Krievijai Baltkrievijā nevajadzētu mēģināt īstenot tādu teritorijas sagrābšanas vai pievienošanas scenāriju, kādu tā īstenoja Ukrainas gadījumā. Ja nu tomēr Kremlis tā izšķirsies rīkoties arī Baltkrievijas gadījumā, Krievijas valdošajai elitei nāksies par to maksāt neiedomājami augstu cenu. Tā domnīcas “The Jamestown Foundation” izdevumā “Eurasia Daily Monitor” uzsver Austrumeiropas politisko procesu apskatnieks Pols Goubls.
Atšķirībā no Ukrainas Baltkrievijas sabiedrība ir daudz vairāk integrēta. Baltkrievijā ir mazāk reģionālu, lingvistisku un pat reliģisku atšķirību nekā Ukrainā. Turklāt pati Baltkrievijas sabiedrība ir daudz eiropeiskāka, ņemot vērā, ka daudzi baltkrievi ir apmeklējuši Poliju vai citas tuvākās Eiropas Savienības kaimiņvalstis. Vēl jo vairāk – daudzi baltkrievi šajās valstīs strādā. Rezultātā Maskavai ir maz priekšnosacījumu, lai Baltkrievijas gadījumā censtos atkārtot Ukrainā izmantoto stratēģiju, nostādot vienu valsts reģionu vai vienas sabiedrības valodas grupas pārstāvjus pret citiem.
Analītiķis norāda – šie argumenti izskaidro lielu daļu no Kremļa pašreizējās atturīgās pieejas iesaistei Baltkrievijas iekšpolitikā un to, kādēļ Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins vēl nav mēģinājis atkārtot scenārijus, kādus viņš īstenoja 2008. gadā Gruzijā un pēcāk – 2014. gadā Ukrainā.
P. Goubls savā rakstā, salīdzinot Ukrainu un Baltkrieviju, uzsver – Baltkrievijas sabiedrība ir daudz homogēnāka nekā Ukrainā. Tas izpaužas gan etniskajā, gan lingvistiskajā vienotībā. Vairums iedzīvotāju runā krievu valodā, tai pat laikā neredz problēmas runāt baltkrievu valodā. Iepretim Baltkrievijai Ukrainas sabiedrībā valodas jautājums aizvien paliek viens no lielākajiem sabiedrību un valsts teritoriju sadalošajiem faktoriem. Piemēram, Rietumukrainā vairums iedzīvotāji lieto ukraiņu valodu, savukārt Austrumukrainā, tostarp okupētajās Donbasa un Krimas teritorijās, pamatā runā krieviski. Kā norāda P. Goubls, lingvistiskās atšķirības pastiprina arī kultūrvēsturiskās atšķirības. Piemēram, Rietumukrainas iedzīvotāji sevi uzskata par bijušās Austroungārijas vēsturiskajiem mantiniekiem, kamēr Austrumukrainā iedzīvotāji sevi vairāk saista ar Krievijas kultūrvēsturisko telpu. Šīs atšķirības Ukrainā ir jūtamas vairākos reģionos, tādēļ nav pārsteidzoši, ka 2014. gadā Maskava izmantoja šo ieroci valsts sašķeltības vairošanā, turpinot to darīt arī tagad.
P. Goubls arī atzīst – neraugoties uz to, kā šobrīd paši baltkrievi attiektos pret ilggadējo autoritāro valsts vadītāju A. Lukašenko, viņa pēdējo divu desmitgažu laikā atkārtotais uzstādījums, ka baltkrievi ir atšķirīga tauta no krieviem, ir iedzīvojies sabiedrībā. Turpretī Krievijas līderis V. Putins joprojām uzskata, ka baltkrievi ir krievu tautas atzars.
Pēdējo mēnešu laikā gan Maskavā, gan Rietumos tiek spekulēts, ka Krievija Baltkrievijā tomēr varētu īstenot Ukrainā piekopto stratēģiju, veicinot viena vai otra reģiona vēlmi atdalīties no Baltkrievijas. Tomēr Krievijas apskatnieki šos pieļāvumus ir noraidījuši kā pašas Krievijas interesēm neatbilstošus.
Viņaprāt, Baltkrievijas uzņemšana Krievijas sastāvā būtu “ļoti liela kļūda”. Nesen publicētā intervijā S. Belanovskis apgalvoja, ka baltkrievi, kuri tagad ir dusmīgi uz A. Lukašenko režīmu, integrācijas gadījumā Krievijas sastāvā savas dusmas novirzītu uz Maskavu. Turklāt anektētā Baltkrievija kļūtu par vēl vienu nestabilu reģionu Krievijā, kāds šobrīd jau ir Ziemeļkaukāzs vai Habarovska. Pēc sociologa domām šobrīd Kremlim būtu daudz izdevīgāk strādāt pie Lukašenko nomaiņas, panākot situāciju, kurā Baltkrievija turpinātu būt neatkarīga valsts, taču vissvarīgākajos jautājumos atbalstītu Krieviju.
Sociologs norāda, ka arī paši Krievijas iedzīvotāji saprot, ka Baltkrievija un tās sabiedrība ārpus Krievijas sastāva atradusies pārāk ilgi, lai tā tagad vienkārši tiktu absorbēta Krievijas sastāvā. Baltkrievijas sabiedrības sociālā un politiskā pieredze krasi atšķiras no Krievijas iedzīvotāju pieredzes. Tas nozīmē, ka Baltkrievijas sabiedrība nevarētu iekļauties V. Putina radītajā Krievijas Federācijas matricā.
Pēc sociologa vērtējuma šādā gadījumā Krievija neatkarīgas Baltkrievijas vietā iegūtu ļoti plašu un nestabilu reģionu, kas vēl vairāk palielinātu pašas Maskavas problēmas. Pat, ja Baltkrieviju vairs nevadītu A. Lukašenko, Krievija šo valsti aizvien varētu padarīt par svarīgu sabiedroto, kas turklāt simpatizētu Krievijai.
S. Belanovskis uzsver – Krievijai ir jāsaprot, ka Baltkrievija nav Krima, tās iedzīvotāji ir skaidri apzinājušies, ka ir cita tauta un citas valsts pārstāvji. Tādējādi, ja abu valstu apvienošana vēl bija iespējama pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, šodien tas nav tas, ko vēlas paši baltkrievi.
Sociologa ieskatā Krievija vēl nav zaudējusi karu par baltkrievu sirdīm un prātiem. Pagaidām baltkrievi cīnās nevis pret Krieviju, bet gan A. Lukašenko režīmu. "Bet, ja [Maskava] atbalstīs A. Lukašenko, demonstrācijās radīsies arī pretkrieviski saukļi. Savukārt, ja Baltkrievija tiks absorbēta Krievijas sastāvā, atrodoties jau apvienotās valsts sastāvā, baltkrievi pievienos savas balsis Habarovskas protestētājiem. Pagaidām Maskava vēl spēj turēties pretim šādai notikumu attīstībai, tomēr nav skaidrs – cik ilgi tas tā būs,” norāda eksperts.