gada laikā pieaugot par 10%. Ņemot vērā, ka 2008. gada krīze izraisīja nozīmīgu populisma pieaugumu Rietumus, miljoniem cilvēku ekonomiskās situācijas pasliktināšanos var izraisīt nozīmīgas politiskās sankcijas.
Ar vidēji augstu iespējamību domnīcas eksperti raugās uz iespējamu saspringumu attiecībās ar Ziemeļkoreju. Prezidenta Baidena administrācija mantos iepriekšējo četru prezidentu neveiksmīgās Ziemeļkorejas politikas bagāžu, kas nav būtiski uzlabojusies, pat neskatoties uz Donalda Trampa vairākkārtēju tikšanos ar Ziemeļkorejas līderi. Situācija ir pat pasliktinājusies, ņemot vērā, ka pašlaik Ziemeļkorejas arsenālā nu ir divdesmit līdz trīsdesmit starpkontinentālās raķetes, kas var sasniegt ASV teritoriju. Līdz šim Ziemeļkoreja katru jaunu ASV prezidentu ir sagaidījusi ar jaunu raķetes vai kodolizmēģinājumu. Lai gan Ziemeļkorejas līderi nav noskaņoti pašnāvnieciski, lai ierobežotu Ziemeļkoreju, ASV būs nepieciešams sadarboties ar Dienvidkoreju un Japānu.
Ar daudz zemāku iespējamību “Atlantic Council” vērtē ASV un Irānas attiecību saasināšanos. Sankcijas un Irānas vadošā kodolzinātnieka nogalināšana apgrūtinās Baidena spēju noslēgt būtisku kodolvienošanos ar Irānu. Irānā valdošais pretrietumnieciskais noskaņojums var eskalēt situāciju, kas noved pie Irānas un ASV attiecību saspīlējuma vēl pirms 20. janvāra, kad Baidenam pilntiesīgi būs jāieņem prezidenta amats.
Vidēji iespējami tiek vērtēta ASV un Ķīnas interešu sadursme Taivānas jautājumā. Pēdējā gada laikā šajā ziņā starp abām valstīm bijusi vērojama negatīva dinamika – katrs ASV mēģinājums atbalstīt Taivānu izraisījis aizvien jaunas Ķīnas provokācijas pie Taivānas gaisa un jūras robežām. Lai arī tieša militāra sadursme ir maz iespējama, Taivāna Ķīnai ir simbolisks mērķis, kura sasniegšanai Ķīna var mēģināt izmantot netiešas metodes, vājinot Taivānas ekonomiku, vienlaikus izdarot aizvien lielāku spiedienu uz ASV.
“Atlantic Council” eksperti ceļ trauksmi par vispasaules pārtikas krīzi, ko vairs nav jāparedz – tā jau ir klāt. ANO brīdinājusi, ka pasaule atrodas bīstamākās pārtikas krīzes pēdējo piecdesmit gadu laikā priekšā. Covid-19 pandēmijas dēļ aizvien vairāk cilvēku nonāk trūkumā, vienlaikus paaugstinoties pārtikas cenām. Pašreizējā situācijā cieš pat Rietumu ekonomikas - ASV viena no piecām mājsaimniecībām pašlaik nevar justies droši par savu pārtiku nākotnē. ANO paredz, ka vairāk cilvēku ies bojā no nepilnīga uztura izraisītām sekām nekā no Covid-19. Jemena, Dienvidsudāna, Nigērija un Burkina Faso jau atrodas uz bada sliekšņa, tālu nav arī Afganistāna, Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Kongo, Etiopija, Haiti, Libāna, Mali, Mozambika, Nigēra, Somālija, Sudāna, Sīrija, Venecuēla un Zimbabve.
Covid-19 pandēmija ievērojami iedragās vienu no vispasaules sabiedrības lielākajiem sasniegumiem pēdējo trīs desmitgažu laikā – vispasaules vidusšķiras pieaugumu. Pirmo reizi pusgadsimta laikā pie vidusšķiras piederīgo skaits ir samazinājies. Pasaules Banka paredz, ka 2021. gadā vairāk nekā 150 miljoni cilvēku nonāks pilnīgā nabadzībā, to ienākumiem samazinoties zem 1,9 dolāriem dienā.
Kā pēdējo augstas iespējamības risku domnīcas eksperti min Turcijas politikas agresivitātes pieaugumu. Turcija tās esošā prezidenta Radžepa Tajipa Edogana laikā ir militāri iejaukusies vai izvietojusi bruņoto spēku vienības Somālijā, Katarā, Lībijā, Irākā, Sīrijā un Balkānos, konfrontējot Krieviju Sīrijā, Lībijā un Azerbaidžānā. Tāpat izaicinot ASV, cīnoties ar kurdiem un iepērkot krievu S-400 pretgaisa aizsardzības sistēmas, kamēr Turcija veic provokācijas Vidusjūras Austrumdaļā, apdraudot Kipru.