Jamestown Foundation: Covid-19 pandēmija padziļinājusi Krievijas Aizsardzības industrijas problēmas

Ārvalstīs
Sargs.lv/JamestownFoundation
Image
Rūpnīca
Foto: Valery Matytsin/TASS/Scanpix

Covid-19 pandēmija ir bijis trieciens visas pasaules ekonomikai un piegādes ķēdēm. Cietusi ir arī Krievijas aizsardzības industrija, taču ne tik daudz pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu, bet iekšējo problēmu dēļ, liecina domnīcas “Jamestown Foundation” pētījums, kas uzsver - sagaidāma Krievijas aizsardzības nozares norobežošanās no starptautiskajiem tirgiem.

Laikā starp 2020. gada martu un jūniju Krievijas valdības noteiktie ierobežojumi Covid-19 dēļ ir radījuši ķēdes reakciju, kas ir iedragājuši militārās piegādes ķēdes Krievijas Bruņotajiem spēkiem, kā arī samazinājis ieņēmumus no aizsardzības industrijas sektora.

Daļa Krievijas aizsardzības industrijas uzņēmumu problēmās vaino pandēmijas izraisītos ierobežojumus, taču, kā liecina domnīcas “Jamestown Foundation” pētījums, aizsardzības nozare ir cietusi nevis no pandēmijas izraisītajām sekām, bet no Krievijas budžeta deficīta un rubļa neglābjamās devalvācijas. Ja esošās tendences turpināsies, paredzams, ka Krievijas aizsardzības nozare kļūs ne tikai jūtīgāka pret ekonomiskajiem triecieniem, bet arī aizvien vairāk tiks nošķirta no globālajiem tirgiem.

2020. gada pirmajā pusē pilnībā vai daļēji tika slēgta virkne nozīmīgāko Krievijas aizsardzības nozares uzņēmumu: Kazaņas optiomehāniskā rūpnīca tika slēgta pilnībā, Helikopteru ražošanas uzņēmumos krīzes laikā strādāja tikai 30 līdz 80 procenti no darbiniekiem.

Rezultātā pārtrūka piegādes ķēdes starp lielajiem uzņēmumiem un to mazajiem apakšuzņēmumiem, radot krīzi, kuras risināšanā personīgi iesaistījās Krievijas Prezidents Vladimirs Putins.

Šajā periodā tika aizkavētas piegādes ne tikai Krievijas Bruņotajiem spēkiem, bet arī netika izpildīti ārzemju pasūtījumi, vienlaikus aizkavējoties Krievijas maksājumiem savai industrijai valsts ekonomisko problēmu dēļ. Veidojās mūžīgais aplis - aizkavējoties piegādēm, aizkavējās arī naudas plūsma uz ražošanas uzņēmumiem, radot ekonomiskās problēmas, kas aizkavē piegādes.

2016. gadā, kad rubļa vērtība bija nokritusies līdz 67.19 rubļiem par vienu ASV dolāru, Krievija bija spiesta aizsardzības rūpniecībā iepludināt 11,9 miljardus ASV dolāru industrijas glābšanai. Par 1 ASV dolāru pašlaik var iepirkt aptuveni 70 rubļus, salīdzinājumā ar 64 rubļiem 2019. gadā.

Šajā kontekstā nav skaidrs, cik lielā mērā piegāžu aizkavēšanās ir saistāma ar pandēmiju un cik – ar industrijas strukturālajām problēmām. Pirmais no trim lielajiem disputiem starp valsi un industriju beidzās ar vienošanos par to, ka valsts savus maksājumus veiks laikā, taču samazinās izdevumus par 5% periodā no 2021. līdz 2023. gadam par novēlotajām piegādēm.

Tajā pašā laikā rubļa devalvācija ievērojami apgrūtina Krievijas aizsardzības industrijas ražošanas procesus, jo atsevišķas nozares vēl joprojām ir atkarīgas no dažāda veida rūpniecības iekārtu un tehnoloģiju (it īpaši elektronikas) importa, kas jau tā ir apgrūtināts Rietumu sankciju dēļ.

Šādos apstākļos Krievijas varas spicē rodas bažas, ka gadījumā, ja pandēmija tiks izmantota kā iemesls novēlotām piegādēm, samazināsies Maskavas kontrole pār aizsardzības industriju. Līdz ar to pat tad, ja Krievija samazinās savus aizsardzības izdevumus par 5%, tā būs spiesta investēt naudu aizsardzības industrijas glābšanai. Alternatīva iespēja būta ieguldīt naudu izpētē un attīstībā, veicinot nozares attīstību, iespējams, pat ienesīgākos civilos projektos, taču esošā situācija liecina, ka Krievijas aizsardzības nozares ražojumi nespēj konkurēt ne tikai starptautiskajā, bet pašas Krievijas iekšējā tirgū.

Dalies ar šo ziņu