Laikā, kad aizvien pieaug Kremļa mēģinājumi iejaukties savu kaimiņvalstu politikā, Sargs.lv uz sarunu aicināja Somijas Starptautisko attiecību institūta (Finnish Institute of International Affairs) vecāko pētnieku Dr. Matti Pesu, analizējot Somijas attiecības ar tās lielo un bīstamo kaimiņu – Krieviju.
Kāds pašlaik ir Somijas skatījums uz Krieviju? Kādi ir Somijas politiskie mērķi Krievijas kontekstā?
Somijai un Krievijai ir atšķirīgs skatījums uz Eiropas drošības principiem; Krievijas skatījums uz reģionālo kārtību, kas balstīta ietekmes zonu dalīšanā, ir tiešs drauds Somijas drošībai. 2014. gads bija pavērsiena punkts tajā, kā Somijas lēmumu pieņēmēji redz Krieviju. Kopumā pašlaik publiskas diskusijas Krievijas jautājumā ir ļoti kritiskas. Somija turpina pastiprināt sadarbību aizsardzības jautājumos, stiprinājusi savu nacionālo aizsardzību un turpinājusi attīstīt visaptverošās aizsardzības sistēmu. Šīm aktivitātēm galvenais iemesls ir bijusi Krievijas agresīvā nostāja.
Neskatoties uz to, Somija turpina uzturēt divpusējas attiecības ar Krieviju dažādos līmeņos. Augsta līmeņa tikšanās sniedz iespēju Somijas līderiem ielūkoties Kremļa domāšanā, tādējādi padarot to par pievilcīgu partneri Rietumvalstīm. Turpinās zema līmeņa sadarbība Baltijas jūras reģiona, vides un robežu jautājumos, tādējādi zināmā mērā stabilizējot divpusējās attiecības, radot pozitīvu dinamiku attiecībās, kas ir kritiski svarīgas Somijas drošībai.
Somija desmitiem gadu ir atradusies Krievijas un Padomju Savienības tuvumā. Vai mēs varam sagaidīt Somijas pievienošanos NATO?
Tuvākajā nākotnē Somija visdrīzāk nepievienosies NATO. Sabiedrības viedoklis ir pret iestāšanos, un Krievijas iespējamās pretdarbības tiek skatītas kā nopietns risks. Tajā pašā laikā NATO īpaši necenšas pārliecināt Somiju par iestāšanos.
Šāds risinājums ir vienlaicīgs ieguvums gan NATO, gan Somijai un pašreizējā situācijā Somijai pievienoties NATO nebūtu lielas jēgas, jo tas varētu destabilizēt situāciju reģionā uz nenosakāmu laika periodu. Tiesa, Zviedrijas izvēles savā ziņā ir centrālais elements Somijas drošības plānošanā, un tās (maziespējamais) lēmums pievienoties NATO neatstātu Somijai lielu izvēli. Protams, Somija varētu izmantot iespēju pievienoties NATO kā atturēšanas līdzekli pret Krieviju. Tiesa, cits jautājums ir, cik efektīvs būtu šāds atturēšanas līdzeklis.
Cik elastīgiem mums ir jābūt mūsu vērtībās attiecībā pret Krieviju? Uz ko mēs varam pievērt acis un uz ko – ne?
Somija skaidri uzsver, ka tā neatdzīst Krievijas starptautisko normu pārkāpumus un ir vairākkārt nosodījusi Krievijas agresiju un provokācijas Krimā, [Lielbritānijas pilsētā] Salsberijā [kur Krievijas bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) aģenti ar indīgo vielu “Novičok” mēģināja nogalināt pārbēgušo Krievijas spiegu Sergeju Skripaļu un viņa meitu], [Krievijas opozicionāra Alekseja] Navaļnija [indēšanas] gadījumā un tamlīdzīgi. Bez tam Somija turpina skaļi izteikt bažas par aizvien pieaugošo autoritārisma attīstību Krievijā. Protams, Somija nav skaļākais Kremļa kritiķis, bet tā nav arī kautrējusies Krieviju kritizēt.
Krievijas Prezidents Vladimirs Putins ir 68 gadus vecs. Kādas varētu būt iespējamās varas maiņas sekas?
Somijā pašlaik nenotiek diskusija par post-Putina ēru. Somijas pamata stratēģija ir ar Krieviju tikt galā neskatoties uz situācijas izmaiņām. Kad varas maiņa notiks, tad Helsinki tai pievērsīs uzmanību.