Covid-19 pandēmija ir bijis trieciens visas pasaules ekonomikai un piegādes ķēdēm. Cietusi ir arī Krievijas aizsardzības industrija, taču ne tik daudz pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu, bet iekšējo problēmu dēļ, liecina domnīcas “Jamestown Foundation” pētījums, kas uzsver - sagaidāma Krievijas aizsardzības nozares norobežošanās no starptautiskajiem tirgiem.
Laikā starp 2020. gada martu un jūniju Krievijas valdības noteiktie ierobežojumi Covid-19 dēļ ir radījuši ķēdes reakciju, kas ir iedragājuši militārās piegādes ķēdes Krievijas Bruņotajiem spēkiem, kā arī samazinājis ieņēmumus no aizsardzības industrijas sektora.
Daļa Krievijas aizsardzības industrijas uzņēmumu problēmās vaino pandēmijas izraisītos ierobežojumus, taču, kā liecina domnīcas “Jamestown Foundation” pētījums, aizsardzības nozare ir cietusi nevis no pandēmijas izraisītajām sekām, bet no Krievijas budžeta deficīta un rubļa neglābjamās devalvācijas. Ja esošās tendences turpināsies, paredzams, ka Krievijas aizsardzības nozare kļūs ne tikai jūtīgāka pret ekonomiskajiem triecieniem, bet arī aizvien vairāk tiks nošķirta no globālajiem tirgiem.
2020. gada pirmajā pusē pilnībā vai daļēji tika slēgta virkne nozīmīgāko Krievijas aizsardzības nozares uzņēmumu: Kazaņas optiomehāniskā rūpnīca tika slēgta pilnībā, Helikopteru ražošanas uzņēmumos krīzes laikā strādāja tikai 30 līdz 80 procenti no darbiniekiem.
Šajā periodā tika aizkavētas piegādes ne tikai Krievijas Bruņotajiem spēkiem, bet arī netika izpildīti ārzemju pasūtījumi, vienlaikus aizkavējoties Krievijas maksājumiem savai industrijai valsts ekonomisko problēmu dēļ. Veidojās mūžīgais aplis - aizkavējoties piegādēm, aizkavējās arī naudas plūsma uz ražošanas uzņēmumiem, radot ekonomiskās problēmas, kas aizkavē piegādes.
Šajā kontekstā nav skaidrs, cik lielā mērā piegāžu aizkavēšanās ir saistāma ar pandēmiju un cik – ar industrijas strukturālajām problēmām. Pirmais no trim lielajiem disputiem starp valsi un industriju beidzās ar vienošanos par to, ka valsts savus maksājumus veiks laikā, taču samazinās izdevumus par 5% periodā no 2021. līdz 2023. gadam par novēlotajām piegādēm.
Šādos apstākļos Krievijas varas spicē rodas bažas, ka gadījumā, ja pandēmija tiks izmantota kā iemesls novēlotām piegādēm, samazināsies Maskavas kontrole pār aizsardzības industriju. Līdz ar to pat tad, ja Krievija samazinās savus aizsardzības izdevumus par 5%, tā būs spiesta investēt naudu aizsardzības industrijas glābšanai. Alternatīva iespēja būta ieguldīt naudu izpētē un attīstībā, veicinot nozares attīstību, iespējams, pat ienesīgākos civilos projektos, taču esošā situācija liecina, ka Krievijas aizsardzības nozares ražojumi nespēj konkurēt ne tikai starptautiskajā, bet pašas Krievijas iekšējā tirgū.
